"es nevaru, es neko nevaru, es nevaru neko." ančāns.
Sabījos, ka es esam viena Cibiņa pieminētais viens cits Cibiņš (well, nekas nenorāda uz to, bet tik un tā sabīties drīkst), tāpēc izdomāju arī kaut ko sakarīgu pateikt.
Sāksim ar to, ka atbildēšu uz pavisam cita Cibiņa veiklo jautājumu - ko es darīšu sovakar. Atbilde ir - centīšos saprast politiku :D No skapjapakšas tulīt izlīdīs jauns šī pōsta dalībneks - Cibists, tāds apskrandis un, acīmredzami, izbadējies, un taujās (pamanījāt, ka, ja t<->j un j<->t, doma nemainās?) kāpēc? Tāpēc, ka esmu muļķis (vai kā šodien noskaidroju un akceptēju - sesks no brand ņū seriāla "sesks vai jūgenstils?") un lai savāktu zināšanas, kuras varētu nodot citiem muļķiem. Muļķos spēks(izlasīju visu partiju 8. saeimas programmu - un ziniet, par pirmo partiju - muļķos patiešām ir spēks)*!
Patīk jaunā laika nosaukums angliski- new era. tas skan tik dramatiski.
Un, vispā, Jums jājūtās lepniem (jā, jā!) par to ka esat Cibiņi (fiksi! ātri apmainu c pret C). Jūs visi esat tik talantīgi - kā, nu, nē, ja katrs otrais ir indigo (divi indigo aplipina vienu neindigo ar savu indigoismu) -, jūs spēlējat instrumentus, jūs zīmējat, jūs dejojat, fotogrāfejat, rakstat skaisti, un jums ir veiksmīgas karjeras, jūs galu galā klausat lielajam vīram un mācaties, mācaties, mācaties. Te Cibā var lasīt jūsu likstas, domas, idejas. Katrs Cibists ir personība. Un ziniet, kas dara cilvēku lielu? Mīlestība pret dzīvi. Jūs lasot var vienkārši just, ka jūs to maitu mīlat. Jūs dzīvojat!
Jūms ir skaidrs, ka ar izdalītajiem kauliņiem jāspēle, un nav jacer uz kaut slepeno, nezināmo, kas atnāks un noliks jūs pareizā vietā.
Aij, ja es būtu lielāks es jūs visus varētu mīlēt.
*Protams, atvainojos par aizvainojumu tiem, kuri balsoja par viņiem. Ja es būtu Ainārs, tad es pēc viņu programmas izlasīšanas nošautos.