#10
Likteņa un izdomu rati
Ar priežu elkšņu riteņiem
Stumti tika bez pātagām
Kur jumti visiem notrīsēja
Tur acis tavas mezglus sēja
Un manās acīs vienlaicīgi
Lūkojās un smaidīja
Bet, vai Dante savulaik neteica
Ka dzeju tulkot nav iespējams?
Lai gan vienu lietu, spēku, tā rod
Gluži kā Tenisona dzejā:

Nav par vēlu mums svešas pasaules sasniegt
Arī tādi, kā esam, vēl spējam
Zemi un debesis iekustināt,
Sirdis, laika un likteņa rūdītas,
Vēl vienotas gribā
Mūžam cīnīties, meklēt, atrast,
Un nepadoties.