šodien islandē publiskā brīvdiena, jo ir vasaras pirmā diena. šī tradīcija nāk no senā kalendāra, kad te bija tikai divi gadalaiki - vasara un ziema. tīņus vecumā 13-16 gadiem šodien svēta un krista un uz šiem svētkiem viņiem dāvina iespaidīgas dāvanas - mūzikas centrus, ipodus un datorus. raženāk kā uz ziemassvētkiem, jo kristības taču tikai vienu reizi mūžā, ziemassvētki katru gadu. nu, lūk, un sen jau manu prātu tirdīja doma, kā lai tieku uz vulkānu, it sevišķi vakardien vēl vakarā satiku mikaelu un džesiku, kuri tikko bija atbraukuši no vulkāna un paziņoja, ka ceļi esot vaļā tai apriņķī. un šodien viens telefona zvans un es jau sēžu mašīnā un aidā aidā uz turieni. tas ir pilnīgi apbrīnojami, kā te notiek. reikjavīkā debesis tik plašas un gaiši zilas, kad liekas, tās nekur nebeidzas, par spīti mīnus vienam grādam, tomēr spīd arī saule un liekas, ka nekur uz pasaules nevarētu būt savādāks laiks. izbraucot no pilsētas jau kādus 100 km no vulkāna mēs redzējām debesīs dūmu mākoni. tuvojoties aiz vien tuvāk laiks palika pelēkāks un pelēkāks, nomācošāks un tiešām likās, ka braucam akopalipsei tieši vēderā. pa ceļam pretī viena pēc otras brauca reskjūtīma mašīnas, kas būtībā izskatās pēc normāliem tankiem. šķērsojām tiltu, aiz kura uzreiz bija izārdīts ceļš, lai, ledājam kūstot un veidojot plūdus, netiktu nonests tilts, lētāk, protams, ir atjaunot ceļu nevis uzbūvēt jaunu tiltu.
un vispār, fotogrāfijas nav tik iespaidīgas kā reālās dzīves skatiņš. un tai pat laikā fotogrāfijas, ko es uzņēmu ar savu pieticīgo bezkvalitātes ziepjutrauku, kurš taisa švakākas bildes kā normāls divdesmit pirmā gadsmita telefons, man nozīmē un izsaka daudz vairāk kā tās skaistās īsto fotogrāfu uzņemtās elpu aizraujošās fotogrāfijas. jā, lai te tiek miljoniem bilžu no manas šodienas.

esam jau iebraukuši pelēkajā zonā, kur nevar saprast vai tas, kas veļas pār klinti, ir dusmīgs lietus/sniega mākonis vai tomēr vulkāna izmeši.


tipiskas fermu ēkas pa ceļam. dienvidu krastā, kurš ir arī vulkānu nosēts, ir visvairāk fermu, jo tas it kā skaitās salīdzinoši līdzens apriņķis.


viss tas melnums, kas ir zem audziņiem un virs audziņiem ir jaunākie vulkānputekļi.


un arī šie ir pelni tīri pieklājīgā kārtiņā.


šodien tai apriņķī, kad aizbraucām, sniga sniegs. un no putekļu masas veidojas kārtīga dubļu masa, arī šie ir vulkāna izmešu putekļi.


šī ir šķietami visvairāk cietusī ferma, kā redzams, vēl sarkanos jumtus rotā redzama kārta putekļu. šodien ziņās lasīju, ka saimnieki šogad nolēmuši nesēt nekādu lopbarību,
jo zeme tomēr ir sabojāta. bet, lietus un vēja rezultātā, lavas putekļi nāk pat par labu augsnei, tas ir arī kā mēslojums. šīs fermas saimnieks pašā sākumā uzņēma vienu no populārākajām
vulkānputekļu fotogrāfijām, kuru publicēja, manuprāt, visi preses pārstāvji. naudu, ko fermeris nopelnījis ar šo fotogrāfiju, viņš ieguldīs savas saimniecības atjaunošanā.
lūk, arī tā fotogrāfija.

te vēl dūmu mākonis ir debesīs un putekļi nav piezemējušies uz saimniecības jumtiem un zemes, ko itin labi var redzēt zāles košumā manā bildē un fermera miljonu vērtajā uzņēmumā.


pelēko pelēčlaiku veido sniegs/ pelēkie sniega mākoņi / un pieļauju domu, ka starp tiem arī vulkānputekļi.


te putekļi bija aptuveni 3 - 4 cm biezumā.


Skógafoss - viens no lielākajiem ūdenskritumiem islandē, pēdējās nedēļas laikā lej tumši pelēku ūdeni.


Tur pat pie Skógafoss vīrelis ar masku mazgā savu pelnu apsēsto melno nama jumtu. netālu redzējām arī kā reskjūtīms mazgā kādas saimniecības jumtus.


Aiz akopaliptiski pelēki melnās debesu bļodas spraucas ārā spilgta saule, un tas, protams, skatoties reikjavīkas virzienā.


un te arī redzams skaisti tīrs vulkāna pelnu izmešu mākonis. tas lidostu aizslēgšanas vaininieks.


diez gan jūtami varēja redzēt, kā tas kļūst lielāks un augstāks, ko vēlāk arī apstiprināja islandiešu ziņu portālos izlasītais.
rīt laikam tikšot aizvērta keflavīkas lidosta.

nezinu, kā tas izskatās tagad no malas, bet tiešām, esot teju pie paša, paša vulkāna pakājes, tā sajūta ir traki iespaidīga un tas tiešām neliekas tik briesmīgs, kā
prese un žurnālisti to mālē. protams, tautai nemitīgi vajag action, tamdēļ arī sabiezinam krāsas un uztaisam to kā traģēdiju. viss mierīgi!

un vēl visam piedevu nobeigumā šonakt virs galvas pa v i s u debesjumu dejoja fantastiski skaista zaļa ar rozā maliņu ziemeļblāzma. gaužām nesen es vēl domāju par to, ka nu jau viss, ir aprīļa beigas un ziemeļblāzmu sezona ir beigusies, plus šodien vēl tā vasaras pirmā diena. un te - bladāc! tik milzīga un iespaidīga!