Kaut kas, kas ir bijis

Katru riitu, es dzeru kafiju Taa it kaa taa buutu mana vieniigaa iespeeja dziivee kljuut par iistu, normaalu, efektiigu cilveeku. Bet peec jau pirmajiem malkiem, es saprotu, ka kafija ir ikriita iluuzija. Varbuut mana iluuzija par dziivi sabruuk, jo es nevaru izmalkot savu kafiju mieraa, apzinaati, no dveeseles. Vai arii taapeec, ka kafija ir par karstu, aukstu, saldu, shkjeermiigi pienainu, ruugtu, vaaju. Varbuut kaadu riitu, kad mana kafija buus perfekta un mieriiga apzinaatiiba pilniiga, varbuut tad - peec taas izdzershanas, es transcendeeshu visus savas niikuliigaas dziives shkjeershljus un kljuushu par ideaalu toniju robinsu.

Bet pat vilshanaas kafija ir jaaturpina dzert, vienkaarshi, lai noshkjirtu vakardienas limbo no riitdienas limbo.

Man shkjiet sievieteem tik ljoti patiik crazy fucked up satan whore Lindsija, jo citaadaak jau neviens nekad nerunaa par to cik depresiiva dziive maateem muusdienu sabiedriibaa. Visi tikai saka - well, you wanted kids, so it means that you are just a little whiny bitch.

Es domaaju, ka feministes nekad nemaz negribeeja obligaati straadaat un atstaat beernus maajaas, vinjas vienkaarshi gribeeja meaningful vietu sabiedriibaa, kas izzuda liidz ar industrializaaciju.

Es domaaju ka taa buutu paradiize, kur gjiemenes un paaudzes dziivo kopaa un kameer viirieshi straadaa, sievietes straadaa pa maajaam un viena otrai paliidz.

Tajaa vietaa viss kas mums ir ir lonely exile in a body broken by lack.

Bet tas, ka kaads actually atbalsto to crazy whore, tikai pasviitro ka, protams, sabiedriibai neruup aborteetie beerni, sabiedriibai pat neruup jebkura vecuma beerni.

Pasaule ir pieraadiijums, ka logjika nav speeks, kas to virza. Kaada vispaar ir logjisko cilveeku noziime pasaulee? Vai vinji runaa pa tuksho? Vai kaads vinjus konstruktiivi dzird? Vai vinji ir vientulji, apmaldiijushies citplaneetieshi? Vai arii logjika ir izsmalcinaats spiidzinaashanas panjeemiens. Vai arii logjikas vieniigaa probleema ir visaptveroshi meli, jo ja valdiitu patiesiiba, tad logjika tiktu godaata kaa naakas.

Besii tie vienmeer viena tipa muzhiki, kas staigaa apkaart ar milziigiem sunjiem bez pavadas. Way to go intimidating women with small children.

Interesanti kapeec Notting Hill karnivaals ir vienmeer (by far my loves by far) viskriminaalaakais un destruktiivaakais pasaakums UK.

Pat ja nav čika laika, bet tikai 19.mēness diena, var izmantot tādu taktiku kā čika laikā -

tīrīt māju, pļāpāt, lasīt grāmatu, atpūsties un ēst šokolādi. Un paliek vieglāk.

Kaada jeega vispaar jebko kritizeet, jo dievs jau taapat visu zina, bet kritizeejamais vienkaarshi nezina ko dara, jo saatans tomeer nezina - clearly.

Bet, kaa izvairiities no monumentaalaas sajuutas, ka tu teju viss esi nepareizs, vaajsh, nevariigs un nemaakuliigs. Pat ja tu taads neesi ar noluuku, taas ir fundamentaali nepatiikamas iipashiibas.

https://www.youtube.com/watch?v=_4x0fRO6w5M

Mans iecienītais psihiatrs beidzot uztaisījis video, kā šādiem cilvēkiem palīdzēt.

Atslēgas atziņa -> cilvēki ar HSP dzīvo skalā 1 - 15, kamēr citi dzīvo 1 - 10.

Tas nozīmē, ka kairinājumi no āra ir jākompensē ar pārliecībām no iekšienes, lai cilvēks
liela stresa gadījumā nepazaudētu veselo saprātu.

Pārliecības no iekšienes ir gadu laikā jāuztrenē. Psihiatrs pats arī sevi pieskaita pie HSP un ir gadiem kāpis boulderinga
sienās, lai justos par sevi lepns un pašpārliecināts.

Es nekad neshaubos par Dievu, bet es shaubos par sevi un saviem ieradumiem, spontaanaam domaam, nepaklausiibu.

Jo nav jau liinijas starp beerniibu un pieaugshanu.

Part of me in actuality rejoyces in all the victimhood movements... about time to recognise globally in so many ways how fucked up embodiment is.

Existential crisis matters.

Vienkaarshi visu laiku ir sajuuta, ka dziive ir backroom nevis actual iista dziive kaa pie cilveekiem. Man pat nav iistas meebeles un iistas bildes pie sienaam, it fits. Un ir monumentaala vainas sajuuta, ka deelj manas nemaaceeshanas dziivot un buut pieaugushajam, ciesh cilveeki, kas ir iekgraviteejushi manaa radiusaa. Varbuut ne ciesh, bet, ka vinji arii automaatiski nokljuust shajaa stagnant backroom, kur es arvien atrodos jau kopsh beerniibas.

Protams, es zinu, ka beerni izaugs un izlauziisies un vinjiem buus pashiem savas eksistenciaalaas kriizes un paradiizes and maybe nicer backrooms.

Un R ir pieaudzis cilveeks ar suvereenaam izveeleem afterall.

Jāatceras, ka starp drāmu un mieru parasti nepieciešami tieši trīs miegi. Es it kā to zinu, bet katru reizi esmu pārsteigta.

Es dazhreiz domaaju cik ljoti R ir nepaveicies satikt tik bezjeedziigu un apaatisku cilveeku kaa mani. Cilveeks ar tik rosinoshaam un kvalitatiivaam iipashiibaam ir pelniijis satikt liidziigu, progresiivu cilveeku.

Es biezhi juutos kaa traips, kaa paraziits, taa it kaa es neatstraadaatu pat minimumu no taa kas man nepelniiti ir ticis dots.

Bet viss ko es varu dariit ir vienkaarshi turpinaat straadaat prieksh vinja un beerniem un cereet ka kaut kaadaa eksistenciaalaa jomaa ar to kaut kaa mistiski pietiek. Ja man buutu vairaak ko dot es tachu dotu.

Man vienkaarshi ir zheel, ka cilveekiem nav paveicies ar manu debiilo klaatbuutni dziivee.

Then again, varbuut sheit ir the wall.

Anyhow es juutos tuksha, bezceriiga un nepateiciiga.

Cik labi, ka ja ir kaads darbs uz ko fokuseeties, lai par sevi nav jaadomaa.

Kaa dievsvar iztureet taadu nepateiciigu laami, kas pie katras iespeejas vaimanaa kaa histeeriaka vibla.

uztaisījām sendvičus ar gaļas bumbiņām no Bērni ēd! grāmatas (šitas man bija grūti), apēdām un lai gan uz veikalu ejot izliju, tagad tik riktīgi sākās, divas reizes drusku pazuda elektrība. veikalā nopirku labi daudz cepumu, telefons uzlādēts, uzliešu tēju un būs omulīgi, ja sīki sabaidīsies

22:52 sāk grabēt šķirojamie konteineri un dzird vējiņa uuu

Back in kings landing. Ok, i guess it is what it is. Winter is coming for everyone.

dobē pie bibliotēkas no kaut kādām puķēm ārā spraucās goba. vai vīksna. ja agrāk man likās, ka drusku atšķiru, tad tagad zinu, ka mazas atškirt grūti, bet tas nekas!