#17
Ar tauriņķērājiem rokās
Dodamies zvaigžņu putekļus lasīt
Kuri miglājos spektrālos krājas
Kā kaleidoskops acīs
Kā krāsu palete izkaisīta tā
Un novusa galds zvaigžņu pieskaņā
Robežojās tas tikai ar galamērķi
Ko nākotnes kosmosa kuģi
Vien no laiktelpas saskatīt spēs.
Bet krītošā zvaigzne
Pilsētas krastā
Tā gan ķerama tiek.