Kaut kas, kas ir bijis

mammu, ko nozīmē ģindenis?

sīkas šodien bija skolas bibliotēkā. katra klase var iet noteiktā dienā. a
A - 1dienās, B - 2dienās, C - 3dienās, D - 4dienās. lasu priekšā Loti no Izgudrotāju ciema. - vai, bet tu nepaspēsi visu izlasīt līdz nākamajai nedēļai.
- nekas, tu taču pati arī vari lasīt.
- es jau lasu.
- cik tālu esi tikusi?
- līdz astotajai.
- lappusei?
- nodaļai.
/priekškars, lustra

ir man kkāds stresis uz papīra darbiem, kas Jāsaskaņo un Jāparaksta. šodien kā akmens no sirds novēlās, kad dabūju divus no trim (trešo parakstīs pie pieņemšanas). pat ja zinu, ka vēl ir ko darīt un rakstīt un tāpat vēl jāprecizē un jāsaskaņo un nekas nav beidzies.
interesantākais, ka šis ir visās jomās, visur, kur kkas jāparaksta. pirkšanas, pārdošanas, iesniegums precēties, darba līgumi, studiju līgumi. nav laikam tikai kaut kādos pilnīgos sūdukos. nu tur RS paraksts par e-talonu vai cits līdzīgs sviests

arī ar e-parakstiem

tāds dzīves posms, kad intensīvi ir bijis jārunā un jāsocializējas un jākontaktējas un es esmu nereāli daudz ieguvusi, bet arī ahujenna nogurusi un vienkārši gribu gultā ietusēt amēbā un pāris dienas ne ar vienu nerunāt :D

bet man! bet man! bet man būs dārziņš! tik jāsagaida kad otrā galā parakstīs papīrus. un jā - tāds it kā sīkums uz lielā baisā un drūmā fona, bet vajag arī par kaut ko priecāties, citādi tiešām palagā jātinas rāpot uz kapsētu
vī!

"Lai Dievs tev stāv klāt, tu nabaga cietēj!" radīja tādas pretrunīgas pārdomas. Pirmajā cēlienā es pat nepasmaidīju nevienu reizi stundas 45 minūšu garumā. Nevarjau arī teikt, ka publika daudz smējās (izņemot manu dzīvesbiedri un Artusu Kaimiņu). It kā var saprast, ar kādiem paņēmieniem režisors vēlas mums parādīt, ka cilvēki ir ļauni un stulbi, taču pietrūka, šķiet, enerģētikas – skumji skatīties, ka pat tādi grandi kā Keišs, Skutelis vai Znotiņš kaut ko pasaka vai izdara, un ir tāds "meh, te bija joks domāts, žēl, ka jums tas neizdevās smieklīgi".

Otrais cēliens visu izglāba dažādu iemeslu dēļ. Gan aktierspēle kļuva spēcīgāka, gan spriedze kāpinājās lugā, gan citas – vieglāk pasniedzamas – apakštēmas izlīda priekšplānā. Un vislabākais bija, kad iesprūda durvis tur, kur tam nebija jānotiek, un visi aktieri uz skatuves apsmējās un vairākas minūtes nespēja nomierināties. Broka zviedz, publika to redzot, zviedz, Broka, dzirdot publiku, zviedz vēl trakāk, un tā uz apli.

Izrāde bija liels pārsteigums, jo notika tiešām mazā dzīvoklītī pagrabstāvā pašā Vecrīgas sirdī.

Sajūta, telpā ienākot, bija kā The Smiths dziesmā
"Take me out tonight
Where there's music and there's people
And they're young and alive"

jo visi bija priecīgi saspiedušies, istabā ap četrdesmit cilvēku.

Izrādes vadītāja apjautājās sanākušajiem, vai visiem ir silti un mājīgi. Aicināja ieliet sev tēju un paņemt cepumus.

Izrādes pamatā bija gruzīnu dziesminieka Bulata Okudžavas dziesmas, ko izpildīja soliste/izrādes vadītāja un ansamblis, kurš sastāvēja no ģitārista, čellista un akordeonistes.
Interesants elements izrādē bija tas, ka vadītāja no zāles izsauca skatītājus, lai tie izvēlas puzzles gabaliņu no puzzles, kurā bija attēlots pats Okudžava. Atbilstoši izvilktajam gabaliņam tika dziedātas dziesmas no kādas no tematiskajām grāmatām - par cilvēku, par mīlestību, par sievietēm, un vēl bija piecas citas grāmatas.

Pārāk aizrautīgas izrādes baudīšanas dēļ izrādes vadītāja arī mani izsauca uz skatuves. Sākumā lika izvēlēties numuru dziesmu grāmatai. Pēc tam izsauca otrreiz un lika nodziedāt kopā ar viņu vienu no Okudžavas dziesmām. Jāsaka godīgi, ka nebiju pārāk gatavs, taču citiem skatītājiem patika.

Okudžavas dziesmas man asociējās ar Džoniju Kešu. Viņi abi dzīvoja vienā laikā - no 1932. gada līdz gadsimta beigām.
Dziesmas un emocijas līdzīgas, tikai, saprotams, ka krievu mentalitāte ir atšķirīga no amerikāņu mentalitātes.

Lai arī mana krievu valodas prasme dažreiz bija par vāju, lai izsekotu ātriem dzejas rečitējumiem, kopumā man patika sirsnīgā atmosfēra, mazais "dzīvokļa izrādes" formāts.

Izrādei mīnusu bija maz - mikrofons apmēram divdesmit piecu kvadrātmetru telpai bija uzregulēts par skaļu. Par pašu Okudžavu bija dažas remarkas, to varēja būt daudz vairāk.

Gaišums, labsirdība un kopā sanākšanas prieks mājoja klausītāju sirdīs, tikai bija mazliet klātesoša sajūta, ka tiek dziedāts par kādiem aizgājušiem laikiem, kad šādu dziesminieku bija daudz vairāk, tos sauca par tautas māksliniekiem, tie bija lielā cieņā, taču tagad tos atceras vien šaurs loks entuziastu.

Sajūta kā latīņu dzejas vakarā. Varbūt tā šķita tikai man, jo es patiešām tajā laikā, kad Okudžava bija populārs, nedzīvoju.

Taču tieši tāpēc bija tik vērtīgi pabūt šajā atmosfērā un uzzināt.

Brīnums no teātra, brīnumu sezona ir sākusies!

Kāda cibiņa ieraksts par ticības jautājumiem mani pārsteidza. Tāpēc te maza aptaujiņa

Poll #21689
Open to: All, results viewable to: All

Vai jums cilvēki bieži jautā, vai jūs ticat Dievam?

"his zeal made even fire seem cool"

"No heterosexual "Man" has a woman/women as a "Friend" . They only do it because they want something . Why a bloke would want to hang out with a chick hes not with and/or fucking is beyond me .

We have Zero in common, our brains function way differently, we have different interests, friend groups, employment, music taste ( Woman have The Worst taste in music) we typically eat different foods and the list goes on and On .

There's One thing they hang out with a woman for and that is they're Gay or they are waiting for that "Chance" and that is Beta behavior of Losers .

Throughout my Long life i have maybe met One chick that i could possibly hang out with for about an hr . If you're with a woman who hangs out with men.. there's a Problem.. especially if those men hanging with her are Your Friends . Run Away, Run far and dont look back ."

No video "The Reasons for Female vs. Male Infidelity Explained by Evolutionary Psychologist David Buss"

https://www.youtube.com/watch?v=0nTEfx44pws

No šī var izsecināt, ka man tipa nevajadzētu teikt, ka man 95% draugu ir sievietes. Daļai cilvēku tas izklausās Beta AF.

Taču es neesmu vīrietis. Ja es būtu, tad man būtu draugu vīriešu vairāk. Ja es salīdzinu sevi ar savu labāko draudzeni, tad mums

1) ir līdzigs ģērbšanās stils
2) līdzīgas intereses
3) es nēsāju viņas izgatavotās rotas
4) Mums ir kopīgas paziņas citas sievietes
5) Es labprāt izgatavotu rotas no sudraba, ja to būtu apguvis tehnikumā, tā kā darbu es arī varētu darīt līdzīgu kā viņa
6) ok, mūziku es klausos pavisam citu
7) ēdienu es ēdu tādu, kā normālai baletdejotājai vajadzētu, viņa nē. https://coveteur.com/2018/01/23/ballet-dancer-meals/

Ja salīdzina ar to vidusskolas čomu, kurš noteikti mani uzskata par draugu

1) ģērbjamies mēreni atšķirīgi
2) Viņa intereses, kas ir datortehnika un datorspēles, ļoti daļēji pārklājas, jo es nespēlēju šaušanas spēles nemaz. Es spēlēju stratēģijas un tās RPG, kur var
smuki apģērbt savu varoni
3) Viņa darbs IT servisā man ir pieņemams. Pats es arī laboju, uzstādu, ierīkoju dzelžus
4) Mums nav kopīgu paziņu vispār
5) Mūziku viņš klausās pavisam citu
6) Viņš dzer viskiju un ēd bifšteku, kamēr es aizvien ievēroju diētas

Principā tas, ka mēs mācijāmies vienā vidusskolā, abi strādājam IT (man gan kā haltūras) un spēlējam videospēles, pa šiem 20 gadiem mūs ir noturējis kontaktos

Otrs paziņa/vīrietis, ar ko komunicēju gandrīz katru nedēļu, ir arī IT speciālists. Viņš gan meditē tāpat kā es, lasa ezotērikas info.
Trešais paziņa/vīrietis, ar ko komunicēju apmēram reizi divās nedēļās, ir kristiešu priesteris. Viņš spēlē datorspēles un strādā paliatīvajā aprūpē.

Mani ši rudens pūliņi iedraudzēties ar vēl vīriešiem ir rezultējušies ar vēl vienu IT speciālistu, kurš strādā kiberdrošībā, un vienu lidostas darbinieku.

Mērķauditorija varētu būt straight-edge mākslinieki, taču tādus es šautriņu klubā neredzu pagaidām.

Noteikti uzskatu, ka cieņa + racionāli argumenti ir pietiekami, lai vīrietis spētu būt darba/paziņu vai pat draugu attiecībās ar sievieti, ja viņiem
ir pietiekami daudz kopīgu interešu. Vienkārši sākumā vajag skaidri nodefinēt, kāpēc abas puses neizskata iespējamu jebkādu eventuālu romantisku kontaktu, un pie šīm robežām
tad arī palikt. Protams, ir daudz vieglāk, ja abas puses ir laimīgi precējušās, un viņām pat ne prātā nenāk par to domāt.

pamodos astoņos un jau bliežu vienu rakstu darbu un citi vēl gaida rindiņā un tas nebūtu nekas, tik avoti un literatūra lielākoties regulas un MK noteikumi
meh

Cik ilgi cilveeks var izdziivot, mostoties ik peec stundas. Liidz ko mana saapiigaa galva iegrimst miikstaa, smarshiigaa spilventinjaa gultas kaajgalii, taa kaads kunkst un vaid un spaarda un prasa, lai es nakts viduu atkal seezhu un sintezeeju asinis pienaa, vientulji lasot bezjeedziigi banaalus tviitus par Trampu vai visaadiem muusdienu AI spokiem. I feel drained and lonely and everything hurts. Labi, man taa buutu paradiize mosties 5 no riita ja vien es vareetu paguleet 3 stundas no vietas. Bet mosties ik peec stundas, taa nav zoliida situaacija.

Kaapeec citas mammas ir normaalas un speej izveidot veseliigus grafikus kameer es esmu muuzhiigaa self inflicted cieteeja.

Es senaak biju cilveeks ar domaam un kaut minimaalu bet esoshu praata coherence. Tagad es esmu kaut kaads tireklis, saapiigs receklis, un mans ieksheejais eksistenciaalists ir vispaar aizgaajis groteskaa AI stila Pessoa demonaa.

Protams, ka parenthood ir laime pilniiga ar kafiju rudeniigaa parkaa, kad tu esi izguleejies un kad visi ir veseli. Bet kad tu esi notriecies ar saapiigaam, vientuljaam smadzeneem then you know that I'm no good.

tā sajūta, kad puisēns atnāk no bērnudārza un mirdzošām actiņām stāsta, ka vienam citam puisītim no blakus grupiņas ir ĪSTA RAĶETE un no tā kaut kā atvasina domu, ka tas puisītis ir gudrākais un varonīgākais un pareizākais puisītis visā pasaulē un viņiem tagad vajag darīt visu, ko tas puisītis iedomājas, jo viņam ir ĪSTA RAĶETE

it kā jau vajadzētu par to parunāt
bet realitātē "awwww adorabl" un "cerēsim, ka puisītis neliek citiem bērniņiem bāzt krāniņu rozetē"

(gribēju pateikt "dabiskā atlase", bet nu "dabiskā atlase" drīzāk būs par tēmu "ja grūtniecība sagādā draudus tavai dzīvībai un veselībai, tad neko, mirsti nost", jo puisītim ar ĪSTO RAĶETI patīk puisīši, kas tic dabiskajai atlasei)

beidzot es to izdarīju! pačurāju ViVi :D

Nav tā, ka es biju par Trampu, bet es nepavisam nebiju sajūsmā par Harisu. Tāpēc kopumā esmu apmierināta ar rezultātiem.

PHEW

There's no point in saying good morning because it certainly is not one.

Tas kaa visas lielaas slaveniibas atbalsta Kamalu ir sheer creepy. Un es pat nezinu kaapeec, it just gives me weird shudder and a sense of doomy reconfirmation?

Lasu kā Austrumu un Rietumu baznīca sastrīdējās par hipostāzēm un ūsiju un pārdzīvoju tā it kā pati būtu ar kādu nelabojami sastrīdējusies. Nu, tiešām viņi nevarēja izdomāt kā šito atrisināt, nu.
Toreiz, kad Priede par šo mums stāstīja, neko nesapratu. Laimīgā es.
Tā iet, ja imperatori apmeklē sapulces. Bet nu labi, es brīnos, ka vispār par kaut jel ko beigās vienojās starp neskaitāmajām gnosis un heresis.

---------------

"Nobody will ever write a history of Europe that will make any sort of sense, until he does justice to the Councils of the Church, those vast and yet subtle collaborations for thrashing out a thousand thoughts to find the true thought of the Church. The great religious Councils of the Church are far more practical and important than the great international treaties which are generally made the pivotal dates of history. For in almost every case the international peace was founded on a compromise; the religious peace was founded on a distinction—the enunciation of a principle which has affected, and still does affect, the general state of mind of thousands of Europeans from admirals to applewomen.”

/ G.K. Chesterton

nedēļas absurds? ar elektronisku studentu izziņu, kas saņemta un aizsūtīta elektroniski jābrauc uz RS klientu apkalpošanas centru lai tur izprintētu elektronisko dokumentu, ieliktu mapē un es varētu parakstīties uz divām no izsniegtajām četrām papīra lapām