te solītā fotoreportāža.
vakardien aptuveni dažas minūtes pēc erapšena.


vulkānputekļi lēnām zog mūsu sauli.


un šorīt no rīta te tas episkais akopaliptiskais aklais tumšums it kā gaišā dienas laikā.


te ierodas vīri no laikapstākļu uzraudzības centra.



putniņš apjucis un sajucis iemuka no tumsas mājā. kad parādījās mazliet gaisma, tas ar bdankš pret logiem, tika glābts.



mājas boss ar savu noputējušo kreklu bīda biznesiņu



un te viņš rāda savu seju. nu kāds tur respekts var būt pret bosu šitādu spoku?



tad, kad pazuda tumsa, tad sākās rosība. cilvēki vairs nebija galīgi stak un varēja kustēties.




palodzes ar pelnu čupām. rīt mēs to visu mazgāsim nost, tas nekas, ka sola vētras un visi tie putekļi iet gaisā un gaisā.




te jumta logs. dzīvē tas ir caurspīdīgs/stikls, bet tagad izskatās, ka oriģināli ir melns ar sniega pikām.


uz logiem likām slapjas lupatas, lai nenāk putekļi iekštelpās. bet nāca vienalga.


vakarpusē braucām izbraukumā, šis ir ap pulkstens desmitiem vakarā.





un lai kā tas arī izklausītos vai nē, bet vakaru noslēdzām ar golfa spēli. labi, labi, cik nu spēle, tik tāda māžošanās.