un tieši tikko kā, kad istabā no grīdas sūknēju aptuveni puscentrimetru biezu pelnu kārtu, un atklāju, ka visa man gulta/spilverns ir melns, man šis viss vairs neliekas smieklīgi.

un riebīga sajūta, ka tu nekad neesi tīrs. visu laiku pat iekšā dzīvo tādā milzu putekļu mākonī. fak.

tiie, kam vulkānjaunumi ir garlaicīgi, varat mani atfrendot, jo šķiet, ka tas ir galvenākais subjekts pēdējā laikā.
tātad, atrodos es pašākajā epicentrā un tamdēļ, ka tas miests, kurā esmu, ir pēdējais, līdz kuram vispār var tikt, talāk ceļi ir noslēgti.

šodien no rīta satiku laikapstākļu vērotāju vīrus, kuriem te pat 5 km attālumā ir uzlikts radas, kas mēra putekļu mākoņus. diemžēl, nekas daudzsološs. šobrīd mums ir galīgi nelabvēlīgs vējš, ārā atkal ir pilnīga nakts un mana būšana laukā uz 3 minūtēm likās kā pasaules gals. un tātad, laikapstākļu vīri teica, ka viņi brauca no sava radara līdz hotelim, kas ir 5 km 40 minūtes, jo redzēt nevar pilnīgi neko!
vispār galīgi interesanti. iespējams, ka vakarā ielikšu kādu bildi no šodienas. lai gan nekas nav mainījies, tikai tumsa, šodien nav pat gaismiņa, lai kaut ko ārā redzētu.

ja vakar te bija melns, tad šodien ir vēl melnāks!

te solītā fotoreportāža.
vakardien aptuveni dažas minūtes pēc erapšena.


vulkānputekļi lēnām zog mūsu sauli.


un šorīt no rīta te tas episkais akopaliptiskais aklais tumšums it kā gaišā dienas laikā.


te ierodas vīri no laikapstākļu uzraudzības centra.



putniņš apjucis un sajucis iemuka no tumsas mājā. kad parādījās mazliet gaisma, tas ar bdankš pret logiem, tika glābts.



mājas boss ar savu noputējušo kreklu bīda biznesiņu



un te viņš rāda savu seju. nu kāds tur respekts var būt pret bosu šitādu spoku?



tad, kad pazuda tumsa, tad sākās rosība. cilvēki vairs nebija galīgi stak un varēja kustēties.




palodzes ar pelnu čupām. rīt mēs to visu mazgāsim nost, tas nekas, ka sola vētras un visi tie putekļi iet gaisā un gaisā.




te jumta logs. dzīvē tas ir caurspīdīgs/stikls, bet tagad izskatās, ka oriģināli ir melns ar sniega pikām.


uz logiem likām slapjas lupatas, lai nenāk putekļi iekštelpās. bet nāca vienalga.


vakarpusē braucām izbraukumā, šis ir ap pulkstens desmitiem vakarā.





un lai kā tas arī izklausītos vai nē, bet vakaru noslēdzām ar golfa spēli. labi, labi, cik nu spēle, tik tāda māžošanās.

nu mīļie, tā bilde no vakardienas ir nekas, ja salīdzina ar to, kā tas vulkāns ar mums izrīkojās šodien.
pēc modinātāja 08.30 paskatījos pa logu un man likās, ka tiešām nu ir tā pastarā diena, tikai nekas nav mainījies, tā pati vieta, tas pats laiks, tikai šķita, ka saule izslēgta. ārā bija piķa melna tumsa, viss pilns ar putekļiem, tiešām, ka neredz tālāk par metru pusotru. tik tumšs te nav bijis kopš februāra, i tell you. jo nu jau ir vasaras sezona, kad vispār nesatumst.

tātad, ja godīgi jāsaka, tas viss ir ļoti pat aizraujoši un ļoti episki un akopaliptiska sajūta.
nu būs kāda stundiņa, kopš vējš ir iegriezies mums mazliet labvēlīgāk, tad nu tas melnums ir papūsts prom un nu var kaut ko arī redzēt. un tas, kas aiz loga rādās ir filmcienīgi, viss ir ar kārtīgu putekļu kārtu un man tiešām nav skaidrs, kā no tās varēs tikt vaļā.

bildes būs vēlāk.

nedēļa un dažas dienas pagājušas, kopš esmu uz salas un šodien ap pulksten pusastoņiem liels bija mans pārsteigums, kad aiz loga redzēju voulā, voulā, vulkānizvirdums!

šodien, sākot lēnā garā pārcilāt līdzi ņemamās mantas, ko krāmēt koferī, atradu vienu mapi. vēru vaļā ar domu, ka tur vēl no islandes laikiem varbūt stāv kaut kādi papīri, izrādās, nē, kartes no februāra, kad braucām uz nīderlandi. roku tālāk tos papīrus un kartes un nudien L I E L S bija mans pārsteigums, kad tur paštaisītā aploksnē atradu simts eiro! vuhū, man likās, ka ar mani tā nekad nenotiks. nu kā gan var gadīties atrast kabatā aizmirstu piečuku. kā vispār var aizmirst, piemēram, piečuku kabatā! un te, voulā, simts eiro.
un vispār, jāpūš būs cibā kāda atdzimšanas elpa, jo pēc pāris dažām dienām - aidā, es dodos prom, prom.

bet pirms braukšanas, cik priecīgi, cik priecīgi, šogad ziedošus ķiršus redzēt, un no siltumnīcas mājas rukolsalātus ēst.

ar gāzes plīti sildu mazo virtuvi, lai lāsteka te pie deguna nepiesalst, akdievs, šitie rīgas dzīvokļi!
šokolāde, karsta greipfrūtu sula un gara, gara nakts.

ko darīt tad, ja pēkšņi termometra stabiņš pie loga rāda + 30? labi, labi, protams, ka saulīte spīd virsū un logos tieši tagad, bet tomēr pēc tā aukstuma nezinu kā tagad uzvesties, ejot laukā.