Ak jel, es varbūt arī esmu nedaudz atpalikusi no dzīves,
bet šis ir pats, pats jaukākais, ko pēdējā laikā esmu redzējusi.

Citreiz uznāk nenormālas (nenormālas, es saku vēlreiz) dusmas uz Valodu institūtu.
)%*#*($%*^!!!

Cepu, cepu vafeles.

I am not split in two.
I am more than one.

Bet es taču dzīvoju sev un savai dzīvei.

Atklāti sakot, esmu sailgojusies pēc kādas foršas, trakas ballītes.

Šonakt sapņoju trīs brīnišķīgus sapņus,
mēģināju vēl piespiesties no rīta kaut nedaudz ilgāk pagulēt,
lai izbaudītu pēdējos sapņa mirkļus, kas, protams, neizdevās.
Tagad pēc dušas uzpucēju jauno kleitu un dancoju savu kuplo matu smaržas pavadīta.
Vienīgā škrobīte ir par Daugavas produktu veikalu, kas mani apkrāpa un neiedeva atlaidi, bet tas bija sen un vairs nav taisnība.

Man ārprātīgi patīk Ķīpsala.

“I think that gay marriage is something that should be between a man and a woman.”

/Arnold Schwarzenegger/

Wooouč! Tikko Ortusā parādījušās nākamā semestra nodarbības
un pasniedzēji.
Ir saglabājies tikai viens pasniedzējs,
un tā diemžēl nav Šulcas kundze.

Arī es šodien noskatījos daudz un daudzu aprunāto Avatar.
Un jāsaka, ka, lai arī uz kinoteātri gāju ar nelielu skepsi azotē, man patika. Un pat ļoti.
Apmēram filmas vidū paskatoties pulkstenī un noskaidrojot, ka filma ies vēl stundu, es atvieglojumā nopūtos,
jo kaut kur smadzenēs jau bija iezagusies domā, ka "tūdaļ beigsies?", kas nebūt nebija patīkama.
3D gan mani gan īsti nesajūsmināja, jo visu dienu acis tādas jocīgas un galva sīc,
protams, pieļauju, ka skatīties saplacinātu pankūku tomēr nebūtu tik iespaidīgi,
bet nudien - acis bija jāatpūtina pārāk bieži.

Jā, un pirms filmas sākuma rādīja Alice in Wonderland (?) treileri -
pēc pāris sekundēm jau bija skaidrs, ka tas ir Bērtōna gara darbs,
un vēl pēc pāris-pāris, ka viņa filmās nudien aktieri paliek nemainīgi,
un tas man sāk tā kā apnikt. Skatīties vienu un to pašu, vienu un to pašu atkal no jauna.