#14
Sapnī dziļākā lūkojos
Vien diendienā attopos
Kur tas laiks paskrējis
Kas piecminūti, šķiet, aizdega
Un ar vairākiem tiem sastopos
It kā dziļāk un dziļāk
Savā sapnī, savā iztēlē
Un ikkatrā ainā pilsētniece
Smaidīga, ar roku izstieptu sauc
Bet raustīt mani elektromagnētiskie viļņi sāk
Vismaz iztēli, jo maņu orgāns snauž
Tuksneša klusums še
Nedzirdu, vai modīšos patiesā zīmē
Vai sapnī iztālā
Ar vējsaziņas līdzekļiem pārskatāmiem