#85
Ielās tāds divdomīgs klusums
Pat pasaules skaņu dzīts trakums
Atbalsīs tas jūtams ik uz stūra
Ik uz brandmūra Ulmaņlaiku Rīgā

Viens svaigus burkānus audzē
Saktas tirdziņa eko paviljonā
Otrs tetovējumus ar sietspiedi spiež
Tai radošuma pārpilnā kvartālā

Pilsētnieks nu kliedz pēc miera un saticības
Ar tinti asiņu vietā nozīmīgo iegravē
Un vēsturisko brīvrīgu pārdēvē
Pa tiešo, uz ziemeļu metropoli nu

Klusums, saticība, miers
Aplamība, steiga un maznozīmība
Ik brīdi nu kliedz
Pretī savstarpējai pagātnes mijiedarbībai
Un haosa maldīgai vardarbībai