Kaut kas, kas ir bijis

Tavs lielākais prieciņš:
a) kādam kaut kas izdevās
b) kāds pelnīti dabūja ciest
Tavs lielākais kreņķis:
a) kāds mēģināja izdarīt labu, bet ne tā, kā tu saproti labu
b) kāds mēģināja izdarīt kaut ko nejauku

Jackson Lamb brining down Claude Whelan was easily one of the highlights of my year.

Es diezgan daudz laika pavadu sociālajos tīklos, dodot cilvēkiem padomus lietās/diagnozēs, ar kurām es esmu ticis galā. Es
to uztveru par brīvprātīgo darbu.

redditā

r/autism
r/ ADHD
r/ detrans (tiem, kas pārstāja gribēt būt transseksuāļi un nu meklē izeju)
r/ asexuals (tiem, kas mēģina saprast, vai aseksualiāte ir iedzimta vai traumas dēļ izveidojusies)
r/ healthygamer (tiem, kam bijusi/ir atkarība no datorspēlēm)
r/ latvia (tiem, kas vēl dzīvo Latvijā)


Šajās brīvlaika nedēļās secinu, ka cilvēku pateicība par maniem padomiem katrā no soc. tīkliem atšķiras.

Aizvien vairāk nākas domāt par teicienu "nebaro pērles cūkām".

Visvairāk tas saistās ar upura sindromu. Ja cilvēks čīkst, bet neuzņemas atbildību par savu dzīvi, viņam, patiesībā, palīdzību nevajag.

Ar laiku mans bs detektors šādus čīkstētājus atpazīst aizvien labāk, taču ne vienmēr.

Visbiežāk ir vērtīgi dot dzenbudisma tipa atbildes uz jautājumiem. Tas jautātāju izsit no līdzsvara, respektīvi, toksiskās domāšanas pašam par sevi.

"Kādā sapnī Viņš bija pie gudra vīra ar sirmu bārdu. Vīrs teica, ka Viņš ir ieradies uz šo planētu kā polārpētnieks uz Antarktīdu. Apkārt ir ledus un okeāns. Tie ir cilvēki un cilvēku kultūra. Taču viņš ir ieradies, lai pētītu planktonu un mikroorganismus, kuri ir okeāna dzelmē. Viņš sēž un sēdēs visu mūžu savā laboratorijā, apkārt nebūs nevienas dzīvas dvēseles, vien saule pie debesīm, kura, kā viņš reiz sapratīs, arī ir mākslīga, un viņš visu mūžu pētīs likumsakarības, kāpēc pie tādiem sākuma nosacījumiem – pie tāda DNS, pie tādas ekosistēmas, pie tādas “ūdens” kvalitātes ir izveidojusies tāda cilvēku civilizācija, kāda tā ir 19. – 21.gs uz planētas Zeme. Viņš būs antropologs, bioloģijas filozofs, cilvēces psihoanalītiķis, taču tā arī nekad nesajutīs patiesu siltumu. Siltumu viņam būs jāiemācās radīt pašam. Viņu neviens nemīlēs, izņemot Dievu un sevi, un arī tas būs jānopelna.

Viņš šajā sapnī klausījās vārdos un juta, ka tie kā lāstekas sasalst virs viņa galvas. Nekurienes vidū, starp putniem, kas nelido, starp okeānu, kas neaizsalst, visaukstākajā, lietainākajā un visaugstākajā kontinentā. Dzīve -80 C grādos ir tik skaista, cik redzīgas ir acis.

Visas viņa slimošanas ar depresijām pusaudža gados bija nieks pret to, ko viņam bija jāiemācās. Visi viņa līdzcilvēki nomirs daudz agrāk par viņu. Zeme zem viņa kājām izkusīs, un viņam būs jābēg kalnos, lai saglabātu stabilu pamatu.

Viņš nemirs ilgi, ilgi. Paaudzes nomainīsies, taču tās viņš uzlūkos kā mikroorganismus akvārijā, kas paši nezina, cik īsa un iepriekš paredzama ir viņu dzīve. Viņš vēros, vēros, līdz sāks atpazīt cilvēka dabu, kas nemainās cauri gadu tūkstošiem. Tikai tā viņš pavirzīsies savā darbā uz priekšu, sāks just gandarījumu par esību pilnīgā vienatnē.

Citi cilvēki uzskatīs, ka viņa darbam nav jēgas. Ka viņš dzīvē neko nav sasniedzis. Viņam nebūs draugu, domubiedru vai līdzgaitnieku. Arī pēc viņa aiziešanas no šīs dzīves nekas nemainīsies, un viņa atstātās liecības tiks izmantotas iekuram.

Taču tās nedegs, un cilvēki brīnīsies, kur viņš atradis tādu papīru uz kā rakstīt, kas nedeg krāsnī. Šo nekam nederīgo papīru tad izmetīs gružu kastē un par to aizmirsīs tikpat ātri kā par viņu."

Like it's the saddest thing, bet es tagad saprotu, kaapeec paariem peec beernu piedzimshanas ir gruuti. Jo pirms beerniem, juus viens otru saprotat. Labi - viirieshi, sievietes, bet vienalga - juus esat kopaa jo jums ir kopiigas intereses un liidziigs gars. Juus vieno pasaule un darbs un izklaides un idejas.

Bet liidz ko piedzimst beerns, taa vismaz sievietes dziive dramatiski mainaas, un vinja pati arii. No aarpuses vienkaarshi izskataas, ka vinja tagad vnk njemaas ar beernu, like visu laiku, vinju ziida, un doma apar visaadaam beernlietaam, un ciinaas ar general beernu atstaato haosu. Teeti protams arii to dara, bet ja vien tu neesi stay at home teetis, tad visticamaak mamma visu dara pa 70-90%.

Tagad, kad esmu stay at home mom, no manas ieprieksheejaas dziives nav palicis nekas. Un ja pienjem, ka dziives apstaaklji veido cilveeku kaut kaadaa meeraa, tad es esmu diezgan citaadaaks cilveeks. Visu manu laiku aiznjem beerni, man nav citu intereshu (un es to nesaku kaut kaa slikti, jo mani interesee mani beerni).

Long story short, mana psihe ir kaut kas pavisam cits, ko viirietis nemaz nespeej aptvert. Piemeeram, es R visu laiku meegjinu varbuut paaraak nonshalanti, bet paust, par ko mani ir padariijusi 4.5 gadu ilgaa ziidiishana. It sevishkji 2 stundu bedtime beigaas, vai kaarteejaas neguleetaas nakts laikaa. Vinjsh nekad nesapratiis, ko noziimee buut touched out vai mentally drained.

Veel viens ass kontrasts ir beernu nekaartiiba un tantrumi - mana psihe pie taa ir pielaagojusies, un i am just rolling with it mostly. Bet R tas katru reizi naakas gruuti, jo pieaugusho tantrumi vinja darbaa ir daudz izturamaaki. Un tad es uz vinju dusmojos, ka man vienai ir jaapanes shii nekaartiiba un tantrumi, tikai taapeec ka es pie taa esmu vientuliigi pieradusi, kameer vinjsh to nespeej iztureet un kaut kur nozuud. Es vinju nevainoju pie taa, jo zinu kaa tas juutaas, es taa varbuut jutos motherhood saakumaa, and it is a genuinely desperate feeling. Bet tajaa pasha alaikaa es juutos tik vientulja tajaa ka man vienai tas viss ir jaanes.

Long story short, man biezhi shkjiet ka mums ir divas dazhaadas dziives un vinjsh nekad nesaprot/nesapratiis kaa es juutos, par ko es vinju nevainoju, but still it feels freaking lonely. Varbuut senaakos laikos, sievietes vareeja suudzeeties citaam sievieteem - savaam mammaam, vecmaaminjaam, maasaam - jo sieviete sievieti, maate maati saprot pilniibaa. Bet muusdienaas ir tikai izolaacija.

Mans gada tops: IZOLAACIJA.

Hiperboreja, [26.12.2025 19:01]

Kas uzlabos matemātikas sniegumu?
Vārdnīca un publiskās runas prasmes

Pamēģini, un tu redzēsi

Lai gan, kāda ir saistība?
Milzīga 💯

Hiperboreja, [26.12.2025 19:01]
☝️

Hiperboreja, [26.12.2025 19:01]
Tā darbojas cilvēka prāts

Hiperboreja, [26.12.2025 19:02]
Katrs burts = skaitlis
Katrs vārds = skaitlis
Tāda ir šīs realitātes daba

Hiperboreja, [26.12.2025 19:02]
☝️

Hiperboreja, [26.12.2025 19:03]
Bērns, kurš slikti runā = sliktas sekmes skolā

Hiperboreja, [26.12.2025 19:05]
Kamēr bērnam ir mazs vārdu krājums = viņš netiks uzņemts elites skolās, tā nenotiks

Hiperboreja, [26.12.2025 19:06]
Pat ja piedāvāsiet miljonu, viņi jūs šādās skolās neuzņems

Hiperboreja, [26.12.2025 19:06]
☝️



Hiperboreja, [26.12.2025 19:08]
Tu dari savu darbu = viņi paši piedāvās visu, viņi paši dos visu 💯

Hiperboreja, [26.12.2025 19:09]

Un ja viņi to nepiedāvā?

Hiperboreja, [26.12.2025 19:09]
VIŅŠ TO IZDARĪS PATS!

Hiperboreja, [26.12.2025 19:10]
Bērns ar "gludu mēli" var apburt jebkuru brokastīs

Hiperboreja, [26.12.2025 19:11]

Vai jūsu skolā māca publisko runu?

Hiperboreja, [26.12.2025 19:13]
Nē? Tad - tev ir nepareizā skola!
Nepareizās bites dabū nepareizo medu 🍯

Hiperboreja, [26.12.2025 19:14]
Tāpēc viņam nepadodas matemātika

Autors - telegram kanāls Hyperborea

Ļoti gribētos vismaz pataustīt
https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/memuarliteratura-biografiski-apraksti/f7y7-kafija-un-cigaretes-astrida.html

lellīte, protams, ir fifīga, bet liela izmēra dāvanu tajā sēžot diemžēl nav iespējams iesaiņot :D dabūju zvanīt vīramātei un iet ciemos

šogad nekur nebrauksim. zirņus nopirku Mego (divas konservu bundžas un vienu burku, tikai jāuzsilda, visi izrādījās KOK, garšīgi tie, kas burkā, jau apēdām!), rupjmaizes kārtojumu mazos trauciņos (garšīgs! ar dzērveņu ievārījumu!), štovēti kāposti vienmēr stāv plauktā, iesāku mazsālīt divus Mārupes gurķus, pusi jau apēda, sagriezu skaistus sarkanus ābolus, nopirku divu veidu asinsdesu (Iecēnu busiņa džeks uzdāvināja uz svētkiem bērniem bērnu cīsiņus un mednieku desiņas, visi ēda, visiem garšoja, gandrīz jāiet pakaļ vēl un jācer, ka tur vēl būs), rupjmaizes kārtojums garšoja tikai vienam no bērniem, man gan ļoti! vīrs atnesa piparkūkas un pīrādziņus, taisīs rosolu. bija baigi garšīgi, tagad gribu pagulēt un vakarā uz Ganiņu Misi, bet vajadzētu uz veikalu tā diskrēti aiziet

ir kļūdas, šodien vairākkārt 'eksāmens te būtu beidzies', trīs reizes braucu no Krasta ielas uz Lāčplēša un tad 'krustojumā griezies pa labi' kamēr sanāca kā vajag un kur vajag un laba trajektorija un pārliecinoši, bet divas reizes braucot bez instruktora sapratu i ka ir kur augt, i ka lieli cilvēki ar tiesībām brauc kā lohi un galīgi nepārdzīvo :D

šodien kopumā braucu kādas trīs stundas un man vēl vakara pasaciņa un iespējams jāizkar veļa, bet es gribu tikai gulēt, siltu saldu tēju, pasēdēt klusumā un atiet un vannā. nu un vēl moš nokniebties varētu ja nebūtu jau beigta un pagalam :D

šorīt ar lellīti un vīru blakus uz Sarkandaugavu pēc bērna laimētās balviņas (vai tiešām netiksiet pirms svētkiem, bērniņš droši vien ļoti gaida savu balvu)* un tad pa to lielo pārvadu līdz VEFam un tad uz darbiņu (biju ļoti laicīgi!) un tad vakarā uz pulciņu vietu pēc bērniem, paspējām uz autobusu, paspēja pie vecmāmiņas eglīti pušķot, apēdu trīs mandarīnus un vajag fiksi iznevarēt jo man tūlīt būs braukšana un dzīve ir brīnišķīga, bet es drusku gribu atelsties. vakar ar lellīti uz patversmi aizvedām rotas, meikapu u.tml. (beidzot, centos aizvest jau vismaz gadu) un es atcerējos, ka esmu kaut kad (oktobrī?) nopirkusi Zsv dāvanas tēvam un vīram un kaut kur nogrūdusi. bērniem īsti nav. darba kolēģes nepareizi saskaitīju

*ja zin, tad gaida, man bija ne līdz balvai, bet izdarījām un tas būs brīnišķīgi

Ir ljoti jauki shogad nebraukt Ziemassveetkos uz Latviju. Ir jauki, laikam, satikt gjimeni, bet ir arii jauki bumbuleet maajaas bez vismazaakaa spiediena buut performingly festive.

Muusu pashreizeejais Ziemasveetku plaans, ir eest pieticiigi, pabraukaat ar mashiinu, apdaavinaat beernus, skatiities telljuku un sajuusminaaties par sajuutu, ka nekur nav jaabuut un nekas nav jaadara.

Mans vieniigais nelielais stress ir maasa ar viiru, kuri 25. buus ciemos, un piekopj striktu halalu - what even is that, it takes me back to my vegan days when I was a nuisance to everyone. Es domajau mees vienkaarshi uztaisiisim kaut kaadu lielopgaljas gabalu no vieteejaa asian butchers uz Seven Sisters Road un kaut kaadus riisus ar daarzenjiem, hope it does the trick. And i will not feel bad ja mans rasols paliks viss man pashai!

As for Jesus, jo vairaak es censhos, jo vairaak man ir massive resistance to church and religious gatherings. Like, gariigums parasti tiek nodibinaats cilveeka praataa ljoti individuaali, so jebkura cita staigaashana uz iestaadeem ir purely social purposes, and some people are just not social. Es veel aizvien half-heartedly gaidu, kad Jeezus kaut kad kaut kaa paraadisiies vienkaarshi manaa istaba aun pateiks "girl, dont worry - i'm real, and everything is fine, we got you, just keep doing what you're doing."

lellīte ir mājās!!!11 šodien vajadzētu pabraukt

vispār šodien jūtos gandrīz augšāmcēlusies - ceturtdien vakarā atslābu par mammu, sestdienu kaut kā ar Dievu uz pusēm, vakar nogulēju garšļaukus, bet esmu atgriezusies apritē - vakar jau šo to piekārtoju, iesaiņoju kolēģēm dāvaniņas - stacijas tunelī nopirku (1,30€) gredzenu pirkstu masāžai, kas ir kolosāla lieta visādos aspektos (sīkā motorika, apzinātība, mikrocirkulācijas uzlabošana, masāža muzkulīšiem, atslābina rokas, kas nereāli svarīgi ja strādā ar rokām, roku-smadzeņu veicināšana u.t.t.), tagad mazgāju jau otro veļas porciju, salikta vismaz vēl viena, nr.3 nomainīja gultasveļu, sīki izrotāja eglīti (vīrs no meža manā mikrobā ielika trīs (!!) eglītes

vēl ir plāni un darāmās lietas, bet drusku uznāca miedziņš :D

Mani vienmeer paarsteidz, cik clueless viirieshi ir par to kaa sievietes juutaas. Bet varbuut taa vnk ir vienaldziiba, kas protams arii mazliet tomeer paarsteidz.

Varbuut jushanaas in itself nav nekas superior, vai taads, kam buutu jaapieveersh uzmaniiba. Jo let's face it, runa vienmeer iet par negative emotion.

Vientuliiba cilveekos ir gruuta un sarezhgjiita emocija, ko noteikti arii var kaut kaa stoiciski apstraadaat. Bet vienkaarshi zheel, ka kaut kas taads vispaar jaadomaa. Bet kas gan ir cilveeks, ja ne skaudrs bezgaliigs vientulis no nebuutiibas nebuutiibaa.

Atradu šo redditu un sapratu, ka tur ir daudz kā jēdzīga.

Doma tāda, ka ir sievietes, kuras uz zinātnisku pētījumu pamata ir izpratušas vīriešu vajadzības, to vēlmes.
Viņu pašu vēlme ir laulības un stabilas attiecības (parasti ar bērniem). Lai vīri viņas nepamestu un nekrāptu,
viņas mācās būt sievišķīgas, mācās saprast vīriešu vajadzības laulībā.

Viņas apzinās, ka tirgus seksuālā vērtība un tirgus attiecību vērtība katram no dzimumiem ir atšķirīga.

Vīrieši ir kā mācekļi, kuri pieredzes un panākumu rezultātā var kļūt par meistariem, kuri ir veiksmīgi, bagāti un pašpārliecināti. Tādus šīs sievietes iekāro.

Savukārt sievietes var uzturēt savu veselību, izskatu un paildzināt savu pievilcību, dzīvojot harmonisku dzīvesveidu.

Šo pārliecību pamatā ir antropologu/seksologu un citu zinātnieku pētījumi par sievietēm un vīriešiem.

***

Ir skaidrs, ka jebkas, kam pamatā ir zinātne, ir vismaz daļēji pareizs.

***

Mani šajā pārliecībā saista tas, ka šīs sievietes saprot personības attīstības, savu manieru, rakstura izkopšanas jēgu.
Viņas saprot, ka inteliģents un veiksmīgs vīrietis neprecēs sievieti, kas nelasa grāmatas, neinteresējas par kultūru un mākslu.

***

Daudz kas šajā pārliecībā šķiet no spēļu teorijas (game theory).

Latvijā, piemēram, ir ierobežots
skaits vīriešu, kas pelna 3000+ eiro neto mēnesī un nav sociopāti/varmākas/ brunču mednieki. Uz šiem vīriešiem pretendē sievietes, kuras gribētu šādu vīrieti noturēt, taču vienmēr pastāv risks, ka viņš pēc gada atrod jaunāku, glītāku un interesantāku. Lai tā nenotiktu, ir skaidrs, ka ar seksu 30 reizes mēnesī vīrieti vien noturēt nevar.

Ir vēl citas lietas, kas vīriešiem patīk, kas ceļ viņu pašapziņu, kas liek viņiem justies cienītiem un novērtētiem. Šī red pill pārliecība lielā mērā
ir par to.


***

Savu jaunāko grāmatu es plānoju tomēr iedefinēt žanrā "romāns", tāpēc tajā būs romantiskas attiecības.

Šo attiecību kontekstā man ir svarīgi, lai Latvijas lasītājs un lasītāja varētu identificēties ar maniem varoņiem - ārsti un skolotāju.

Lai tas notiktu, ir lasītājam jāpastāsta, kāpēc viņi viens otram šķiet iekārojami. Kāpēc sieviete - mediķe apprecējās ar skolotāju, kam ir mazāka alga nekā viņai.
Kāpēc skolotājs apprecēja ārsti, kura ir tikpat, ja ne vēl vairāk aizņemta kā viņš, un šīs aizņemtības dēļ viņiem nav bērnu un nemaz nebūtu laika tos audzināt.

šorīt atkal braucu. nebiju braukusi gandrīz divas nedēļas un lai gan diezgan sūdīgi sanāca (par lēnu, pārsniedzot ātrumu, trajektorijas nepareizas, par ilgu lūrēju uz nepareizo pusi, vienā vietā uz Salu tilta stūre aizgāja līdzi galvai pār plecu skatoties, gribēju nogriezties kā no vienvirziena), tomēr nebija iekšā puņķis uz Krasta ielas un kopumā bija normāli kaut arī no rīta migliņa drusku un kaut kādi nokrišņi

nekas, būsim ar lellīti abas vienā pilsētā, varēšu vingrināties un trenēties cik kāds tiks man blakus pasēdēt. vī!

no rīta novērsu Drāmu un uz pasēdēšanu skolā sīkiem aiznesām vīnogu un tomātu sulu, mērkaķa tempā otro kafiju un dušu un uz slimnīcu pakaļ mammai, palīdzēju dušā, sapaunojāmies un lēnā garā ar taksi mājās. aizskrēju uz veikalu, sapirku viņai ēdamos, uzvārīju auzu pārslu biezputru un žāvaugļu ķīseli, izņēmu no skolas skuķus, tad bija pakaļ šoferītis, iekrāmēju mašīnā, nomazgāju traukus, paēdu pusdienas, izmazgāju skuķu sporta un dejošanas tērpus, izbarināju sīkiem pusdienām paredzētos čipsus un esmu ļoti piekususi, bet vēl jāsameklē rītdienai svētku tērpi u.tml. un jāsataisās jo vīram šodien darba pasākums
Aaaa
Beigsies desmitos, kamēr vēl mājās a man rīt garā garā diena darbiņā un sestdien arī pavisam agrā braukšana. ļoti gribas izgulēties

šorīt izmazgāju divas porcijas veļas, pēc friziera pakalpojumu sniegšanas un pavadīšanas uz skolu drusku palasīju, pagulēju stundiņu, paēdu, aizbraucu uz centru, draudzenei iedevu skaidruci lai aizved tēvam (mašīnai vajag jaunu aķīti, esošais mīnusos varot nelekt un viņai kā reiz bija darīšanas centrā), nopirku štātītes (neko lieku, visu vajadzīgo), aizbraucu pie mammas uz slimnīcu (ieraudzīju dzīvē, kā akmens no sirds novēlās), paēdu kafūzī, paspēju uz transportu, satiku bērnu, tagad jāiedzer kafija un jāsataisās uz (kārtējo) koncertu - šoreiz spēlēs ar orķestri! <3
matus gan mazgāšu kaut kad vakarā, tagad nav jaudas :D

uz rītdienu skolai abām vajag Z.sv. tautasdziesmas lai zīmētu apsveikumu. drāma, padsmit minūšu meklējumi.. un cilvēki izvēlas tādas, kuras māk jau no trīs gadu vecuma
žanra klasika

- konfektes nav nekāds vakariņu ēdiens!!!11 /priekškars, lustra/
man dusmīgi brēca virsū bērns kas gribēja ēst, nezināja ko grib un ko ēdīs un nebija paēdis no glazētajiem kornfleikiem ko pēc deju koncerta šiem pabēru priekšā ķipa vakariņās un ko līdz sirds dziļumiem aizvainoja mans jautājums vai šodien VEF pilī pēc teātra šiem vecītis neiedeva paciņu un vai neēdīs to

karaliskas personas esmu piedzemdējusi. es, piemēram, brokastīs varu ēst zupu vai cept kartupeļus un vakariņu vietā tortīti vai pagulēt