#83
kā pārlādējusies filosofu paradigma
šķiet, visi kopumi apjūk
redzot sakārni sarkanmelnkrāsaino
apvijam pasauli no pašpārliecinātības viedokļa
it kā baidīties nav jēgas,
pat iniciatīvas,
bet redz, bez bailēm
kā bez savaldības
pārvērtēta pacietība uz savaldības rēķina tiek
skatot tomātus sarkstam
un vīnogas no olām šķiļoties
rodas vien atbildes, ne jautājumi tie
pasteidzies, savādāk nokavēsi
to pasaules malas atklāšanu
uz kuras antiņš nu sēž
un brīnās:
"kur ta šamējā iet?"
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: