nu mīļie, tā bilde no vakardienas ir nekas, ja salīdzina ar to, kā tas vulkāns ar mums izrīkojās šodien.
pēc modinātāja 08.30 paskatījos pa logu un man likās, ka tiešām nu ir tā pastarā diena, tikai nekas nav mainījies, tā pati vieta, tas pats laiks, tikai šķita, ka saule izslēgta. ārā bija piķa melna tumsa, viss pilns ar putekļiem, tiešām, ka neredz tālāk par metru pusotru. tik tumšs te nav bijis kopš februāra, i tell you. jo nu jau ir vasaras sezona, kad vispār nesatumst.

tātad, ja godīgi jāsaka, tas viss ir ļoti pat aizraujoši un ļoti episki un akopaliptiska sajūta.
nu būs kāda stundiņa, kopš vējš ir iegriezies mums mazliet labvēlīgāk, tad nu tas melnums ir papūsts prom un nu var kaut ko arī redzēt. un tas, kas aiz loga rādās ir filmcienīgi, viss ir ar kārtīgu putekļu kārtu un man tiešām nav skaidrs, kā no tās varēs tikt vaļā.

bildes būs vēlāk.