#88
Ak, tie neveiklības apmāktie brīži
Kad tā vien gribas laiski nokrist
Un sirdī kvēli druskās sabirt.

Ak, tie neveiklības apmāktie brīži
Apkarot un pārbarot tos lien
Ar izkapts galā ābolvainagu durtu brien.

Ak, tie neveiklības apmāktie brīži
Tik pakārtoti provokatīvai satīrai
Un sprīža attālumā no bezgalības malas.

Ak, tie neveiklības apmāktie brīži
Kad sēžu saules stara galā
Un blenžu sevis cienīgā tālumā.

Ak, tie neveiklības apmāktie brīži
Mūs pašus atrod un apvij
Cik nu brašus, bet arī savij.