reskjūtīms atbrauca ar ugunsdzēsēju cisternām un šļūtenēm mazgāt ēku fasādes no putekļiem.
3 uzklausīju | riina, klausies!
nothing / everything
26 Maijs 2011 @ 20:39
24 Maijs 2011 @ 23:09
šodien braucām tīrīt putekļus uz veco ļaužu pansionātu. pabriesmīgi netīrs, iekštelpās sūcām centimetru biezu putekļu kārtu, saplēsām putekļu sūcēju. un tad viņi to nopozicionē to tīrīšanu kā - nu pie mums tūdaļ būs vietējā tē vē kompānija un vēl arī ministru prezidents. un tad šķiet, ka mēs to tīram viņiem, nevis tiem vecajiem ļaudīm.
vispār tieši šobrīd man šķiet, ka islandieši pa lielam ir stulbi mietpilsoņi. es latvijā šķiet visu piecarpus vai pat sešu gadu laikā, kopš man ir dredi, nebiju saskārusies ar tādu šaurpierību pret tiem, kā te. jēzus!
te man aizliedz restorančikā strādāt, jo viesi ir very picky un nesapratīšot, tas nekas, ka tie, kas ir pikī, ir tie saimnieki.
un hello, vakardien man pirmo reizi mūžā bija īstena panikas lēkme. tā, ka tumšs gar acīm un ģībiens un sirds lec pa muti laukā. galīgi neforša sajūta. sākās viss no tā, ka laikapstākļu vīri teica, ka šitā sala sakarā ar to izvirdumu, esot pa 50 cm iegrimusi iekšā zemē un pa 20 cm novirzījusies austrumu virzienā. un tas ir galīgi daudz. jo normāli ir tā, ka 1 cm gada laikā notiek svārstība. nu un tad, kratot sirdi, ka viss ir slikti, viss ir slikti, saņemot atbildi - viss norims, protams, izlasīju, kā viss nomirst.
tieši tik pelēks un melns, kāds ir aiz loga, ir arī iekšās. un ne gramu gaišāks.
un tā sajūta, ka nedrīksti iet laukā, ir tik nospiedoša un nepatīkama. nedrīkst bez maskām, nedrīkst bez lielajām brillēm. tur pat nav par nedrīkst, tur vienkārši ir par nevar, fiziski nevar.
vispār tieši šobrīd man šķiet, ka islandieši pa lielam ir stulbi mietpilsoņi. es latvijā šķiet visu piecarpus vai pat sešu gadu laikā, kopš man ir dredi, nebiju saskārusies ar tādu šaurpierību pret tiem, kā te. jēzus!
te man aizliedz restorančikā strādāt, jo viesi ir very picky un nesapratīšot, tas nekas, ka tie, kas ir pikī, ir tie saimnieki.
un hello, vakardien man pirmo reizi mūžā bija īstena panikas lēkme. tā, ka tumšs gar acīm un ģībiens un sirds lec pa muti laukā. galīgi neforša sajūta. sākās viss no tā, ka laikapstākļu vīri teica, ka šitā sala sakarā ar to izvirdumu, esot pa 50 cm iegrimusi iekšā zemē un pa 20 cm novirzījusies austrumu virzienā. un tas ir galīgi daudz. jo normāli ir tā, ka 1 cm gada laikā notiek svārstība. nu un tad, kratot sirdi, ka viss ir slikti, viss ir slikti, saņemot atbildi - viss norims, protams, izlasīju, kā viss nomirst.
tieši tik pelēks un melns, kāds ir aiz loga, ir arī iekšās. un ne gramu gaišāks.
un tā sajūta, ka nedrīksti iet laukā, ir tik nospiedoša un nepatīkama. nedrīkst bez maskām, nedrīkst bez lielajām brillēm. tur pat nav par nedrīkst, tur vienkārši ir par nevar, fiziski nevar.
23 Maijs 2011 @ 23:24
lielumos jau nekas nemainās, šodien vienu mirklīti atkal aiz loga bija mazlietiņ gaišāks, bet nu visam tam vulkānnedienim ir piepulcējusies arī vētra. bet tomēr kopumā ņemot viss ir vēl tumšāks kā vakar.
vienmēr jau ir cerība uz labāku rītdienu. pie mums ziņās saka, ka šonakt mākonis iešot uz skotiju un lielbritāniju. uzmanās, lidotāji.
( putekļglābiņš )
vienmēr jau ir cerība uz labāku rītdienu. pie mums ziņās saka, ka šonakt mākonis iešot uz skotiju un lielbritāniju. uzmanās, lidotāji.
( putekļglābiņš )
23 Maijs 2011 @ 20:44
un tieši tikko kā, kad istabā no grīdas sūknēju aptuveni puscentrimetru biezu pelnu kārtu, un atklāju, ka visa man gulta/spilverns ir melns, man šis viss vairs neliekas smieklīgi.
un riebīga sajūta, ka tu nekad neesi tīrs. visu laiku pat iekšā dzīvo tādā milzu putekļu mākonī. fak.
un riebīga sajūta, ka tu nekad neesi tīrs. visu laiku pat iekšā dzīvo tādā milzu putekļu mākonī. fak.
23 Maijs 2011 @ 18:34
šodien no rīta satiku laikapstākļu vērotāju vīrus, kuriem te pat 5 km attālumā ir uzlikts radas, kas mēra putekļu mākoņus. diemžēl, nekas daudzsološs. šobrīd mums ir galīgi nelabvēlīgs vējš, ārā atkal ir pilnīga nakts un mana būšana laukā uz 3 minūtēm likās kā pasaules gals. un tātad, laikapstākļu vīri teica, ka viņi brauca no sava radara līdz hotelim, kas ir 5 km 40 minūtes, jo redzēt nevar pilnīgi neko!
vispār galīgi interesanti. iespējams, ka vakarā ielikšu kādu bildi no šodienas. lai gan nekas nav mainījies, tikai tumsa, šodien nav pat gaismiņa, lai kaut ko ārā redzētu.
vispār galīgi interesanti. iespējams, ka vakarā ielikšu kādu bildi no šodienas. lai gan nekas nav mainījies, tikai tumsa, šodien nav pat gaismiņa, lai kaut ko ārā redzētu.
23 Maijs 2011 @ 02:56
Live from vulkāna pakāje.
te solītā fotoreportāža.
vakardien aptuveni dažas minūtes pēc erapšena.
vulkānputekļi lēnām zog mūsu sauli.
un šorīt no rīta te tas episkais akopaliptiskais aklais tumšums it kā gaišā dienas laikā.
te ierodas vīri no laikapstākļu uzraudzības centra.
putniņš apjucis un sajucis iemuka no tumsas mājā. kad parādījās mazliet gaisma, tas ar bdankš pret logiem, tika glābts.
mājas boss ar savu noputējušo kreklu bīda biznesiņu
un te viņš rāda savu seju. nu kāds tur respekts var būt pret bosu šitādu spoku?
tad, kad pazuda tumsa, tad sākās rosība. cilvēki vairs nebija galīgi stak un varēja kustēties.
palodzes ar pelnu čupām. rīt mēs to visu mazgāsim nost, tas nekas, ka sola vētras un visi tie putekļi iet gaisā un gaisā.
te jumta logs. dzīvē tas ir caurspīdīgs/stikls, bet tagad izskatās, ka oriģināli ir melns ar sniega pikām.
uz logiem likām slapjas lupatas, lai nenāk putekļi iekštelpās. bet nāca vienalga.
vakarpusē braucām izbraukumā, šis ir ap pulkstens desmitiem vakarā.
un lai kā tas arī izklausītos vai nē, bet vakaru noslēdzām ar golfa spēli. labi, labi, cik nu spēle, tik tāda māžošanās.
vakardien aptuveni dažas minūtes pēc erapšena.
vulkānputekļi lēnām zog mūsu sauli.
un šorīt no rīta te tas episkais akopaliptiskais aklais tumšums it kā gaišā dienas laikā.
te ierodas vīri no laikapstākļu uzraudzības centra.
putniņš apjucis un sajucis iemuka no tumsas mājā. kad parādījās mazliet gaisma, tas ar bdankš pret logiem, tika glābts.
mājas boss ar savu noputējušo kreklu bīda biznesiņu
un te viņš rāda savu seju. nu kāds tur respekts var būt pret bosu šitādu spoku?
tad, kad pazuda tumsa, tad sākās rosība. cilvēki vairs nebija galīgi stak un varēja kustēties.
palodzes ar pelnu čupām. rīt mēs to visu mazgāsim nost, tas nekas, ka sola vētras un visi tie putekļi iet gaisā un gaisā.
te jumta logs. dzīvē tas ir caurspīdīgs/stikls, bet tagad izskatās, ka oriģināli ir melns ar sniega pikām.
uz logiem likām slapjas lupatas, lai nenāk putekļi iekštelpās. bet nāca vienalga.
vakarpusē braucām izbraukumā, šis ir ap pulkstens desmitiem vakarā.
un lai kā tas arī izklausītos vai nē, bet vakaru noslēdzām ar golfa spēli. labi, labi, cik nu spēle, tik tāda māžošanās.
dzied un spēlē: dun dun
18 Oktobris 2010 @ 15:42
no rītiem, teju vai pirms acu atvēršanas, pirmais, ko es izdaru, ir paskatos ārā pa logu uz Heklu, Eyjafjallajökull un Fimmvörðuháls, jo šis ir tas laiks, kad sniega sega no kalnu virsotnēm kāpj lejup aiz vien tuvāk un tuvāk zemei.
Eyjafjallajökull un Fimmvörðuháls
hekla
Eyjafjallajökull un Fimmvörðuháls
hekla
dzied un spēlē: efterklang - bright
23 Aprīlis 2010 @ 03:01
vulk.
dzied un spēlē: Jonsi - Sinking Friendships