jau divas nedēļas katru dienu vismaz vienu reizi vismaz vienam bērnam izmasēju kājas visā garumā (arī pēdas) un šodien diviem vismaz 4x. vīrs ņirdz, ka esmu nonākusi kāju masāžu verdzībā. viss bija jauki, bet esmu pieklususi un labāk gribētu vakaros lasīt priekšā grāmatu :D
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
neraate on 2026.05.18 at 23:19
olimpiskajās spēlēs uzzināju, ka sīkas zin, kas ir cirkulis. jo es tiešam domāju, ka Dzierkuls=cirkulis un prasīju tas uzvārds vai iesauka visiem par lielu uzjautrinājimu :D vakar šo joku atcerējāmies
methodrone on 2026.05.18 at 16:35
Dazhreiz, kad es atceros laiku kad straadaaju vai studeeju, paarnjem taada sajuuta, ka varbuut tas bija tikai kaut kaads sapnis? Man bija koleegji? Es lietoju kompjuuteri? Es runaaju ar sveshiniekiem? Un dazhreiz rakstiiju dokumentus? Bet ar kaadaam smadzeneem? Un tagad sajuutos veel vairaak kaa beerns nekaa kad man bija 20 vai early 30s. Es vienkaarshi hroniski juutos kaa beerns, kameer visas sievietes un viirieshi apkaart ir pieaugushie ar pieaugusho domaashanu un darboshanos. Taapeec es arii nekad neapvainojos, kad citi pieaugushie negrib ar mani draudzeeties, jo kaapeec gan draudzeeties ar kaut kaadu siiko, kam nemaz nav kompleksas domas. Un tas izpauzhas visaa - cik naivs un vienkaarshs ir mans domu gaajiens and attempts to have a coherent opinion. Es biezhi juutos, kaa R ir pieaugushais, kas atstaajis mani pusaudzi maajaas pieskatiit divus siikos. Un njemot veeraa, ka es nestraadaaju, vismaz buutu mans pienaakums maaju uztureet mirdzoshaa kondiicijaa un negatavot katru nedeelju vienus un tos pashus piecus eedienus, bet pat to es nofeiloju, jo nu es esmu tikai apmaldiijies pusaudzis.
https://www.youtube.com/watch?v=z3ALcuP
Jeb, kāpēc cilvēki ar ADHD baidās, ka nebūs pietiekami labi, tāpēc
pārkompensē ar perfekcionismu un reaģē pārspīlēti.
***
Matemātikā īpaši bieži vari nejusties labi, jo tikai pie labas veselības un izgulējies cilvēks
spēj rēķināt tuvu 100% ideālam.
No šīs intervijas es paņēmu sev domu, ka cilvēks ar ADHD netic sev, tāpēc nepiesakās uz darbiem vai amatiem, ko patiesībā labi prastu un kuros ļoti labi iederētos.
Jeb, kāpēc cilvēki ar ADHD baidās, ka nebūs pietiekami labi, tāpēc
pārkompensē ar perfekcionismu un reaģē pārspīlēti.
***
Matemātikā īpaši bieži vari nejusties labi, jo tikai pie labas veselības un izgulējies cilvēks
spēj rēķināt tuvu 100% ideālam.
No šīs intervijas es paņēmu sev domu, ka cilvēks ar ADHD netic sev, tāpēc nepiesakās uz darbiem vai amatiem, ko patiesībā labi prastu un kuros ļoti labi iederētos.
methodrone on 2026.05.17 at 20:13
Practical support is better than emotional support anyway. And for spiritual support you only need Jesus.
neraate on 2026.05.17 at 15:38
būs diena, kad es ar lellīti savus skuķus vedīšu ekskursijā, labi, ka ne tālu +- uz Jelgavu un tad būs baseins ar lepošanos kur vecākiem jāapbrīno visi triki un tajā pašā dienā vecākajam bērnam orķestra koncerts 20 min pēc baseina beigām
es no tās dienas baidis jau tagad :/ :D
es no tās dienas baidis jau tagad :/ :D
bet es! bet es!! šodien ar skuķiem aizbraucu uz Baznīcu nakti Vecajā Ģertrūdes baznīcā un pēc tam uz Alberta baznīcu (visām patika gan origami dūjas gan fotoorientēšanās, man arī ērģeļmūzika ļoti) un tad tā kā nesapratu kur parkoties lai ietu uz kapellu Katoļu ģimnāzijā, aizbraucām uz parku pie Māras dīķa un sīkas gandrīz pusstundu skrēja un lēca un šūpojās un spēlēja paslēpes un diena ir izdevusies lai arī uz Tukumu pie maniem draugiem ciemos aizbrauca tikai puiši. sīkas pēc dz.d. ballītes ciemos ilgi īdēja, ka garlaicīgi, bet kultūra izglāba atmosfēru ģimenē. uz Ģertrūdes ielas zied skaistiem rozā ziediem nesen stādīti kociņi, visur smaržo ceriņi un es! pati! izklaidei! (nevis obligāti jo Vajag) Aizbrwucu uz centru ar mašīnu!!! T.i. es to biju darījusi jau iepriekš un ir tik priecīgi, ka sanāk un nestresī
Esmu izgājis praksi. Nākamajā skolā tai pieiešu atbildīgāk. Apsolu sev.
Posted byeos on 2026.05.15 at 21:31
Prakse skolā, var teikt, ka šodien beidzās. (Jā, jau otro reizi šo rakstu)
Mentore man ielika 6 par praksi un norunāja monologu, ka vajag mācīt bērnus mīlēt matemātiku, nevis no viņiem censties iztaisīt teicamniekus.
Es gribēju viņus visus iztaisīt sekmīgus, es atzīstu to.
***
Ja es atceros bioloģiju, priekšmetu, kas mani garlaikoja visvairāk, tad to es tā arī neiemācījos mīlēt.
Man vajag to bioloģijas daļu, kur ir saskare ar medicīnu. Taču nosaukumus visām pļavas puķēm aizvien nezinu.
Arī sēņu nosaukumus nezinu.
Man bija ļoti laba bioloģijas skolotāja vidusskolā, kuras skolēni regulāri tālu tika olimpiādēs.
Stingra, taču mājās veica bio eksperimentus savam priekam.
Tomēr vienīgais 10 bioloģijā man bija ģenētikā 11. vai 12.klasē, kur pietika ar matemātiku
un dažām loģiskām operācijām, nebija no galvas nekas jāzubrās.
Tā man parasti bija 3- 6, man šķiet.
***
Es nezinu, vai 7.klasē zina, kas ir mīlestība. Turklāt, vai viņi mīl sevi.
Ja viņi nemāk mīlēt sevi, tad kā var mīlēt matemātiku?
Ja neskatās tik filozofiski, tad cilvēki gūst prieku no dažādām lietām.
Es zinu cilvēkus, kas gūst prieku no uzdevumu risināšanas. Citi gūst prieku no
vijoles spēlēšanas 4 stundas dienā 30 gadus.
Es gūstu prieku no rakstīšanas un lasīšanas. Vēl no mācīšanas.
Ja bērns negūst prieku no teksta uzdevumu risināšanas, kad pie manis nonāk 7.klasē,
tad sākt mīlēt matemātiku tad man šķiet diezgan utopiski.
***
Vispār šodien matemātikas skolotāju forumā izlasīju,
https://old.reddit.com/r/matheducat
ka labākie matemātikas skolotāji nestrādā par skolotājiem, jo
arī risku analītiķiem, finansistam un inženierim esot jāskaidro citiem, kāpēc
matemātika strādā, un viņam par to maksā daudz vairāk, nekā skolā.
Tas liek apsvērt maģistrantūrā studēt kaut ko citu, lai man ir rezerves variants citai profesijai.
Mentore man ielika 6 par praksi un norunāja monologu, ka vajag mācīt bērnus mīlēt matemātiku, nevis no viņiem censties iztaisīt teicamniekus.
Es gribēju viņus visus iztaisīt sekmīgus, es atzīstu to.
***
Ja es atceros bioloģiju, priekšmetu, kas mani garlaikoja visvairāk, tad to es tā arī neiemācījos mīlēt.
Man vajag to bioloģijas daļu, kur ir saskare ar medicīnu. Taču nosaukumus visām pļavas puķēm aizvien nezinu.
Arī sēņu nosaukumus nezinu.
Man bija ļoti laba bioloģijas skolotāja vidusskolā, kuras skolēni regulāri tālu tika olimpiādēs.
Stingra, taču mājās veica bio eksperimentus savam priekam.
Tomēr vienīgais 10 bioloģijā man bija ģenētikā 11. vai 12.klasē, kur pietika ar matemātiku
un dažām loģiskām operācijām, nebija no galvas nekas jāzubrās.
Tā man parasti bija 3- 6, man šķiet.
***
Es nezinu, vai 7.klasē zina, kas ir mīlestība. Turklāt, vai viņi mīl sevi.
Ja viņi nemāk mīlēt sevi, tad kā var mīlēt matemātiku?
Ja neskatās tik filozofiski, tad cilvēki gūst prieku no dažādām lietām.
Es zinu cilvēkus, kas gūst prieku no uzdevumu risināšanas. Citi gūst prieku no
vijoles spēlēšanas 4 stundas dienā 30 gadus.
Es gūstu prieku no rakstīšanas un lasīšanas. Vēl no mācīšanas.
Ja bērns negūst prieku no teksta uzdevumu risināšanas, kad pie manis nonāk 7.klasē,
tad sākt mīlēt matemātiku tad man šķiet diezgan utopiski.
***
Vispār šodien matemātikas skolotāju forumā izlasīju,
https://old.reddit.com/r/matheducat
ka labākie matemātikas skolotāji nestrādā par skolotājiem, jo
arī risku analītiķiem, finansistam un inženierim esot jāskaidro citiem, kāpēc
matemātika strādā, un viņam par to maksā daudz vairāk, nekā skolā.
Tas liek apsvērt maģistrantūrā studēt kaut ko citu, lai man ir rezerves variants citai profesijai.
methodrone on 2026.05.15 at 11:16
Visu sho nedeelju es spiezhu R skatiities Worst Ex Ever. Vakar pie kaarteejaas episodes es R saku, ka gee, this is really making me stressed and upset, un skatiijos uzreiz savu heart rate pattern uz fitbita. Tachu par paarsteigumu skatos, ka visu epizodes laiku mans heart rate ir nokrities uz 60 steady, taa it kaa es buutu aizmigusi vai totaalaa miera staavoklii - taa man ir tikai, while nursing K to sleep. Un R tas pats. Izsecinaajaam ka esam vai nu psihopaati, vai arii true crime is just a very relaxing watch for unwinding after a long day.
Veel arii shajaa pavasarii man praataa maajo tv trio ko noskatiijaamies, Paradise, For All Mankind un Interstellar, kas ir radiijis taadu neaptveramu, entropisku bet skaistu state of mind, where it makes you cling to whatever is this narrow, sweet consciousness of human brain that gifts us brief, warm familiarity on Earth, that we will never know otherwise not for eternity elsewere.
Jaa shii esiiba varbuut nav iista, bet familiaritaate, ko taa izraisa muusu dveeselees, ir apbriinojams fenomens pats par sevi. Varbuut to var izskaidrot tikai ar to, ka viss ir Dieva shkjiedra. Jo kaapeec gan tad es shajos skaidriibas briizhos no sirds miilu pat sava iireetaa dziivoklja nobruzhaataas, magnolijaa kraasotaas toletes durvis - tajaa briidii pasaulee vienkaarshi nav nekaa iipashaaka, kaa manas mazaas noplukushaas maajas ar taas iemiitniekiem un objektiem. Esiibas esences gaisma spiid visam cauri.
Veel arii shajaa pavasarii man praataa maajo tv trio ko noskatiijaamies, Paradise, For All Mankind un Interstellar, kas ir radiijis taadu neaptveramu, entropisku bet skaistu state of mind, where it makes you cling to whatever is this narrow, sweet consciousness of human brain that gifts us brief, warm familiarity on Earth, that we will never know otherwise not for eternity elsewere.
Jaa shii esiiba varbuut nav iista, bet familiaritaate, ko taa izraisa muusu dveeselees, ir apbriinojams fenomens pats par sevi. Varbuut to var izskaidrot tikai ar to, ka viss ir Dieva shkjiedra. Jo kaapeec gan tad es shajos skaidriibas briizhos no sirds miilu pat sava iireetaa dziivoklja nobruzhaataas, magnolijaa kraasotaas toletes durvis - tajaa briidii pasaulee vienkaarshi nav nekaa iipashaaka, kaa manas mazaas noplukushaas maajas ar taas iemiitniekiem un objektiem. Esiibas esences gaisma spiid visam cauri.
aborigens on 2026.05.15 at 09:19
"Šajā trakajā laikā jāatgādina, ka Latvijas valstij šāda drāma pat piestāv, jo Latvija kā nekā dibināta uz teātra skatuves."
/(c)x
/(c)x
(Kursa) darbs par skolēnu motivāciju mācīties matemātiku ir pabeigts, aizstāvēšana 27.maijā
Posted byeos on 2026.05.15 at 00:34
Ievietoju te, cibā, publiski tā nobeigumu ar secinājumiem.
"Nobeigums"
Šajā kursā darbā atklāju teorētisko bāzi, kas vajadzīga, lai skolotājs zinātu, kā būt motivējošam, iedvesmojošam un, tajā pat laikā, apzinātos matemātikas kā zinātnes vietu Latvijā, zinātu par darba un tālāku studiju iespējām viņa skolēniem, ja matemātika apgūta labi, izcili un teicami.
Latvijā skolotājs ir daļa no izglītības sistēmas tāpat kā citās valstīs, tāpēc cerība ko mainīt pastāv tikai tik daudz, kamēr skolotājs pats ir ar darbu un savu profesiju apmierināts, vēlas tajā palikt (pat ja piedāvātu iespēju aiziet uz citu darbu ar līdzīgu atalgojumu) un ir pats motivēts ierasties darbā vienmēr vesels un enerģisks.
Tā kā daudzi ārēji faktori (reformas izglītībā, stress laika trūkuma dēļ, mācību materiālu trūkums, dokumentācijas prasību maiņas, spiediens no vecākiem un skolas vadības par skolēnu rezultātiem, zems skolotāja profesijas prestižs Latvijas sabiedrībā, pārāk lielas klases u.c.) skolotājiem traucē justies atslābušiem darbā, tad
var secināt, ka lielai daļai skolotāju fiziski nav spēka, lai darbu nevis tikai paveiktu, bet tā laikā vēl motivētu un iedvesmotu.
Par spīti visiem šiem faktoriem, dzīvē mēdz gadīties klases ar skolēniem, kuriem ir labas sociāli emocionālās prasmes, kuri apzinās matemātikas lietderību reālajai dzīvei, kuru vecāki uzticas skolotājam kā pedagoģijas profesionālim, tāpēc es uzskatu, ka visiem skolotājiem ir jāzina, kā rīkoties, ja parādās iespēja mācīt šādu klasi.
Ja šādas klases un vecāku, un atbalstošas administrācijas nav, tad minimālais, ko skolotājs var darīt, lai motivētu skolēnus, ir rūpēties par savu labsajūtu, jo skolēni daudz labprātāk mācās no smaidīga, vesela un pozitīva skolotāja.
"Nobeigums"
Šajā kursā darbā atklāju teorētisko bāzi, kas vajadzīga, lai skolotājs zinātu, kā būt motivējošam, iedvesmojošam un, tajā pat laikā, apzinātos matemātikas kā zinātnes vietu Latvijā, zinātu par darba un tālāku studiju iespējām viņa skolēniem, ja matemātika apgūta labi, izcili un teicami.
Latvijā skolotājs ir daļa no izglītības sistēmas tāpat kā citās valstīs, tāpēc cerība ko mainīt pastāv tikai tik daudz, kamēr skolotājs pats ir ar darbu un savu profesiju apmierināts, vēlas tajā palikt (pat ja piedāvātu iespēju aiziet uz citu darbu ar līdzīgu atalgojumu) un ir pats motivēts ierasties darbā vienmēr vesels un enerģisks.
Tā kā daudzi ārēji faktori (reformas izglītībā, stress laika trūkuma dēļ, mācību materiālu trūkums, dokumentācijas prasību maiņas, spiediens no vecākiem un skolas vadības par skolēnu rezultātiem, zems skolotāja profesijas prestižs Latvijas sabiedrībā, pārāk lielas klases u.c.) skolotājiem traucē justies atslābušiem darbā, tad
var secināt, ka lielai daļai skolotāju fiziski nav spēka, lai darbu nevis tikai paveiktu, bet tā laikā vēl motivētu un iedvesmotu.
Par spīti visiem šiem faktoriem, dzīvē mēdz gadīties klases ar skolēniem, kuriem ir labas sociāli emocionālās prasmes, kuri apzinās matemātikas lietderību reālajai dzīvei, kuru vecāki uzticas skolotājam kā pedagoģijas profesionālim, tāpēc es uzskatu, ka visiem skolotājiem ir jāzina, kā rīkoties, ja parādās iespēja mācīt šādu klasi.
Ja šādas klases un vecāku, un atbalstošas administrācijas nav, tad minimālais, ko skolotājs var darīt, lai motivētu skolēnus, ir rūpēties par savu labsajūtu, jo skolēni daudz labprātāk mācās no smaidīga, vesela un pozitīva skolotāja.
neraate on 2026.05.14 at 22:32
interesanti - Francijas Eirovīzijas numurs atsit 5.elementa dziesmu visās nozīmēs
No rīta zēna mamma, kurš pie manis šad un tad atnāk uz stundām, 5.klase, uzraksta, ka
zēns dabūjis kontroldarbā 10 pēc stundas pie manis. Parasti mācās uz 8-9.
Viņam tāda ambicioza skolotāja. Lika mācīties bināros skaitļus, kuri oficiāli
Skola 2030 programmā ir, taču lielākā daļa saprātīgo 5.klases matemātikas skolotāju, pat ģimnāzijās,
tos bināros izlaiž.
Šoreiz tā skolotāja bija 5.klasei iedevusi uzdevumus par aritmētisko progresiju, kuri normāli ir tikai 9.klasē.
Zēns sadusmojās un pieprasīja tikšanos ar mani svētdienas vakarā. Es svētdien tad arī viņam izstāstīju kā risināt, kā iegūt formulu,
ko māca 9.klasē. Arī pastāstīju, ar ko atšķiras diskrēti un nepārtraukti skaitļi. 5.klasē gan nesaka "diskrēti",
saka "sadalāmi lielumi" un "nesadalāmi". Ja tirgū var pārdot pusi cūkas, tad kinoteātri divarpus cilvēki apmeklēt nevar.
Viņš, ieguvis zinības par aritmētisko progresiju un cilvēku nedalāmību pa locekļiem, uzrakstīja k.d. uz 10.
Jautri un pozitīvi visai dienai.
***
Vakarā notiek otrs humors. Privātskolnieces mamma raksta FB, ka viņas meita, 9.klase, pēc vairākiem mēnešiem pie manis tagad
mācoties uz 9, jāmēģina uz ģimnāziju. Ko es par to sakot?
Līdz iestājpārbaudījumam ir 3 nedēļas.
Es, zinot to, ka klienta vēlmes jācenšas piepildīt, sūtu viņu uz RV1Ģ pēc zaļās grāmatiņas.
Meita patiešām mācās uz 9, tas ir fakts. Taču iemācīties risināt 3 nedēļās to, ko citi gatavojas gadu, un ko
es 2024.gadā ar milzīgu centību iemācīju 7 nedēļās (marts - maija sākums), ir vēl ambiciozāk.
Meitene ar mani sarunā privātstundas laikā ģimnāziju nepiemin, bet 9.klases CE no 2008.gada 1.daļu atrisina uz 49%.
Tas man ir fakts, ka atzīmes uz individuāliem kontroldarbiem nav tas pats, kas zināšanas kopumā.
Lai censtos tikt ģimnāzijā, pirmajā, testa daļā, kādus 80-90% derētu.
***
Tā nu es izjūtu, ka eksāmenu laiks ir - otrdien 9.tajiem latviešu valodas eksāmens, pirmdien 11.tajiem ķīmijas eksāmens.
zēns dabūjis kontroldarbā 10 pēc stundas pie manis. Parasti mācās uz 8-9.
Viņam tāda ambicioza skolotāja. Lika mācīties bināros skaitļus, kuri oficiāli
Skola 2030 programmā ir, taču lielākā daļa saprātīgo 5.klases matemātikas skolotāju, pat ģimnāzijās,
tos bināros izlaiž.
Šoreiz tā skolotāja bija 5.klasei iedevusi uzdevumus par aritmētisko progresiju, kuri normāli ir tikai 9.klasē.
Zēns sadusmojās un pieprasīja tikšanos ar mani svētdienas vakarā. Es svētdien tad arī viņam izstāstīju kā risināt, kā iegūt formulu,
ko māca 9.klasē. Arī pastāstīju, ar ko atšķiras diskrēti un nepārtraukti skaitļi. 5.klasē gan nesaka "diskrēti",
saka "sadalāmi lielumi" un "nesadalāmi". Ja tirgū var pārdot pusi cūkas, tad kinoteātri divarpus cilvēki apmeklēt nevar.
Viņš, ieguvis zinības par aritmētisko progresiju un cilvēku nedalāmību pa locekļiem, uzrakstīja k.d. uz 10.
Jautri un pozitīvi visai dienai.
***
Vakarā notiek otrs humors. Privātskolnieces mamma raksta FB, ka viņas meita, 9.klase, pēc vairākiem mēnešiem pie manis tagad
mācoties uz 9, jāmēģina uz ģimnāziju. Ko es par to sakot?
Līdz iestājpārbaudījumam ir 3 nedēļas.
Es, zinot to, ka klienta vēlmes jācenšas piepildīt, sūtu viņu uz RV1Ģ pēc zaļās grāmatiņas.
Meita patiešām mācās uz 9, tas ir fakts. Taču iemācīties risināt 3 nedēļās to, ko citi gatavojas gadu, un ko
es 2024.gadā ar milzīgu centību iemācīju 7 nedēļās (marts - maija sākums), ir vēl ambiciozāk.
Meitene ar mani sarunā privātstundas laikā ģimnāziju nepiemin, bet 9.klases CE no 2008.gada 1.daļu atrisina uz 49%.
Tas man ir fakts, ka atzīmes uz individuāliem kontroldarbiem nav tas pats, kas zināšanas kopumā.
Lai censtos tikt ģimnāzijā, pirmajā, testa daļā, kādus 80-90% derētu.
***
Tā nu es izjūtu, ka eksāmenu laiks ir - otrdien 9.tajiem latviešu valodas eksāmens, pirmdien 11.tajiem ķīmijas eksāmens.
13. maijs, 13. juunijs.. man vienkaarshi patiik shie datumi. Jo triispadsmitnieka dziljdomiibu un draudiigumu atbrunjo maija un juunija maigums un dailjums.
Kāpēc es šajā pavasarī galu galā pārdegu matemātikas skolotāja darbā?
Posted byeos on 2026.05.13 at 02:04
Kolēģe teica tā:
"Vidēja līmeņa klasē ar ļoooti dažādiem skolēniem katru dienu ir jāimprovizē,
jo nekad nebūs kā plānots un nesanāks kā plānots,
nekad nevar sagaidīt to, ko ceri un pats galvenais,
lai arī cik daudz tu ieguldītos, tāpat lielākajai daļai to nevajadzēs".
Es gan piebilstu, ka klase ar vidējo atzīmi "3,15" matemātikā nav "vidēja līmeņa klase". Tā ir ļoti zema līmeņa klase.
Vissvarīgākais man šķiet tas "Lai ar cik ieguldītos, tāpat lielākajai daļai to nevajadzēs".
Jo es biju pieradis strādāt par 20 eiro stundā, pasniedzot privātstundas matemātikā. Skolā man maksā aptuveni 10 eiro stundā.
Taču visa pavasara laikā es tā arī neiemācījos sagatavot divreiz sliktākas stundas un patērēt stundu gatavošanai divreiz mazāk enerģijas.
Tā ir elementāra fizika - enerģijas apmaiņas likums. Ja man maksā 2x mazāk, man vajadzētu darīt 2x mazāk. Taču es nemācēju,
aizvien to neprotu. Tāpēc arī pārdegu.
"Vidēja līmeņa klasē ar ļoooti dažādiem skolēniem katru dienu ir jāimprovizē,
jo nekad nebūs kā plānots un nesanāks kā plānots,
nekad nevar sagaidīt to, ko ceri un pats galvenais,
lai arī cik daudz tu ieguldītos, tāpat lielākajai daļai to nevajadzēs".
Es gan piebilstu, ka klase ar vidējo atzīmi "3,15" matemātikā nav "vidēja līmeņa klase". Tā ir ļoti zema līmeņa klase.
Vissvarīgākais man šķiet tas "Lai ar cik ieguldītos, tāpat lielākajai daļai to nevajadzēs".
Jo es biju pieradis strādāt par 20 eiro stundā, pasniedzot privātstundas matemātikā. Skolā man maksā aptuveni 10 eiro stundā.
Taču visa pavasara laikā es tā arī neiemācījos sagatavot divreiz sliktākas stundas un patērēt stundu gatavošanai divreiz mazāk enerģijas.
Tā ir elementāra fizika - enerģijas apmaiņas likums. Ja man maksā 2x mazāk, man vajadzētu darīt 2x mazāk. Taču es nemācēju,
aizvien to neprotu. Tāpēc arī pārdegu.
neraate on 2026.05.13 at 00:00
man liela daļa saldējumu negaršo, bet šī reklāma uzrunāja. Tur tiešām trauciņā ir šokolādes saldējuma bonbongas?
https://www.rimi.lv/e-veikals/lv/produk
https://www.rimi.lv/e-veikals/lv/produk
neraate on 2026.05.12 at 18:03
šodien plezīrs - aizbraucu uz Mālpili ciemos pie draudzenes, kas pati arī ciemojas. turp (viņai) un atpakaļ (sev) salasīju baltās vizbulītes, pat atvedu nesažuvušas. nepārguru. pa ceļam no mākslas skola spaņēmu meitiņu, pēc tam aizbraucu pakaļ otrai izmazgāju veļu, atdevām divas kastes ar bērnu rotallietām. viss labi, tik, ka celis sāp
methodrone on 2026.05.12 at 16:48
Nu un tikko peecpusdienaa, kameer bijaam citaa beernu speeljlaukumaa, vinjam nonshalanti cauri leenaa garaa izgaaja jauns dodgy paskata dzheks ar kaut kaadaam daarza shkjeereem rokaa. Vinjsh staigaaja kaadu laiku apkaart speeljlaukumam, kaut ko dariija ar telefonu turot savus cutters. Es totaalaa paranojaa pagraabu beernus un teicu ka ejam pirkt saldeejumu. Like it just is what it is..
methodrone on 2026.05.12 at 10:07
You know you're in London (and also in a failed idea of society aka The West) when.. devinjos no riita tukshaa beernu speeljlaukumaa esi tikai tu, tava divgadiigaa meitinja un transvestiits shuupolees.
*
Es biezhi domaaju par to cik impotenta un ievainojama es juutos kopsh beerniem. Pirms beerniem tu vienkaarshi dari visas lietas ko no tevis sabiedriiba sagaida - reekjini, darbs, jebkas bla bla pilseeta un bankas konti. Bet kopsh beerniem, man ir sajuuta ka dienu un nakti visus shos gadus es staavu pie sveetaas uguns, kas man ir jaanosargaa un jaauztur, es nevaru noveerst ne aci. Taapeec logjiski ka nekam citam nav laika. Veel ar S, kad es atgriezos darbaa kad vinjam bija 11 meeneshi, es laikam veel meegjinaaju kaut kaa atgriezties pie buushanas normaalam industriaalaa sabiedriibas cilveekam kas straadaa darbaa un brauc transportaa. Bet jau tad mani niicinaaja skaudri vainas apzinjas viljnji un izmisums, atstaajot S daarzinjaa - redzot kaa vinjsh tur raud un ir pamests novaartaa bez mammas siltuma un uzmaniibas. Es vienkaarshi uz to pieveeru acis.
Un tagad kad man ir arii K, es esmu pilniibaa izskritusi no sabiedriibas, jo vinja ir sveetaa uguns, ko shoreiz es sapratu ka nevaru atstaat novaartaa - tas lauztu manu dveeseli un varbuut arii vinjas.
Un tad es domaaju par to, cik pateiciiga es esmu R, un visiem viirieshiem kas pasargaa savas sievietes un beernus taa, lai vinjaam nav jaatstaaj savi beerni sveshumaa, kad vinji ir mazinji. Es biezhi apzinos, ka bez R es vienkaarhsi izputeetu, jo esmu pilniibaa zaudeejusi speeju buut industriaalajam cilveekam. Es vienkaarshi esmu mamma tagad.
Un tad es domaaju par to kaads haoss un trauksme un tragjeedija ir buut vientuljai mammai. Vinjai visticamaak ir jaamobilizee pilniigi visi savi vaargie speecinji, lai notureetos sabiedriibaa un nosargaatu savus beernus par spiiti tam, ka vinjai ir jaastraadaa un jaabuut projaam no sveetaas uguns, no maajaam, no savas suutiibas un pasha galvenaa uzdevuma. Tas visticamaak totaali salauzh garu, vai vismaz to shaushaliigi ievaino. Un tad es domaaju par beerniem, kas taa arii izaug pie ievainotaam mammaam. Un kas notiek ar vinju dveeseleem?
Es esmu laimiigaakais cilveeks pasaulee. Es to vienmeer atcereeshos, un katru dienu apteikshos Dievam par esiibas briinumu.
*
Es biezhi domaaju par to cik impotenta un ievainojama es juutos kopsh beerniem. Pirms beerniem tu vienkaarshi dari visas lietas ko no tevis sabiedriiba sagaida - reekjini, darbs, jebkas bla bla pilseeta un bankas konti. Bet kopsh beerniem, man ir sajuuta ka dienu un nakti visus shos gadus es staavu pie sveetaas uguns, kas man ir jaanosargaa un jaauztur, es nevaru noveerst ne aci. Taapeec logjiski ka nekam citam nav laika. Veel ar S, kad es atgriezos darbaa kad vinjam bija 11 meeneshi, es laikam veel meegjinaaju kaut kaa atgriezties pie buushanas normaalam industriaalaa sabiedriibas cilveekam kas straadaa darbaa un brauc transportaa. Bet jau tad mani niicinaaja skaudri vainas apzinjas viljnji un izmisums, atstaajot S daarzinjaa - redzot kaa vinjsh tur raud un ir pamests novaartaa bez mammas siltuma un uzmaniibas. Es vienkaarshi uz to pieveeru acis.
Un tagad kad man ir arii K, es esmu pilniibaa izskritusi no sabiedriibas, jo vinja ir sveetaa uguns, ko shoreiz es sapratu ka nevaru atstaat novaartaa - tas lauztu manu dveeseli un varbuut arii vinjas.
Un tad es domaaju par to, cik pateiciiga es esmu R, un visiem viirieshiem kas pasargaa savas sievietes un beernus taa, lai vinjaam nav jaatstaaj savi beerni sveshumaa, kad vinji ir mazinji. Es biezhi apzinos, ka bez R es vienkaarhsi izputeetu, jo esmu pilniibaa zaudeejusi speeju buut industriaalajam cilveekam. Es vienkaarshi esmu mamma tagad.
Un tad es domaaju par to kaads haoss un trauksme un tragjeedija ir buut vientuljai mammai. Vinjai visticamaak ir jaamobilizee pilniigi visi savi vaargie speecinji, lai notureetos sabiedriibaa un nosargaatu savus beernus par spiiti tam, ka vinjai ir jaastraadaa un jaabuut projaam no sveetaas uguns, no maajaam, no savas suutiibas un pasha galvenaa uzdevuma. Tas visticamaak totaali salauzh garu, vai vismaz to shaushaliigi ievaino. Un tad es domaaju par beerniem, kas taa arii izaug pie ievainotaam mammaam. Un kas notiek ar vinju dveeseleem?
Es esmu laimiigaakais cilveeks pasaulee. Es to vienmeer atcereeshos, un katru dienu apteikshos Dievam par esiibas briinumu.
man galvā atkal nav vietas un ir grūti padomāt. pēc nedēļas ekskursija diviem bērniem, rīt trešajam un es vairs nesaprotu kuram cikos jābūt, jo tikšanās vieta viena un ta pati un laiki arī.. līdzīgi :D un pilnai laimei tajā dienā, kad ekskursija (uz kuru es sīkus vedīšu ar mašīnu jo busiņā beigušās vietas.lol) vecākajam mūzikas skolas orķestra koncerts
šodien bija sīkām dejošanas koncerts, bija arī abas vecmāmiņas. vīrs no garāžas atnesa divas kastes ar rotallietām, sašķirojām - šis tas atgriežas apritē, vienu virtuļa tipa plastmasiņu uz mazpilsētu kaķītim (kaķītim ir tieši tāds pats mazāks, tiek dūšīgi lietots), vešanai uz mazpilsētu pašiem un vēl kasti lieku draudzenes bērnam/atdošanai
sīki priecīgi sķina Babas draudzenes iedotās skābenes
šodien bija sīkām dejošanas koncerts, bija arī abas vecmāmiņas. vīrs no garāžas atnesa divas kastes ar rotallietām, sašķirojām - šis tas atgriežas apritē, vienu virtuļa tipa plastmasiņu uz mazpilsētu kaķītim (kaķītim ir tieši tāds pats mazāks, tiek dūšīgi lietots), vešanai uz mazpilsētu pašiem un vēl kasti lieku draudzenes bērnam/atdošanai
sīki priecīgi sķina Babas draudzenes iedotās skābenes