| Ar kaut ko jāsāk |
[14 Jan 2013|01:06am] |
|
Tā kā interneta resursos cītīgi /ne/meklēju platformu savu rakstisko darbu publicēšanai, tad nu sanāca izvēlēties šo latviešu serveri. Prātā jau esmu sazīmējis utopiskas vīzijas ar acis un zobus žilbinošiem ierakstiem un iekarotām meiteņu sirdīm, tāpēc šī vieta kalpos par manu dzejas un citu domu atvārstījumu dēli. Iesākumā pārrakstīšu apjomīgo jau sarakstīto krājumu un tālāk jau kursēšu brīvajā stilā!
|
|
| #1 |
[14 Jan 2013|08:07pm] |
Tā pirmā reize nāca diezgan spoži
Prātā nāca dunoņas un domas
Karstajā pilsētā maza cerība vēl sēdēja uzkrītoši,
Sviras tika bīdītas, dalītas tika lomas.
Pasaule jau aizgājusi, domāju es
Neatskatīdamās, ne vārdu nepasacījusi
Tā vienkārši, pat necenšoties
Pasaule jau aizgājusi, domāju es.
|
|
| #2 |
[14 Jan 2013|08:14pm] |
Pat brīži, kad man bija prieki
Tie tomēr bija lieki
Jo mākoņu rītausmas deju
Un to saulainos vaibstus
Kuros tie tik karaliski slējās
Neaizstās nekas
Itin nekas.
|
|
| #3 |
[14 Jan 2013|08:18pm] |
Orhidejās raugoties
Vējā tām lokoties
Pavisam graciozi
Itin graciozi
Ziedlapiņām atveroties
Bedrītēm uzsmaidot
Pat pieredzējis dārzkopis ievilkts tiek.
Pavisam graciozi.
Ļoti graciozi.
Līdzība.
|
|
| #4 |
[14 Jan 2013|08:21pm] |
Doties ceļojumā es gribēju
Lielajā, ne katram izdibināmajā
Saņemties es saņēmos
Bet viss vēl priekšā
Neaizmirsti Ibsenu tik
Tam skaidrs viss tapa
Nobrieduši mēs esam tad
Kad apzināmies mēs to
Kas nāks priekšā stāties
|
|
| #5 |
[14 Jan 2013|08:24pm] |
Un pilsētā tai galā
Ierodas autobusi negribīgie
Kas necaurredzamas domas ved
Un neīstenotas idejas pamet
Bet ne tas vien slēpjas aizmirstajā ezerā.
Mani sapņi to apvij,
Leģenda vēsta.
|
|
| #6 |
[14 Jan 2013|08:26pm] |
Mums tīk vien iekarot to
Ko ceļa malā neaizsargātu stājam
Lai cik daudz spēka tas neprasītu
Mēs noejam no dzīves pilnā lielceļa
Un uzskrienam uz savas nākotnes atzara
Ar ceļazīmi vienu vien
Saka tā - Ej!
Un ik pēc 342 metriem
Kā atgādinājums tas seko
Turpini iet
Pie 4. zīmes daudziem tas liktenis slēpjas
Un tur tā mīkla izdiedelēta
Ko daudzi arī neatmin
Vien atbilde slēpjas trijās pirmajās
Un arī piektajā nākamajā
Neapstājies!
Vien katra nākamā labāka šķiet
Bijušās kļūdas tās nenes līdzi
Bet jauni pārbaudījumi ik mirkli top
Vien atceries katru iepriekšējo zīmi
Neapstājies!
|
|
| #7 |
[14 Jan 2013|08:32pm] |
Pacelties mākoņos gaiši baltzilos
Un ķert tos pūkainos
Ar septiņām iespējām pildītos
Lai vienu vien izmantot varētu
To dziļāko un brīvāko
Ko iegūt mēs katrs varam
Bet meklējam visu mūžu
To, kas paša iekšienē mīt
Un šķirties tas negrib
To, kas pats mūs meklē
Bet neatrod tikai tos
Kas sapņo.
|
|
| #8 |
[14 Jan 2013|08:35pm] |
Neiespējamības robežas dzidras
Tiek atklātas katru minūti iztālo
Bet vaicājot, kur tās spirgtas
Atbildēts tiek, kur izmanto.
Neiespējamības robežas
Varbūt mums vajadzētu uzdrīkstēties
Doties uz turieni, kur tās možas.
Neiespējamības robežas ir tik saldas
Bet gan kuras tās spalgas?
Vai iekš, vai iz tās durvīm nāk
Un vai robežas vispār iespējamas top
|
|
| #9 |
[14 Jan 2013|08:39pm] |
Lidotājiem arī katram savas jānopelna
Tiesības uz brīvību
Pat tas jau dārgs un ilgs prieks
Pacelties spārnos augšā
Un skatīties uz Tevi lejā
Izskriet saviem sapņiem cauri
Arī tas ir ar cenu kalts
Ja vien sapņos spētu kasieri priecēt
Tad bagātāka par mani nebūtu
Pat ne zilais jūrtāles klaidonis
Jo uz mākoņa sēdētu es
Un priecētu vēsmu kā ziedonis
|
|
| #10 |
[14 Jan 2013|08:42pm] |
Likteņa un izdomu rati
Ar priežu elkšņu riteņiem
Stumti tika bez pātagām
Kur jumti visiem notrīsēja
Tur acis tavas mezglus sēja
Un manās acīs vienlaicīgi
Lūkojās un smaidīja
Bet, vai Dante savulaik neteica
Ka dzeju tulkot nav iespējams?
Lai gan vienu lietu, spēku, tā rod
Gluži kā Tenisona dzejā:
Nav par vēlu mums svešas pasaules sasniegt
Arī tādi, kā esam, vēl spējam
Zemi un debesis iekustināt,
Sirdis, laika un likteņa rūdītas,
Vēl vienotas gribā
Mūžam cīnīties, meklēt, atrast,
Un nepadoties.
|
|
| #11 |
[14 Jan 2013|08:49pm] |
Sākumā liku tevi kopā
Pēc tam jaucu atkal ārā
Šķietamu un nezināmu iemeslu dēļ
Tās pogas spaidīju, kloķus bīdīju un taures pūtu
Bet ar vienu vienīgu iemeslu tas tika
Lai raudzītos, vai sprucis netika nekas
Starp sarkaniem zobratiem
Ar pulsējošām orhidejām tītām
Vien prieks man skatīt bija
No kā tu salikta un satīta
Un cik sīksti salīmēta
Sajūsmā tie observatorijās sauca
Kad tavs zvaigznājs atkal manīts tika
Kā prieks man bija neizsakāms
Atkal kopā tevi likt
Izbaudīt to prieku no jauna
Un neko nemainīt.
Šis skaistums mūžam ir dzīvs!
|
|
| #12 |
[14 Jan 2013|08:54pm] |
Visu cieņu!
Šīm izbalinātajām sajūtām
Un uzkrāsotajām emocijām
Visu cieņu!
Visu cieņu!
Tam, kas liedagu sarkanblāvu iesēs
Un ziemeļblāzmu rokām notērps
Visu cieņu!
Visu cieņu!
Nojumtes zilajam atspulgam dīķkrēslā
Un eņģeļstaram ezerkrastā
Visu cieņu!
|
|
| #13 |
[14 Jan 2013|09:01pm] |
Skriesim, skriesim
Plašzilbju vārdu krājumā
Paplašinātiem, neatvasinātiem un sapludinātiem
Vārdiem valodā izmirušā
Ak tad tāpēc!
Ne es saprotu!
Vārdu trūkst!
Valoda tiek iznīcināta
Cēlos mērķos placināta
Kā Prāgas pulkstenim acis durtas
To brīnumu nekad neatkārtot
Laikam tie rādītājpirksti
Tajās arī noskrējuši
|
|
| #14 |
[14 Jan 2013|09:06pm] |
Sapnī dziļākā lūkojos
Vien diendienā attopos
Kur tas laiks paskrējis
Kas piecminūti, šķiet, aizdega
Un ar vairākiem tiem sastopos
It kā dziļāk un dziļāk
Savā sapnī, savā iztēlē
Un ikkatrā ainā pilsētniece
Smaidīga, ar roku izstieptu sauc
Bet raustīt mani elektromagnētiskie viļņi sāk
Vismaz iztēli, jo maņu orgāns snauž
Tuksneša klusums še
Nedzirdu, vai modīšos patiesā zīmē
Vai sapnī iztālā
Ar vējsaziņas līdzekļiem pārskatāmiem
|
|
| #15 |
[14 Jan 2013|09:09pm] |
Zvani zvana
It kā visu laiku
Baznīcas torņos
Mošeju minaretos
Manā galvā
Skaļruņos un viļņos
Pat fiziski neiespējamos
Skaņas viļņi it kā
No zemo frekvenču un augstfrekvenču
Ģeneratoriem ģenerējas
Un modulatorā ieklīst
Caur kontūru svārstībām tā klīst
No antenas līdz antenai
Un atkal pa to pašu otrkārt
Līdz detektoram aiziet
Pa pusvadītājdiodi izspiežas
It kā līdz skaļrunim tiek
Bet neskan.
Neskan.
Laikam nepietrūkstu.
Neskan.
|
|
| #16 |
[14 Jan 2013|09:12pm] |
It kā spīdēja tas lejā
Un mirdzēja to augšās
Spīdīgi, laistoties tās uzlūkojās
It kā varīgi piemiedzās
Un vareni noliecoties aizdegās
Protams, miglājiem caurējot
Un karstumā tā robežās sakūstot
Prom! Prom!
Šeit! Šeit!
Pie Sednas riņķa tas pil
Nekurienē izkūst, cauri stepēm izejot
Tundrā parkveidīgajā iedēstot
Palmas zarus un olīvkokus
Ko taikās Vidusjūras krastā
Redzējuši nekad netika tie
Un tas.
|
|
| #17 |
[14 Jan 2013|09:16pm] |
Ar tauriņķērājiem rokās
Dodamies zvaigžņu putekļus lasīt
Kuri miglājos spektrālos krājas
Kā kaleidoskops acīs
Kā krāsu palete izkaisīta tā
Un novusa galds zvaigžņu pieskaņā
Robežojās tas tikai ar galamērķi
Ko nākotnes kosmosa kuģi
Vien no laiktelpas saskatīt spēs.
Bet krītošā zvaigzne
Pilsētas krastā
Tā gan ķerama tiek.
|
|
| #18 |
[14 Jan 2013|09:21pm] |
Brīžos, kad sniegs tik silda
Spēcīgi, kā piparkūka
Tikko lieldienu naktī cepta
Veros es tālumā, it kā saredzot
Un saskatot tālumā aizejošos vilcienus
Kas kravu ved kaut kur dziļumā
Un autovadītāju noskaņas drīzumā.
Lūkojos nekurienē un atceros
Kā saskatīt pildītu tukšumu es protu.
Pildītu ar tukšuma iedvesmu.
|
|
| #19 |
[14 Jan 2013|09:23pm] |
It kā varoņi, bet blēži vienpatībā
Uz aizmirstām atmiņām nospiež
Ar izkaptīm pa pļaujas vadiem
Tie skrien un brēc
Simbolus neaizmirstamus un neatminamus
Vien svešzemnieki saskatītu drosmi
Turēties pretī un ķert
To vistu dējējvalodu
Kas izkaptīm atmiņas nogriež
Bet ne saprāta grožus
|
|
| #20 |
[14 Jan 2013|09:27pm] |
Lieliem soļiem tas tuvojas
Brīdis, sauksim to tā
Lieliem apgriezieniem tas tuvojas
Brīdis, sauksim to tā
It kā ne brīdis, bet notikums
It kā ne notikums, bet brīdis
Tālsarunas spiedzējputniem knābji spicējas
Un drūzmās korķi izbrien
Sarunās tiek vīts tas viss
Eh, kur gan palicies tas
Izbijušās sarunās tas pats
It kā akā iebridis
Un ārā neticis
Vienkārši, Vatson!
Mēs meklēsim, līdz atradīsim to
Savā deguna priekšā
|
|
| #21 |
[14 Jan 2013|09:29pm] |
Pa un ap melnējiem
Alfabēta mažors tiek spiests
Skaņas tik dzidras un mierinošas
Atkusni starpacē vedinošas
Melnie
Spiesti tiek vieglībā
Bet vibrācijās pārņemti smagnēji
Emocionālā un garīgā
Līdzsvarotā nelīdzsvarotībā
Gluži kā hipnoze
Ne acu, ne ausu atraukt
No harmoniskajām kustībām
Taustiņdejas izpildījumā
|
|
| #22 |
[14 Jan 2013|09:32pm] |
Možums un spožums
Kā marinēts ābols krūzē
Slīkst tas dāboļu sūcē
Un rauj iekšā tā sauktais tikums
It kā pardon
Un krievu dramaturgu aforismi
Kas salasīti vārdus meklē
Ko kārtējā satīriski sensacionālā
Romānā iekļaut pasvītrošanai
Romānā par romānu
Spožu un možu
Kas vārdus sev domāja
Lai pasvītrotu un sasvītrotu tos
|
|
| #23 |
[14 Jan 2013|09:35pm] |
Smaidu biezoknī viss notiek
Gan slīkšana, gan uzpeldēšana
Kā Mocarta maska tas viss
Slēpts no pārējiem tiek
Tik brīnumains savā patībā
Bet tik jauns savā noslēgumā
Ātrs gan kā makšķerāķis
No Nāves jūras izcelts
Gan kā albatrosu harmonija
Lidojot caur Centrāltirgus paviljoniem
Biezoknī un pūlī tie neatsegs
To skaisto skatu patieso
Un to smaidu pareizo
Ko smaidīt nesmaidam
Bet pie sevis paturam
Un uzsmaidam pārējo
To īsto paturot
Sava smaida noslēpumā
|
|
| #24 |
[14 Jan 2013|09:39pm] |
Dzīves jēgu un taisnību meklējot
Un dzīves balādes uzsverot
Zaudējam vai nezaudējam savu patību?
Tāds ir jautājums
Un noteiktību, kas saprātu stiprina
Kā skaidas maketa matos
Un durvju atzveltnes datorpeles pogās
Visjancīgākā balāde
"It won't last long"
Skumjā rītā
Priecīgā pievakarē
|
|
| #25 |
[14 Jan 2013|09:41pm] |
Zīmējam un atveidojam sevi
Maurita Eshēra roku paraugā
Ar grafītu rokās
Horizonta līniju tveram
Ačgārni apsienot ziemeļdienvidus
Un dienvidziemeļus lapas kompasā
Kā neizskaidrojama mīkla
Visa attīstības pakāpe veidota
Un Darvina evolūcijas teorija
Ne tik cilvēkam celta
|
|
| #26 |
[14 Jan 2013|09:46pm] |
Storm engaging in the skies
Bringing a hard end
To the infinite horizon
We hear Sirens
And see crashing shores
Along the variable skies
Full of dreams and never seens
The lands of yesterdays
Set new courses
To the land of tomorrow
Endless skies
Full of dreams
And never beens
|
|
| #27 |
[14 Jan 2013|09:48pm] |
Saulespuķu bums
Un hipiju dzira
Kā postmodernisma pastulāts
Labākai un savdabīgākai dzīvei
Pārsisti vēsturnieki
Un padevušies ģeogrāfi
Mākslas vienīgā izeja
Protests pret sevi
Renesanse un Antīkā vide
Grāmatā un marmorā kalta
Cilvēka ķermenis un uzbūve
Arī katra ikdienas māksla
|
|
| #28 |
[14 Jan 2013|09:52pm] |
Lielāka patika satraukta
Sarkanbrūnu mākoņu kraukšķos
Vai tiešām kinolentēm jāmelo?
Ar sniegiem zaru kāšos apvītām
Un uz aukliņām pakārtām
Kā dīglis uzaust tas
Kā kadri logā lūkojot
Visu mūžu atstāsta nepasakot
Mirkļi aukliņas galā.
|
|
| #29 |
[14 Jan 2013|09:55pm] |
Nelaba diena
Tā ceturtdiena izvērtās
It kā nelaba
Nelaba Jums, mums
Un ums.
Bet kādā ziņā nelaba?
Teorijas Inku vecpilsētā klīst
Un burvju krogu traukos tā plīst.
Mazs putns pačukstēja.
It kā nelaba
Aplinkus un caurdurus
Is that because I'm black?
Nelaba, ne-laba
Nē-laba.
|
|
| #30 |
[14 Jan 2013|09:57pm] |
Epifānijās un Sirēnu dziesmās
Loki Egejas jūrā vīti tika
Īstas atradnes ūdenī mita
Zeva un Poseidona mūžīgās
Augsti godātās un bravūrīgās bagātības
Zelts un platīns tam vērtē netiek
Ārienē tik skaists, skaists un skaists
Liepziedos un saucienos saucošs
Īsi, svelmaini un polarizēti
Teiksmām apvīti saucieni
Ejot tiem līdzi, sekojam sarkaniem jūras sitieniem.
|
|
| #31 |
[14 Jan 2013|10:03pm] |
Ar krustnagliņām aizsieta redze
Palīdz notvert skatienus
Kā ar sarafāniem pildītas zemenes
Un pauguraini grāvji
Vidusķīnas zemieņu plašumos
Un zemtekstu vaigos
Dzejoļu dzejoļu dzejoļos
Un to krājumu driskās
Kas saista skatienus
Itin visus
|
|
| #32 |
[14 Jan 2013|10:12pm] |
Miermīlīgi, acīm saredzami
Tā spīd, zilajiem augļu sarafāniem
Zilu nokrāsu un toni iemājojot
Ik katrā sejā tavā
Redzama tā gaisma
Kas tuneļa galā spīd
Un diendienā tā
Slavas sauli apspīd savu
Kā bezgalīga cerība zīlītē
Melnā, bezgalīgā
Tā spīd un sevi rod
Ne visi lai gan to noprot
Cik lieli viļņi un domās dzīvojošie
Lauri pozitīvie un viktorīnie
Tevī mīt.
|
|
| #33 |
[14 Jan 2013|10:16pm] |
Ar caurdurtu bijību
Soļo godbijība uz priekšu
Uz priekšu, pa laukiem monotoniem
Aģitāciju garāmgājējiem kaisot,
Zemniekiem, kas naudas laukā
Labības ražu vāc,
Un itin nevienu nelaižot
Savā ceļā lepni un stalti
Pat jūtās pārāk plāni
Bet no akmens kalti
Raugi, aiz akmeņiem tikai nepakrīti!
|
|
| #34 |
[14 Jan 2013|10:18pm] |
Sviestmaižu ceļvedis
Arī kā ūdens ekspresis
Greizsirdības pārticībā kalpo
It kā nepamatoti iejūgi
Ar pamatotiem uzskatiem
Bet bruņinieku zirgiem arī dzīvības bij
Ar zīda ceļa starpniecību
No Konstantinopoles varenās
Līdz Čanaņai neaizskaramai
Jūtas un priekus veda
Un izpārdeva vai izlaupīja
Vien nolaupāms tas prieks vai jūtas
Kā nakts zvārguļi debesu griestos
Mūžīgi mūžos
|
|
| #35 |
[14 Jan 2013|10:21pm] |
Šķiet, ka debesīs zvaigznes raugās
Uz ūdens torņiem bruģētiem
Kur ūdenskritumi gāžas
No paša Olimpa
Kur 12 Olimpieši spriež
Un mūsu bažas apspiež
Arī 13. tēls bezjēdzīgs
Sizifs še, bez iemesla klīst
Un visuma izpētes stacijas
Vien jaunus ceļus meklē
Ceļus uz nākotni
Un kalna virsotni
|
|
| #36 |
[14 Jan 2013|10:24pm] |
Ledus kā kusa tā kūst.
Valmierā kā spīdēja saule pirms 3 gadiem tā noteikti vēl spīd- saules pilsēta utopijā.
Laika ziņas neskatos.
Trakais Artūrs ziņo par strauju siltuma pieplūdumu.
Horācija zvērests un neķītrie francūži.
Yours sincerely,
Plānprātisms.
|
|
| #37 |
[14 Jan 2013|10:28pm] |
I drink poison
I vomit diamonds
I hear ashes
I breathe colours
While you keep watching me atrociously.
|
|
| #38 |
[14 Jan 2013|10:31pm] |
Planets.
I want planets.
I want to see planets.
I want to see and reach planets.
Lying in the field of electric blue, drawing you, planets.
|
|
| #39 |
[14 Jan 2013|10:31pm] |
Mirdzošiem prātiem debesīs
Tās atkal raugās
Šurp un turp, itkā meklējot
Bet kur gan mākoņos tās strīpas
Tās dzeltenās vai zaļganās?
Ne strīpās, bet apļos saucošos
Raugoties tajos tas panesās
Mans saprāts dirižabļu propelleru dzīts
Vien zilu redzu atmosfērās
Laikam Tevi būšu radis es
|
|
| #40 |
[14 Jan 2013|10:31pm] |
Llamas on an airplane.
Better yet, turbines on a llama.
Plus eleven little big planets.
Combining with the never ending desire.
To strike and to fear.
And to sting with the colour.
The one you'll never see.
The one you'll posses.
And the one, you'll always free.
Free from the damned.
Free from the underworld.
Ruled by Kronos.
And the 8 ball.
In the end it's still the llamas.
You probably forgot about.
And the Domain Field.
By Antony Gormley.
Who We Are?
|
|
| #41 |
[14 Jan 2013|10:32pm] |
Austrālijas piekrastes Klusā okeāna šalcoši rotaļīgie viļņi
Tava ezera virspusītē.
Dziļumā vien vērotāju bariņš izlīdis
Ūdens līmeņa pumpiņu pavadīts.
Horizonts aizstiepjas ceturtajā dimensijā
Ar liegano līniju viducī
Un mūžigo mežu tālskatī.
Izstiepjot kājas zaļajā krasta zālītē gulšņāt varam
Aizmirst par visu pārējo
Un vērot Tavus sprādzienus debesīs.
|
|
| #42 |
[14 Jan 2013|10:34pm] |
Wherever you are
I still watch the bokeh in the house nearby
I love to adjust my eye, focus it like an undetected spy
And hear your giggles in a delightful silence
Mixed with a combination of iris, light and you.
Wherever you are
I still send them
Every night, every day, every morning.
And I hope they find you.
Wherever you are
All these worlds are yours.
Attempt no landings there.
|
|
| #43 |
[14 Jan 2013|10:35pm] |
Astoņas minūtes iedvesmas un atkalcerības
Gluži kā sarkani rozīgā burtnīcā
Pagājušās nedēļas rītā
Tikai bez sirreālisma un pildspalvas.
Vien ar vienu rindiņu
Tā pati daudzu burzmā
Un pamanīta visspilgtāk tiek.
II
IV
Pašlaik, laigan tikai X.
Un ar Tavu mākslu mēs lidojam vienatnē.
|
|
| #44 |
[14 Jan 2013|10:35pm] |
We set new courses
Break all of the Einstein laws
Invent silences
Rediscover flashing windows
Wave hands to wormholes
And still live in a pale blue dot
In a floating vacuum.
|
|
| #45 |
[14 Jan 2013|10:35pm] |
I set a new course to the land of never beens.
With feather and dirt in my hands
And locks stockpiling my lips
For the no words to come out
And tell you what you already know
That no matter what
We still move in symmetry
From the day we met.
|
|
| #46 |
[14 Jan 2013|10:36pm] |
Mēs lūdzam no Jums cieņu.
Ar drūmām sejām spogulī
Un bezcerīgiem stariem vadlīnijās
Mēs lūdzam no Jums cieņu.
Asinszaļu tēju karsējot, to apņemot
Un drebošām rokām cauri tai caurskatot
Mēs lūdzam no Jums cieņu.
|
|
| #47 |
[14 Jan 2013|10:37pm] |
Es paslēpšu savu zinātkāri lādītē,
Paslēpšu arī to.
Tad paslēpšu domas par to,
Kur to paslēpu.
|
|
| #48 |
[14 Jan 2013|10:38pm] |
Slavas dziesmas Rišeljē
Un Marata atdzimšana
Viss kopā vienā tītenī
Zing Zing
Kas tur?
Vatlers Zaldis
Arī mēs, piesaluši
Laimu dzeram
250 mililitros 5% no dienas normas lietojam
Bet glāzē tukšs
Pudelē akmens
Ostā zivis
Mājā auns.
|
|
| #49 |
[14 Jan 2013|10:38pm] |
Nelegāli zvejas tīkli izmesti
Aurora borealis tie iemesti
Kā zvaigžņu ķērājā tā spīd
Un īpašā mirklī šeit krīt
Izvilkti tiek vēlmju tūkstoši
No Tumšzilā okeāna prom klīstoši
Raug, zvejnieku kuģis savienots
Un pa kārtai tas sakopots
Vien vienā vēlmē milzīgā
Visi iespīguļo un izdungo
Tikai zvaigzni savu izvēlēties, kas kritīs.
Tā krīt
Un tuvējā gaisa pilienā spīd.
|
|
| #50 |
[14 Jan 2013|10:38pm] |
Nepierasta pasaule
Nepieņemta pasaule
Neaprasta pasaule
Un savā ziņā arī
Neatrasta pasaule
Šķiet, ka savā ziņā tā vien sevī mīt
Jo ideālas ir tikai citu apstākļu darbības
Un to notikumu secība.
Freida psihoanalīze
Un Mondriāna trīskrāsu pasaule.
Kubisma manifests
Un Maļeviča bezdibeņa melnais lauks.
Less Than Zero
|
|
| #51 |
[14 Jan 2013|10:39pm] |
I've got an idea, let's take over the world.
Let me wear my Joker outfit.
So you can chase me round the city of heavenly darkness.
The city with no fears and bravery.
Let's chase each other
In the city of no strengths and weaknesses.
Let's see who this town deserves
To hunt for justice and fear from chaos.
This town deserves a better class of criminal.
And I'm gonna give it to them!
|
|
| #52 |
[14 Jan 2013|10:39pm] |
Baiļu radītais nervu genocīds.
Skaties un brīnies- tik tuvu, bet tik tālu.
Izdvesiens vien sanāk.
Nepareizajā virzienā.
This is the story of my life.
Drīzumā jūsu grāmatu plauktos.
Same bat channel, same bat time.
|
|
| #53 |
[14 Jan 2013|10:40pm] |
Mazās dzīvībiņas šūnas.
Apdraudētas un apskaužamas.
Kopības sajūta nesta tiek,
Ne atskatoties atpakaļ,
Ne sarindojot vēju samaļ,
Šķietamība, šķiet, zudusi paliek.
Vienmērīgi vasaras klusie viļņi.
Drusku Zelta krasta zilpadebešu
un pārmaiņu viendabīgo brāzmu.
|
|
| #54 |
[14 Jan 2013|10:41pm] |
Let's get ourselves flying jetpacks.
And set course to a different direction.
10 miles beyond our feet.
Everyone has tried it,
But not a single one done it.
Set no fears,
Field no frighten.
A single many
Is ahead of us.
|
|
| #55 |
[14 Jan 2013|10:41pm] |
This skyline is open for reservations tonight.
With each of the buildings
Watching a hero
Re-appearing and disappearing.
One gets highlighted
And called a landmark.
No movement,
No spaces,
No carbon dioxide.
Everyone is getting a treatment.
Acid food.
|
|
| #56 |
[14 Jan 2013|10:42pm] |
The art of not appearing
And liquidating all of the evidence
Of what's never going to happen.
Diezgan jancīgi.
It kā smeļamies, smeļamies,
Bet tajā pašā laikā
Spļaujam un spļaujam.
Demagoģisks spiediens
Ir nonācis sabiedrības pakļautībā.
Sen jo sen.
Stratēģiski svarīga sastāvdaļa,
Kas liedz un spiedz par sevi.
Kam to visu vajag?
Visi ir pīī un visi ir pēē.
Lūk- šitie jau tipiskie gudrīši
Un šie- tipiskie naivulīši,
Un gaisa grābstītāji.
Vilciena spēks,
Laukā,
Pilnā ar vilnu.
|
|
| #57 |
[14 Jan 2013|10:42pm] |
Tā svinīgi un publiski noslēgti jau sanāk.
Bet ne vienmēr,
Tikai atsevišķās reizēs.
Publiski atvērti un aizvērti,
Kurš tad ir īstais un
Kurš kuru tad īsti skaidro?
Atvērta publikai jeb
Aizvērta ap publiku?
Dramatiskas ievirzes domu gaitā.
A challenger appears.
Tagad vai nekad.
Ko nu teikt? Kur nu smelties? Kam nu uzskriet?
Papīra formāts,
Elektroniski ierādīts,
Aizpildiet.
Veidlapu par sajēgu.
|
|
| #58 |
[14 Jan 2013|10:42pm] |
There are no safer bridges
Than those your path lies in front of.
The guilt of uncomplicated thoughts
Passes your inner self every morning
Glancing at the sunshine sweeping your eyes.
There are no safer bridges
For those who hesitate
To take themselves into the open field
Where detail lost its freedom.
Accompany yourself with an orchid miracle
And travel to the horizon of never endings.
You may find the great Achilles
And see your last moments in song.
There are still no safer bridges
To look about.
|
|
| #59 |
[14 Jan 2013|10:43pm] |
Something rather beautiful
Tries to pop into my mind
Yet all I see
Is the squared kind.
Four walls
And no bricks
to cover up your escape.
Fight your mind
You won't get another chance
To escape it.
|
|
| #60 |
[14 Jan 2013|10:43pm] |
Krāsu nodoklis
Jāmaksā,
Bet nomaksāt nevaru.
Dzīvot pelēkā pasaulē arī negribās.
|
|
| #61 |
[14 Jan 2013|10:44pm] |
Karstuma vilnis
Atkal nāk no kurienes nākdams.
Karstums un aukstums-
Steadiness,
Consistency,
Yet again.
Kas to lūdzās,
Kas to pieprasīja,
Lielā izrāde nu ir klāt.
|
|
| #62 |
[14 Jan 2013|10:44pm] |
Overlooking each and every morning,
Fields of agony
Is all I see.
Spreading in the directions removable
And movable.
From now on,
The great Odysseus has come
To find and see
The glorious horizons of us
In the misery of thee.
Let's travel the wide variety,
From devil's water
To heights unseen.
Believing, that this is the way
To find those lost in our minds.
Driven by that same power,
Lost by that same daze
Whom we knew all along,
This should be a no match
For the great minds ahead.
Inspire, rejoice, devour,
The three companions amongst us
Flourish under our lonesome sentiment
And flee, from mind
To mind.
T'is not too late
To seek a different world,
Every end is a new beginning,
Every beginning is an end
After all.
All I see is here,
Invisible and visible.
It takes a look
To be the latter,
It takes you
To be the former.
Despise me,
And I will give you my soul.
No receipt, just a glimpse
Of an eye.
|
|
| #63 |
[14 Jan 2013|10:44pm] |
Our Earth is having a lucid dream,
It rounds and rounds, and rounds,
And gives a way for our greatest moments
To be made here.
The lives of us were hidden
In a private universe beneath ourselves.
It's a question we never ask
And the answer we've never invented.
Who is here to set a great leap for mankind,
Yet small step for a man?
Set a course to the shiny dots above
Let skyscrapers be our guide
To show the direction of never-ending light.
The greats have dreamed not
Of the future to be set.
It's our greatest glory
And art that needs not to be sorry
To let us paint brighter dots above
In our bonnet loved one
And slip into the realms
Of our private universe
With a pale blue dot
Being within a reach
Of a single hand.
|
|
| #64 |
[14 Jan 2013|10:45pm] |
Escape this city you're tied up with
In a maze of a soundscape,
Try to fish for gold in a wooden river
And forget what your tomorrow could look like.
It's times like these
Where we rely on the seasons ahead
To make us more discrete
Yet fill us with flyers of yesterday's repeat.
Watch! is the word she said,
And laid a turquoise stargaze
Upon the stuffed rack for the moment made,
Watch! as she stared and did not care.
Not even a moment this compulsory
Made everything so brave.
I left the city of wind for the most
Should I be the one to clear the frost?
For a time that has no fares and bus stops.
|
|
| #65 |
[14 Jan 2013|10:45pm] |
Stopping for a drink
In a mall of inverse science
Watching the distance fade
Within one and several other blinks.
A long road fulfilled
With all of that was left untouched
And stupidly ignored
As I'm on my way
On a major highway
With an endless tracks of never- ending light
And a crossover nearing by
|
|
| #66 |
[14 Jan 2013|10:45pm] |
The hardest years have gone by
Sounding off like a train with no light
It's been harvested like that of the beer
Invested and recognized by all whom sought
And who stood around the theater stage
When all of that great light was perceived
Deceived, received and made illegal and free.
The hardest wasn't enough
For seekers of the eternal gold rush.
|
|
| #67 |
[14 Jan 2013|10:46pm] |
Vienkāršība ikdienas apritē
Jeb sarežģītība dīkdienībā
Kā pasaules apceļotājs
Tā arī viensētas ogotājs
It visi saskārās ar Sokrāta skulptūru
Kas no iedomātās dienas sākuma
Līdz nepatiesās nakts tumsai
Zaimoja un savērpa
Ik diegu, ik svelmi nesošo ogli
Un remdeni pārskatīja mūs vienus.
|
|
| #68 |
[14 Jan 2013|10:47pm] |
Erase a memory within a dream
And a dream within a memory,
A dream of a memory
And a memory of a dream.
|
|
| #69 |
[14 Jan 2013|10:48pm] |
Everyone has a story
A story to tell
A story to hide
And a story to believe in.
With an utmost grace
And reluctant,
Yet peaceful revolutions,
Stories are to be told
To those who've never heard
Nor told one, and to those
Who'll never have a chance
To share
And believe in one.
|
|
| #70 |
[14 Jan 2013|10:48pm] |
No need for shallow responses
If there's a living soul present,
A supreme force to recognize
And to pay respects to deliberately.
|
|
| #71 |
[14 Jan 2013|10:49pm] |
A new beginning is upon us
And revolutionary dreams
Of urbanism emerged
The world is ours
We are the new order
|
|
| #72 |
[14 Jan 2013|10:49pm] |
As sorrow as this might sound,
That's what I have found.
And not every eye has seen
The strength and might they possess,
But foremost, the unitedness they don't regress.
And I thank them each and every time I'm there,
Blindly looking into the sea beyond,
I'll never walk alone amongst them.
From the moment of liftoff
They are the royal guardians I acknowledge
And the questions I've never asked.
Until the moment of...
I'd like to take the time being
To spread the wings
And take a ride in the clouds
To salute the shuttles flying by,
And never, never land.
|
|
| #73 |
[14 Jan 2013|10:50pm] |
Par tagadni pagātnes nākotnē
Un visām citām mazsvarīgajām lietām
Kā tādi satelīti zvaigžņu tīmeklī
Tās birst satīriski saturiskā spīdeklī
Liekas, pasaule mijiedarbojas liegi
Šo neapstiprināto tuvības brīžu paspārnē
Un savā troņmantinieka segā ierāvies tas sēž
Kā Lauvassirds pa pils portālu nu blenž
Uz apjomiem tāliem un ne tik tuviem
Un ļautiņu mazsvarīgajām iedomām.
|
|
| #74 |
[14 Jan 2013|10:50pm] |
Ceļojuma galamērķis sasniegts
Bet piedzīvojumu neaizstās nekas
Nu beidzot izprotu šo vārdu spēku, burvību un nozīmi
Sajūtas jaunas un unikālas,
Bet tai pašā laikā neaizmirstas
Un bravūrīgi gaidītas atpakaļ
Jaunā veidolā, vai veco daļējā reinkarnācijā,
Tam jau nozīme vien maza.
Gribu atkal stāties pretī jaunajam
Izbaudīt nenovēršamu acu kontaktu ar nezināmo
Un izprast noguruma dzītu adrenalīnu,
Kas mielojas ar nepiedzīvoto un jau laicīgi apzināto - neaizmirstamo.
Ejam meklēt piedzīvojumus!
Noguruši, negulējuši un neēduši,
Jo laiks ierādīs vietu visam,
Arī nožēlas strukturālo krahu
Un tā dzīslās gaistošo neesamību.
|
|
| #75 |
[14 Jan 2013|10:51pm] |
Viedi tie saukļi, kas galejību sniedz
Nedz saviesīgai segregācijai tie liedz
Nedz pārklātai sadzīvei tie kliedz
Kā vienīgi mākslīgi radītai prāta spēju telpai tie miedz
Atvērta tā ikdienas propaganda šķiet
Novērsta no sīkstās un pielaizītās vārtrūmes
Un durvju priekšas idealizēta maņu spektra
Izvirzītai idillei tā kāju liek pretī spert
Saturies! Kliedz vieni
Atveries! Apvij tie vārdi Tevi
Ne mazāko šaubu, tas liek man celties
Un zemapziņas kārdinājumā velties
Un beigu beigās, kas liedz laimes stīgas ķert
Katram spilvendrānas diendusas māceklim
Kā veidot dzīves jēgu no acī skatītām metropolēm
Kas kosmopolītiski veido pēdīgo akronīmu
Un ļaujas telpas pārbūves pamatprincipu nostādnei
Saviesīgā un intelektuālā propagandas apriņķī
|
|
| #76 |
[14 Jan 2013|10:52pm] |
destruktīvisms askētiskā vakuumā
šķiet, pakārtots ikvienam tas tiek
ar līdzeno un maznozīmīgo plaisu
aizdzīts un apkarots tas netiek
degradācija vai degradiācija
ģeneratīvā laiktelpas iemiesojumā
kliedz un raujas par visu, kas kust
un dominante tā nenoliedzošā
atklāj slēptos skatus un patikas
pārredzamā revolūcijas dzītā manierē
un kontrolētu dominēšanu
šai attiecību un komunikācijas prizmā
ne velti vien šķēršļi rodas
lai kristu, kluptu un sistos
un mūžam neizsistos.
|
|
| #77 |
[14 Jan 2013|10:52pm] |
ierasti, ierasti, bet tomēr nepierasti
sajūtas mūžam jaunas šķiet
un vienmēr neierastas
kaut pārsimt reižu atminētas,
savstarpēji sasaistītas un pārdzīvotas
bet tomēr pamatprincips tas unikāls
nedz rasts, nedz parasts, nedz arī atrasts
lauks
riet viss, liels tukšums
neesamības un nebūtības visums
un tomēr, izsmalcināts pilnums
bet varbūt tomēr tukšums, vēju var just
šķiet tā grandiozi un buržuāziski
vai nu brūk kopā tā konstrukcija
vai manāmi stiprināta tiek
ar kārtām un kārtām, un tērauda profiliem
jūtami un uzstājīgi, mijoties ar tukšumu nekurienē
sirds? nu nezinu
ar pasauli vietā man nepietiktu
|
|
| #78 |
[14 Jan 2013|10:52pm] |
tas laiskais ticamības moments
liegi pazibsnī garām
kā cerības stariņš
pēc miesiskas bakstīšanas
un lauvas ūsu raustīšanas
liekas, vien elpot gribu
neko citu
kā vien elpot
bet to pašu sev liedzu
kāpēc viss vienkāršais
tik sarežģīts top?
vien tādus sīkumus
kā apdziedāt un apraudzīt
tevi, jā tevi
bet liedzies, turies, cieties
un pats galvenais, neļaujies
viss vienkāršais
patiesībā ir tik vienkāršs
bet kāpēc?
pasaules mistērija, tā vien šķiet
liegt nevienam nespēsi
tā pa īstam
beigu beigās vien attapsies
ka noliegusi sevi esi
vai noliedzis tu visu būsi
jo apiet varēsim visu
šīs prāta epopejas
un pārliecības bloku ansambli.
saprast, visi visu sapratīs
arī tu
bet, kam pa īstam vajadzēs
tas nepārpratīs šo simfoniju
mana rīga, mana rīga
cik tu man mīļa
un bezgalīga
mana rīga, mana rīga
tu vienmēr bezcerīga
un brīžos tik sakarīga
mana rīga, mana rīga
nekļūsti nu padarīta
bet paliec mūžam bezkaunīga
|
|
| #79 |
[14 Jan 2013|10:53pm] |
Brīdis neatlaidīgs šķiet
Mūžam turīgs un bezgalīgs
Liekas, ka nupat, nupat pāriet
Bet tik bezbailīgs un savaldīgs
Brīdis kā revolūcijas trauksmes zvans
Un savstarpējs didaktisks pārvads,
Kā Pāns pie spāņu galertas
Ar pasaulē sadzītu pārvalku nu zviedz
Brīdis, ak tas brīdis
Brīdis možuma un tukšuma sinerģijas pildīts
Brīdis kā tāds pastulāts neizbridis
Brīdis, nu nogrūsts pagrīdē sapūt
Brīdis, ļauties tam var stiprie
Bet izklīst un neļauties vien daži
Tie saplosītie, pārdzīvotie un aizmirstie
Strupceļā sadzītie un veiksmes stāstu piedzīvojušie,
Pieredzi guvušie un visu zinošie
Brīdis, tam neļauties vien daži spēj
Vien daži vārgie un nesaprastie.
|
|
| #80 |
[14 Jan 2013|10:53pm] |
As an agent of change
I seek an eternal retaliation
To simple yet industrially corrupt
And sophisticatedly isolated truth
Like that of the Siren voices
Stumbling across the South Pacific gold rush
I find a way to repress
That last remaining rebellion in regress
Uniting the unforeseen and soulless masterpieces
Coloured on a formless frame
With no smile
And reflection quite vile
Deny the existence of thy
And a never-ending battalion
Seeking an upcoming
And never-becoming uprising
Of the ones that never stood
And the ones
That never even have dared
To request
And to fulfill a conquest
Of the ones
That never even tried.
|
|
| #81 |
[14 Jan 2013|10:53pm] |
Sveiks! Sveika! Sveiki!
Vai aizmirsi?
Šeit Tava nākotnes pagrīde
Nostaigāta un noraudāta
Ieradusies veikli pašķīst
Un atšķaidīt to netikli sagurušo paradumu-
Skatīt visus sejā un sekli smīnēt
Ar vadoņa cienīgu stoiskumu
Bet kaķēna prāta pārpaļāvību.
Ak, baroneses jaunkundz
Šo krāšņi rotāto diadēmu
Jums uz galvas maukt labāk nevajadzētu!
Un aprakstītas rokas vien smilkst
Redz, likumu krājumus rakstījušas tās
Un spējīgi rūnas iegravējušas tās,
Cik tīras un laiskas tās nu,
Ne miņas no savdabīgā notikumu liecinieka,
Kas mētājās pa labi un pa kreisi
Un nekonkrētībā pa Dienvidu tiltu peld.
Ai, kas tad man, kas tad Tev
Ne viss ir zelts, kas matos spīd
Un spilgti sarkanu rubīnu no auss neizkasīsi
Pat ar visu astrāli nospriegoto pārliecību!
Kā pa eposu klaiņojam
Redzēju Tevi, vien koku tēlojam
Uz improvizācijas teātra skatuves
Ar patukšu tribīni
Un popkorna čaukstoņu ausī
Piecēlos, un izrādi atstāju.
|
|
| #82 |
[14 Jan 2013|10:53pm] |
Perfekta pasaule
Bez sistemātikas
Un paradoksāla apostrofa
Visa vidū.
Šķeļot rietumu saulrietu
Nu pavads rodas
Aiz jūdzēm un milimetriem tāliem
Mehāniska uztvere sairst.
Jaunais arī kādreiz nebijis
Un vecais mūžam izbijis
Vadīt karaspēku uz pasaules malu vien vieglāk bijis
Kā pavēlēt ne tev, bet sev.
|
|
| #83 |
[14 Jan 2013|10:54pm] |
kā pārlādējusies filosofu paradigma
šķiet, visi kopumi apjūk
redzot sakārni sarkanmelnkrāsaino
apvijam pasauli no pašpārliecinātības viedokļa
it kā baidīties nav jēgas,
pat iniciatīvas,
bet redz, bez bailēm
kā bez savaldības
pārvērtēta pacietība uz savaldības rēķina tiek
skatot tomātus sarkstam
un vīnogas no olām šķiļoties
rodas vien atbildes, ne jautājumi tie
pasteidzies, savādāk nokavēsi
to pasaules malas atklāšanu
uz kuras antiņš nu sēž
un brīnās:
"kur ta šamējā iet?"
|
|
| #84 |
[14 Jan 2013|10:54pm] |
Visu un visiem
Šorīt un šodien
Mēs atspēkojam
Pret procesu izbēgami pārbagātu
Un pār brīvostas estakādēm
Kājgalī mūžam pārlaistu
Solu sev bezrūpību to mūžīgo
Ar sintētisku uzviju burvīgo
No rītdienas uz vakardienu
Spriežam nu par pastardienu
Ar brīža samākslotību
Un savaldību
Un, protams, askētismu.
|
|
| #85 |
[14 Jan 2013|10:54pm] |
Ielās tāds divdomīgs klusums
Pat pasaules skaņu dzīts trakums
Atbalsīs tas jūtams ik uz stūra
Ik uz brandmūra Ulmaņlaiku Rīgā
Viens svaigus burkānus audzē
Saktas tirdziņa eko paviljonā
Otrs tetovējumus ar sietspiedi spiež
Tai radošuma pārpilnā kvartālā
Pilsētnieks nu kliedz pēc miera un saticības
Ar tinti asiņu vietā nozīmīgo iegravē
Un vēsturisko brīvrīgu pārdēvē
Pa tiešo, uz ziemeļu metropoli nu
Klusums, saticība, miers
Aplamība, steiga un maznozīmība
Ik brīdi nu kliedz
Pretī savstarpējai pagātnes mijiedarbībai
Un haosa maldīgai vardarbībai
|
|
| #86 |
[14 Jan 2013|10:54pm] |
esmu kosmoss
pārskaitļu dienās
un visums
katrā trešajā tik,
kā gards kumoss
tas pārlasīts tiek
visumā, vien savandīts
un atkārtots reti tiek,
ekselences un godātie
pie teleskopiem bāzīsimies
kā operas spoku meklējot
un Habla brāli instalējot,
bet, kas gribēs
tas pārpratīs
un zvaigznēs lūkosies
ar ikdienišķu vienaldzību
un nespēju saprast nesaprotamo.
|
|
| #87 |
[14 Jan 2013|10:55pm] |
Pievienota vērtība ik uz stūra
Ik zem katra pasteļtoņa frontona
Un klasiskas ģipša galvas plezīrā
Ar zelta zobiem nomaskētiem
Kliedziet, brieniet, raujiet
Izsolēs zust tik neatļaujiet
Tai vērtībai, pievienotai
Un ik dienas pārvietotai
Pa Austroungārijas vēsturiskajiem laukiem
Un Monte Karlo marmora avēnijām
Ar Tuvo Austrumu iecienītām
Un Latīņamerikā pārbaudītām
Vērtībām, pievienotām
Mūsdienās caurskatītām
Vien sasteigti pārcilājam to
Bezvēsts zudušo
Pat ar haubicām
Un tikko asinātām musketēm
Meklējot vērtības tālās
Mūžības neatrodu
Slēpju tās slēpnī galaktikas nomalē
Pievienojot, pārvietojot
Un satīriski pārmantojot
Ar uzviju, bez dramaturģijas
Tās vēroju
Un iemantoju.
|
|
| #88 |
[14 Jan 2013|10:55pm] |
Ak, tie neveiklības apmāktie brīži
Kad tā vien gribas laiski nokrist
Un sirdī kvēli druskās sabirt.
Ak, tie neveiklības apmāktie brīži
Apkarot un pārbarot tos lien
Ar izkapts galā ābolvainagu durtu brien.
Ak, tie neveiklības apmāktie brīži
Tik pakārtoti provokatīvai satīrai
Un sprīža attālumā no bezgalības malas.
Ak, tie neveiklības apmāktie brīži
Kad sēžu saules stara galā
Un blenžu sevis cienīgā tālumā.
Ak, tie neveiklības apmāktie brīži
Mūs pašus atrod un apvij
Cik nu brašus, bet arī savij.
|
|
| #89 |
[14 Jan 2013|11:00pm] |
Dzeltens, it kā ne dzeltens tas zelts
Bet neredzēts arī tas peld
Pa upi, te pret straumi
Kā tāds baritona skaņu vilnis
Haotisma pārpilnībā tīts
Bet tik graciozi kontrolēts
Ar šarmantu un nekoncentrētu
Bijības apliecinājumu.
Cik dārgmetālam raksturīgi,
Vienmēr nozust pagultē
Un attapties raktuves kodola paspārnē,
Ar šķietami pazaudētu, bet vienmēr uzticamu
Ikbrīža vērotāju savannas ozola zarā
Kas mūžam tevi sargās,
Ievainotu kara laukā sapurinās
Un godājami, gluži karaliski
Bez sāls noēdīs.
|
|
| #90 |
[14 Jan 2013|11:03pm] |
Skaistums nu bezgalībā tīts
Kā ar Gustava Eifeļa tērauda pieskārienu apvīts
Pīts, norīts un neapdzīts
Skaistums nu bezgalībā tīts
Pat ja vien pāris skatienus tas saņēmis
Un miljoniem iedomātu ilustrāciju apvilcis
Skaistums nu bezgalībā tīts
Ar rīta rosmi nu saņurcīts
Un mūžības eliksīra kvadrantā apveltīts
Skaistums nu bezgalībā tīts
Zvaigžņu ķērājā pie sienas sapīts
Un tevi redzam tiku manīts
Skaistums nu bezgalībā tīts
Redzam tevi nu nekas vairs nelīdz
Ne prāts, ne saprāts sadzīst
Vien tev pakārtotā iedomā tieku radīts.
|
|
| #91 |
[14 Jan 2013|11:06pm] |
Mosties, mazais razbainiek!
Ikrīta saule nu tavus sapņus sniedz
Laid nu garām, ak palaidniek
Un ar pieguļošu balss tembru nu šaubas triec.
Reiz man kritiķis ko sacīja
Lekciju par diskusiju pat pārcēla
Viss skaistais mūžam dzīvos, tas mācīja
Un momentānu iedomu par to lauvu man uzvēla.
Skaistais, tas sak
Skaistais ir viss tak
Bet skaistākas nakts par to, kas man bija
Pat ne Rembrants visus iedvesmojošajā Naktssardzē salasīja
|
|
| kopsavilkums |
[14 Jan 2013|11:09pm] |
|
Apzinos, ka esmu piespamojis visu Sviesta Cibu, bet labāk salasīt visu jau uzrakstīto dzeju uzreiz, kā pēc tam pa gabaliem. Lai vieglāks ceļš nākotnē, kā sak'. Meklējot un pārlasot visu veco dzeju, uzreiz sajutu atšķirību ar to, kā bija tad un kā ir tagad. Jāsaka, ka pat jūtu izaugsmi šajā laukā - no pirmajiem dzejoļiem /lielu daļu nemaz nepublicēju/ līdz jau pēdējiem viss atšķiras gan uzbūves ziņā, gan saturiski, gan vārdu krājumā.
|
|