Kaut kas, kas ir bijis

"Trenēsimies, kamēr esam dzīvi!".

Grupu pārstāv Irēna 75g, Agafija 77g, Boriss 72g un citi veterāni.

Grupas galvgalī ir 91g jauns veterāns, kurš piedalās Eiropas līmeņa mačos vecuma
kategorijā 80+ un regulāri uzvar. Viņš, lai saglabātu formu, katru dienu 50 reizes piepumpējoties un cilā svarus.


Šis viss notiek tepat Latvijā.

Biedri un draugi iekš meditācijas (nu, līmenī "pāris reizes pamēģināju, drausmīgi notizlojos, man ir 10 stāsti par to, kā es esmu tuvākajiem cilvēkiem uzbrēcis "atpisies, es meditēju!" un citi absurdi")

Ko jūs darāt, ja meditācijas laikā galvā lien nevis parastā huiņa, bet doma, kas patiešām atbild uz galvenajiem jautājumiem no negaidīta leņķa un potenciāli var dramatiski uzlabot jūsu dzīvi tuvāko nedēļu/mēnešu laikā? Palaidiet vaļā kā mākonīti, vai fak meditāciju, jāpiefiksē?

Uzdot cilvēkiem rakstīt tekstu par istabu ir tāds koks ar diviem galiem: no vienas puses, tur var mierīgi rakstīt, no otras, tur ir tādi vārdi kā "izstaba", "aizskari", "atvilkne" un "gūlta", un es reāli salecos ikreiz, kad tie tuvojas, pat ja ir uzrakstīti pareizi

intensīvais posms kā pagājušajā gadā sākās,tā pēc sajūtām nav beidzies lai arī ik pa laikam es vienkārši intensīvi sutinu zem segas. šodien mirīju nosti ar savu 37,1, bet nekas vajadzētu būt labi - vakariņās izēdu puspaciņu pērļu grūbu ar diviem (!) ceptiem sīpoliem

pirms apmēram gada, kad gribēju lasīt jobano poēmu LMA karnevālā, man aizrādīja, ka nevajag lamāties krieviski
un tad tur bija tāds pants


bet ja mēs vairs negribam lamāties
valodās, kuru zemi vairs necienām
tad nebūs nekāda fakinā šita
džīzas fakinā kraista from hell


un tbh šodien es ļoti nopietni apsveru. jā, labi, pagaidām tā ir tikai valdība (un , protams, viņu fanu bariņš), un cilvēki turas pretī, un viņus atspārda un nošauj.

Šodien biju laukos. Pirms pusdienām pie kopgalda lasīju grāmatu ar tādu nosaukumu. Aizgāju uz WC.

Kad atgriezos, paziņa jautāja, vai tajā grāmatā tiešām ir par to, ko varētu domāt. Viņas vīram ir pieci (!) motocikli,
bet siltās krāsniņas otras nav. Viņai kā 3 bērnu mammai gribētos šajā spelgonī lieku krāsniņu.

Es teicu, ka grāmatā ir par motociklu izjaukšanu, remontēšanu, visām tā detaļām.

Viņa teica, ka viņai kā sievietei ir grūti saprast savu vīru, kam ir tik dārgi savi moči, ka garāžā to ir tik daudz. Un visiem ir savs vārds, visi ir ļoti mīļi.

Es teicu, ka tad tā ir īstā grāmata tieši viņai. Lai tikai paņem Siguldas bibliotēkā un uzzina, kāpēc vīrieši mīl savus motociklus.

Tā nu es atgriezos vakarā no laukiem labu darbu padarījis.

Īlona Maska joks par peace board Davosā. Trāpīgi.

"I heard about the formation of the peace summit, and I was like, is that p-i-e-c-e? You know, a little piece of Greenland, a little piece of Venezuela," he said, laughing during his address to the forum."

https://www.euronews.com/2026/01/23/peace-or-piece-musk-mocks-donald-trumps-new-board-of-peace-in-davos

Dažreiz vienkārši pietrūkst kāda ar ko parunāt par Hēgeļa perspektīvu

"Raugoties no Hēgeļa perspektīvas, brīvībai ir nepieciešama atzīšana no ārpuses, lai tā varētu pašrealizēties."

/ Una Bergmane, Nenoteiktības politika. ASV, Baltijas jautājums un PSRS sabrukums

Omg, Lila Rose is my total spirit animal lady.. Noskatiijos vinjas UCLA debati un es nespeeju noticeet, ka cilveekam var buut tik satriecoshas pacietiibas rezerves. Also, when you invite a drunk moron like frikin' Stephanie to debate at a respectable university, something has gone really wrong with the world, but I guess we already know that. She was literally, like a drunk old pervy yuky dumb comedy patriarchy movie dude at a local pub parroting illogical, cringey nonsense. She was sort of like Trump ironically!

Saaku skatiities Pluribus - it is EXACTLY like talking to Chatgpt.

Visvieglaakais veids uzlabot demograafiju buutu aizliegt kontracepciju un abortus. Is that hate speech maybe? Bet honestly, that would additionally unfuck female minds, jo gan jau ka maaksliigie hormoni speelee savu lomu, plus cilveeki pieietu attieciibaam ar lielaaku reveranci, which would be extra morality points.

Buutu interesanta vispasaules, vai visrietumu vai vismaz visvalsts aptauja tiem cilveekiem kas izveeleejushies radiit beernus - kaads tam bija iemesls?

Mani ljoti amizanti bet arii no sirds sajuusminaaja Agneses Irbes rakstiitais, ka (senaak) "absolūtam vairumam tomēr ļoti pievilcīgs šķiet pretējais dzimums, viņiem šīs pievilcības rezultātā gluži dabiski dzima bērni, kurus kaut kā nebūt tomēr uzaudzināja, ļaujot paaudzēm nomainīties." Es nekad neesmu sapratusi tos paarus, kas var gadiem nodziivot bez beerniem, bez gjimenes veidoshanas. Un esmu jau vairaakkaart varbuut naivi rakstiijusi, ka ja vien man buutu nauda (un tagad arii varbuut veel jauniiba) tad apbeernotos ne pa jokam. Viens no pashiem skaudraakajiem aspektiem manaa dziivee man ir bijusi nemitiigaa nepiecieshamiiba izvairiities no gruutnieciibas. Tas vienmeer ir shkjitis kaa attieciibu truukums kaut kaads bez maz vai, taa it kaa es nedziivotu pilniibaa, bet izvairiitos un apdaliitu savu esiibas noluuku. Un protams, veel viens skaudrs aspekts, peec tam kad ir beerni ir, ka nav neviena apkaart no tavas gjimenes kas par vinjiem priecaatos, kas vinjiem maaciitu lietas.

Vismaz manai paaudzei jau no beerniibas / pusaudzhu gadiem maaciija, ka galvenais ir individualitaate, karjera un personiigi panaakumi - gjimeni neviens nekad nepiemineeja. Taapeec izveeloties gjimeni un beernus, lai arii tu it kaa zini ka it's the right thing to do, you also feel like you are failing your potential. Basically you feel like you are failing in both areas constantly, because you have two competing knowledges.

Man shkjiet rietumi ir neatgriezeniski individuaalistiski, agnotiski un zudushi. Ja vien tu neesi taads pats neglaabjams romantikjis, kam beerninjsh vienkaarshi shkjiet kaa miilestiibas turpinaajums par spiiti apstaakljiem vai sekaam, tad demograafija nekaadi neuzlabosies.

Ja vien valdiibas nesaaks maaciit cilveekiem, ka personiigi panaakumi un individuaalisms nav nemaz tik svariigi - how likely is that..

"Zem paklāja gadiem slaucīto problēmu jātnieks"

/Jana Streleca

Šonakt bija jauks un pozitīvs sapnis. Es mācījos atkal augstskolā Liepājā un biju iedraudzējies ar kādu cita kursa studenti.

Mēs "it kā nejauši" satikāmies tramvajā atkal un atkal. Tā daudzas reizes. Viņai bija sarkani mati, mazi zelta auskariņi un
dzirkstošs skatiens. Man ir aizdomas, ka mana psihe viņu radīja pēc grāmatas "Frenija un Zūijs" (autors Selindžers) izlasīšanas, un viņa ir
līdzīga angļu filoloģijas studentei Frenijai, kas bija apsēsta ar reliģijas filozofiju.

Vēl pēdējās dienās bija tāds notikums, ka reddit man uzrakstīja jauniete, kas grib sākt mācīt vēsturi skolā un apsver
iestāties pedagoģijas studijās. Viņa ar mani sarakstījās par jautājumu: "Kāda jēga 4 gadus no savas jaunības tajās ieguldīt,
ja viņai jau ir prof/tehniskā izglītība un profesija saistībā ar loģistiku?" Taču viņa ir mācījusi to loģistiku trīs gadus pati jau skolā, citas profenes
jauniešiem, jo viņai ir 70h didaktikas kurss apgūts.

Pēc pāris stundām sarakstes
mēs nonācām pie apmēram šādas domas: "Ja ir talants, pārliecība par sevi klasvadībā, iekrājumi, tad var riskēt un iet studēt arī par skolotāju".

***

Man jāsaka, ka ir labi saprast, ka es māku runāt ar vidējā vecuma sievietēm. Pilnīgi svešām. Jo man ikdienā - garīgās attīstības centrā un galda tenisā -
sanāk sarunas ar dāmām, kam ir 50+, par dažādiem niekiem. Skolā/privātstundās man vienmēr ir bijis labs kontakts ar pamatskolas un vidusskolas meitenēm.

Taču ar 19 - 40 vecumposmu dzīvē, man šķiet, es runāju aizvien retāk un retāk. Tik daudz runājot ar dzīvokļa biedreni, kam ir 71, un sievu, kam būtu palikuši 44 šogad, es esmu to vidējo paaudzi daļēji aizmirsis. Viņas bieži vien tiešām runā ar anglicismiem, pat mana LU pasniedzēja, kam ir 26 gadi un kura māca LU programmēšanu.

Es gribu dzirdēt normālu, literāru valodu. Vienalga - literāru latviešu, lietuviešu, krievu, angļu, taču literāru valodu.
Lai cilvēks, kas ar mani sarunājas, būtu dzīvē izlasījis kaut vienu tūkstoti grāmatu, lai ir bāze. Tas ir tāds retums, man šķiet, tajā 19-40 paaudzē.

Varbūt dikti aizspriedumaini, taču man kā tulkotājam, filologam gribas, lai valodā ir tīrība. Ja tā ir, tas ļoti priecē. Ja tā nav, nu - manas gaidas uz to, ka tā būs, tāpat jau ir ārkārtīgi zemas. Tas vienkārši patīkami pārsteidz. Tas, ka mana sieva bija tulkotāja un pieradināja pie labas valodas mājās, šo noteikti ir ietekmējis.

saņēmos šodien aizgāju uztaisīt analīzes, kamēr ir tajā Centrālajā laboratorijā akcija, uztaisīju trīs uz akciju. 40€, bez nosūtījuma un būs ko nākamajā nedēļā endokrinologam parādīt. selēns vēl nav izpētīts, viss cits ļoti labs. D vit, protams, pazemināts, bet kurš tad atceras regulāri lietot?! :D
tik, ka tuvākā Mēness aptieka bija ciet, tad nu gāju uz citu. mums te blakus ir 4 (!!) Mēness aptiekas un tikai viena kaut kāda cita

https://www.laboratorija.lv/analizes/analizhu-kompleksi.html

Šodien atkal piedalījos galda tenisa turnīrā un aizdomājos, kā tas ir, ka es trenējos 5 mēnešus, taču aizvien iesācēju turnīrā vinnēju tikai vienu cilvēku.

Kā pedagogs varu teikt, ka jāsalīdzina sevi tikai ar sevi. Jā, progress kopš jūlija ir milzīgs. Es fiziski varu izturēt 2.5 - 3 stundu garus treniņus.
Mana sirds var to izturēt.

Galda tenisa treneris aizvien saka, ka manas rokas švitinās pa gaisu diezgan nekontrolēti. Ka man ir ļoti jāpiedomā, lai, kustinot labo roku, kreisā nekustētos līdzi.
Tā veidojas liekas kustības, kas iztērē lieki enerģiju. Samazinās efektivitāte un precizitāte.

Ar skeitbordu man bija līdzīgi. Es it kā no 14 gadu vecuma braucu ar dēli. Taču mans augstākais sasniegums ir viens, teju visvienkāršākais triks, ko es apmēram
16 gadu vecumā iemācījos. Tālāk mācīties man nebija kur. Nebija arī it kā talanta. Es varu nosaukt simtiem, ja ne tūkstošiem, faktu par skeitborda
vēsturi, slavenākajiem skeiteriem, mūsdienu skeitborda pro kompānijām utt., taču tas viss ir cerebrāli/intelektuāli. Es esmu daudz vairāk skeitborda fans,
nekā skeitbordists.

Lielo tenisu es spēlēju īslaicīgi 10 gadu vecumā, un, man šķiet, man pietrūka izturības toreiz. Taču reāli trūka naudas treniņu apmaksai, tāpēc tas
ātri beidzās.

Brīvā cīņa/karatē/kung-fu/bokss/balets -> Tajos visos es kādu laiku gāju, taču sacensībās vai paraugdemonstrējumos/izrādēs nepiedalījos. Zinu droši, ka ritma izjūta man
ir tuvu nullei, un baletmeistarei ar mani bija grūti.

Rīgas Valda Zālīša sākumskolā bija obligātās balles dejas. Man ļoti nepatika dejot pārī. Vienam jā, pārī nē. Es it kā protu valša kvadrātiņu, taču turēt rokas
otram cilvēkam - tas bija GRŪŪTI! Ar sievu centos dejot, taču viņai arī nepatika. Ar sievu mēs daudz spēlējām badmintonu. Taču nekad neesmu piedalījies sacensībās.

Visjēdzīgāk man ir padevusies un patikusi soļošana. Pat skriet man ir bijis par grūtu. Taču nosoļot diezgan labā tempā 10 km - to es esmu spējis. Atkal - profesionāli
neesmu trenējies. Ja būtu, varbūt arī tur atklātos dispraksijai līdzīgas lietas.

Šodien skatījos interviju ar ļoti slavenu matemātiķi, un viņa teica, ka matemātiķu vidū cilvēku, kam fizioloģiski nepatīk un nepadodas sports, ir daudz. Tas ir normāli
starp matemātiķiem. Taču viņai ir PhD, divas grāmatas - bestselleri un tenūrprofesūra, kamēr man ir 15 gadu pieredze privātstundu vadīšanā un nepabeigts bakalaurs.

Ja gribi būt ļoti tizls vienā jomā, jābūt ļoti veiklam citā. Tā kā man nāksies vien ļoti daudz rēķināt un kvalitatīvi mācīt citiem, lai varētu nopelnīt naudu īrei.

Shodien ir skolas application deadline prieksh S. Although its compeletely out of my control, I just feel so depressed about it. Jo es nespeeju noticeet, ka vinjsh iekljuutu tajaa labajaa skolaa kur pashlaik iet daarzinjaa, un ja vinjsh iekljuus tajaa lielajaa mediocre skolaa kur vinjsh visticamaak iekljuus, tad i will just feel like total failure, that cannot make anything good for her child to happen. Another desperation of having kids - you want them to have a better life than you had, but you can't really make it happen unless you are rich. All you can hope for is that by some miracle your kids will be better humans than you were and will end up in better places than you have.

I just feel so poor and mediocre and horrible + mold + mana endless bezdieviigaa suudzeeshanaas par visu.

I just feel cry-y, es zinu ka Dievs taapat visu veertiis uz labu, bet cilveekiem ar maz ticiibas viss ir viena vieniiga nebeidzama depresija un duums.

ārā -7 un trolejbusā pūš.. aukstu gaisu