|
[19. Apr 2020|09:20] |
Vai jūs esat domājuši, ko darīsiet, ja jūsu darbavietas pēc visa šitā tomēr nebūs, tas ir nebūs vairs ne uzņēmuma, ne vajadzības pēc jūsu konkrēti sniegtajiem pakalpojumiem un ārzemēs arī nevienam nebūs vajadzības pēc zemeņu lasītāja, jo pašiem savu bezdarbnieku kā jūŗja. Daudzu nākotne manuprāt - dzīvot uz pabalstiem, kamēr tādus izsniedz, ja uzvedies kā rakstīts, pēcvīrusa krīzes pasaules, programmā. Pilnīgā garlaicībā dzīvot.
Piemēram, lietotājs eos jau darbojas.
Jā, man viegli runāt, man ir darbs un ja pats neaiziešu, tad arī būs.
Cerams, ka es kļūdos. |
|
|
Comments: |
Jā, es gribētu uztaisīt kulinārijas vlogu, apgūt muguras vingrojumus (kad darbs, tad reāli nav laika/nogurums utt), lasīt 90to gadu periodiku - saprast labāk vēsturi un saprast, ka vispār nav ne tuvu tādā di**ā tagad kā 90tajos. :D Darbu varu zaudēt jebkurā brīdī (tirdzniecība, bet ne lv tirgus), bet tas īsti neuztrauc. Kas ir tā pilnīgā garlaicība? Mājās jau var arī interesantas lietas darīt vai ārpus. Viss ir galvā, motivācijā.
Ar garlaicību domāju, ka ikdienā nav nekādu pienākumu, izņemot pliku dzīvības uzturēšanu. Darīt var un Vajag.
Es nezinu kā tas ir - gribēt un tiekties pēc pienākumiem ikdienā. Es reāli smoku nost, ja jādara kaut kas, ko es varbūt negribu darīt tur nez, astoņos no rīta vai deviņos vai citā nehumānā laikā.
Citiem pienākumus vajag, lai nesāk domāt un darīt muļķības, tas ir piepildīt ikdienu ar pietiekami nogurdinošām obligātām lietām, ne obligāti ar dziļu jēgu.
naudu kaut kā jātaisa. tas būtu pie pienākumiem. dzīvības uzturēšana? tev nav hobiju?
Man nav laika un veselības(vecums saucās) maniem hobijiem. Sākotnējais ieraksts ne par mani domāts.
| From: | sw |
Date: | 19. Aprīlis 2020 - 13:25 |
---|
| | | (Link) |
|
Cilvēkiem ar bērniem un/vai mājdzīvniekiem "ikdienā nav nekādu pienākumu" neiestāsies nekad :)
Ka tik neiesprosto četrās sienās. | |