Jā, es gribētu uztaisīt kulinārijas vlogu, apgūt muguras vingrojumus (kad darbs, tad reāli nav laika/nogurums utt), lasīt 90to gadu periodiku - saprast labāk vēsturi un saprast, ka vispār nav ne tuvu tādā di**ā tagad kā 90tajos. :D
Darbu varu zaudēt jebkurā brīdī (tirdzniecība, bet ne lv tirgus), bet tas īsti neuztrauc.
Kas ir tā pilnīgā garlaicība? Mājās jau var arī interesantas lietas darīt vai ārpus. Viss ir galvā, motivācijā.

(Reply to this) (Thread)

Ar garlaicību domāju, ka ikdienā nav nekādu pienākumu, izņemot pliku dzīvības uzturēšanu. Darīt var un Vajag.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nezinu kā tas ir - gribēt un tiekties pēc pienākumiem ikdienā. Es reāli smoku nost, ja jādara kaut kas, ko es varbūt negribu darīt tur nez, astoņos no rīta vai deviņos vai citā nehumānā laikā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Citiem pienākumus vajag, lai nesāk domāt un darīt muļķības, tas ir piepildīt ikdienu ar pietiekami nogurdinošām obligātām lietām, ne obligāti ar dziļu jēgu.

(Reply to this) (Parent)

naudu kaut kā jātaisa. tas būtu pie pienākumiem. dzīvības uzturēšana? tev nav hobiju?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man nav laika un veselības(vecums saucās) maniem hobijiem. Sākotnējais ieraksts ne par mani domāts.

(Reply to this) (Parent)

Cilvēkiem ar bērniem un/vai mājdzīvniekiem "ikdienā nav nekādu pienākumu" neiestāsies nekad :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ka tik neiesprosto četrās sienās.

(Reply to this) (Parent)