Kaut kas, kas ir bijis

One thing that genuinely attracts me to AI is being able to talk about mind and emotions and any thing really with cold reason and knowing it is pure unadulterated information with nobody there to care or judge. It is almost like talking to God, obviously less omniscient.

Noskatījos Bertoluči "Konformistu" (1970) gnidrologam par godu. Normālība, fašisms, dzeja, skaistas sievietes. Pilns komplekts.

vakar līdz vieniem bijām Ķekavā uz musiqq koncertu, man pie Mākslas darbs reāli asariņa notecēja. pūlis viss tāds mierīgs, lai gan smēķēšanas daudzums atgādināja jaunības dienu koncertus un disenes :D

Ja tā padomā, manas bailes nenokārtot kādu eksāmenu ir tiešām iracionālas.

Mana rutīna pirms eksāmena ir sākt mācīties 4-6 dienas pirms tā pa 4h dienā.

Sāku studēt 2009. gadā Liepājā lat/eng skolotājos. Tad man bija bail nenolikt eksāmenus, jo es uzskatīju, ka valodas ir mana vājā
puse, jo latviešu valodā man bija 12.klasē 6. Rezultāts - eksāmenos dabūju caurmērā 7-9, bija 5 fonētikā.

2011.gadā turpināju lat skolotāju studijas Rīgā. Tādas bailes sesijā, ka psihiatre man izrakstīja trankvilizatorus. Es
drebēju, man bija auksti sviedri, trauksme milzīga. Rezultāts - 8 literatūras teorijā, 7-9 pārējos priekšmetos.

2015. gadā studēju matemātikas skolotājos. Bija grūti, jo sāpēja galva un bija invaliditāte. Taču programmēšanas eksāmenā tomēr daudz ko uzrakstīju un biju sekmīgs.
Nācās aiziet no studijām 2.grupas invaliditātes dēļ.

2019.gadā Klasiskajos filologos laikam stresa bija vismazāk, jo eksāmenos ļāva izmantot vārdnīcas. Galvenais bija zināt sengrieķu un latīņu valodu gramatiku, ko bija jāzina no galvas. Bija bail par sengrieķu valodu, taču eksāmenā un semestrī dabūju 8.

2020. gadā turpināju studijas mat. skolotājos. Bija Covid laiks un studijas bija attālināti. Bija lielas problēmas ar miegu. Eksāmenus nokārtoju sekmīgi.

No 2021. - 2023. gadam nestudēju. 2024. gadā turpināju studijas mat. skolotājos. Analītiskās geometrijas eksāmens šķita grūts, dabūju 4. Arī grafu teorijā - bija pirms tam
tāds bezmiegs un stress, ka eksāmenā biju samācījies teoriju, taču galva nestrādāja, lai atrisinātu uzdevumus. Dabūju 4.

2025. un 2026. gadā divus kursus apguvu pie RV1Ģ skolotājas un augstskolas docētājas Marutas Avotiņas. Viņai ir prasības, jo mums (topošajiem skolotājiem) ir jābūt zinošākiem
par RV1Ģ skolēniem, lai mēs paši varētu strādāt ģimnāzijās. Pirmajā kursā eksāmenā dabūju 6 vai 7, šonedēļ eksāmenā dabūju 5. Kaut nebiju gulējis piecas naktis normāli.

***


Lūk, tāda vēsture šajā dzīvē. Vai no tās ir racionāls pamats baidīties par eksāmeniem tā, ka sirdī dur fiziski? Ne, taču! Skolu pabeidzu ar 10 angļu valodā, 8 matemātikā,
8 latviešu literatūrā, 6 latviešu valodā. CE attiecīgi 92%, 86% un 85%, ja pareizi atceros.

***

Ne reizi, 13 gadus studējot, neesmu nenokārtojis eksāmenus. Taču bailes neatstājas. Tiešām plānoju aiziet pie psihiatra par šo parunāt.

Life is fun because sometimes your heart goes haywire and you have to keep pretending to be a casual npc. And at the end of your life it will not have mattered and noone will ever be aware of your silent heart stuff. All will be lost in silent darkness - let that take the edge off. Just listen to your sad songs and piss off.

I am a smiley, actualized npc.

vīram bija dz.d. un es visus aizvedu uz kaķu kafejnīcu Vecrīgā. Napoleons un šokolādes kūka ļoti garšīga, kakao ar maršmeloviem un kapučīno arī. desmit kaķi bija uz vietas gandrīz visi, interjers smuks, galerijas daļa vietām apšaubāmas kvalitātes, bet man patika arī bezgaumība, jo nu.. kaķi (kas dala mana mīļākā dzīvnieka godu ar govīm). vienā mirklī administratore visa tāda atskrēja paprasīt kas saplēsts, izrādās jaunākais pievedums - Messy ik pa laikam kaut ko saplēš/nogāž. viņš arī bezkaunīgi līda šķīvī vienai sievietei un gribēja ēst kūku. nu tā, ka iekāpa šķīvī, ko viņa jau glābjot no kaķa turēja rokā un tēmēja uz tortīti :D un lauzās wc kopā ar viesiem un esot viss tāds saviesīgi sēdējis uz izlietnes kamēr vīrs čurāja.lol

Par praksi beigās, semestrī, man izlika LU pasniedzēja 7.

Uz Baložiem vēl tikai 3 reizes jāaizbrauc - rīt, pirmdien un otrdien. Jāpalīdz un jāvada vasaras darbi matemātikā 7.klasei.

***

Šodien bija eksāmens.

Liels nogurums. Ceru sestdien izgulēties.

Es domaaju, tavai dziivei ir noziime, kameer tu vai nu:

1) Atstaaj peecnaaceeju, kam ir potenciaals uzlabot pasauli, vai kursh arii atstaaj peecnaaceeju utt.
2) Tu kaut kaadaa veidaa atstaaj iespaidu uz cilveekiem/pasauli, kas to uzlabo.

Taapeec visi juus, kas pusmuuzhaa domaajat par naavi un par to, kaa viss, kas juus jebkad esat bijushi nomirs ar jums - atcerieties, ka juus esat tikai mazinjsh punktinjsh ljoti sarezhgjiitaa cilveeku apzinju tiiklaa, un juus noteikti esat atstaajushi iespaidu uz daudziem cilveekiem ar neparedzami labaam sekaam. Pat viens traapiigs vaards traapiigaa briidii var saviljinjot visumu. So juusu depresiivaas replikas ir tikai toddler tantrum.

Noskatījos pāris Kulberga dienas atskaišu video. Neierasti, ka sakarīgs un interesants premjers vienlaicīgi.

šodien biju malacīte: uztaisīju USG vēderam (viss labi), savakcinējos (beidzot, gribēju šito jau 10+ gadus) un aizbraucu uz Vecmīlgrāvi uzlaikot un nopirkt sandales. sandales kolosālas - ērtas, smukas, erti stūrēt un tagad esmu drusku bankrotējis, bet ļoti laimīgs zaķītis un gribu iečolēt, varbūt arī manā izmērā tādas ir krāsiņās, piemēram rozā! <3

un negāja waze, uz Grāvi braucu puslīdz pēc atmiņas un zīmēm. nosvīdu, protams, pilnīgi slapja. karsts. labi, ka humpalās nopirku harēmbikses, nereāli labs pirkums

Kad es domaaju par progresu par kuru muusdienu cilveeki sajuusminaas, tas progress ir tik achgaarns un muljkjiigs, ka tas man ljoti atgadina visaadus gjeniaalus inzhineerijas + magjijas izgudrojumus, ko mans 4-gadiigais deels ar entuziasmu uzmunsturee un man raada kaa ar to speeleeties. Yes, darling, it will definitely work, you're so clever!

Cilveece/civilizaacija ir beerni. God has to entertain and tolerate so much.

Lido man no rokām izkrita un saplīsa šķīvītis. Patiesībā tas bija milzīgs šķīvis ar rasolu, kam pa virsu vēl biju paņēmusi dubulto porciju ar ķiploku majonēzes mērci. Kritiens beidzās ar pamatīgu sprādzienu, kas aizlidināja majonēzi vairāku metru rādiusā. Tas skats bija vienkārši traģisks: biezā masa bija trāpījusi uz masīvā koka galda kājām un ieķēpusies dēļu grīdas spraugās. Viena kārtīga majonēzes pika tagad rotāja pīto maizes groziņu, kamēr mazākas pilītes bija aizlidojušas līdz pat dekoratīvajai māla krūkai uz palodzes un blakus esošā bērnu krēsliņa koka atzveltnei. Tā apkārtējo reakcija... Pie blakus galdiņa sēdošā sieviete saviem bērniem skaļi, lai es noteikti dzirdētu, saka: “Uzmanīgi, nekāpiet tajā majonēzes peļķē, te pat manai somai un jakai tagad ir majonēze!” Jā, piedodiet, man pašai bieza, lipīga majonēze tek pa abām kājām iekšā kurpēs un pil no bikšu stariem, es taču ne jau speciāli te to tautisko interjeru ar majonēzi nolēju. Man gribējās viņai notīrīt no apaviem un linu kleitas tās treknās majonēzes pikas, bet vai viņa tādā sašutumā atļautu man, līdz elkoņiem nošķiestai ar majonēzi, vispār tuvoties?

Palaidu uz ģimnāziju iestājpārbaudījumu 9.klasei meiteni.

Tātad viņa nāca no februāra līdz aprīlim 1x nedēļā un tad maijā 2x.

Sākumā viņai šī iestājpārbaudījuma izmēģinājumā bija 57%, šodien pie manis viņa uzrakstīja uz 65%.

Astoņi procenti klāt 4 mēnešu laikā šķiet ļoti maz. Taču skolā RVKĢ viņa matemātiku mācās uz 6-7. Viņai tikt līdz 8-9 līmenim
par 4 mēnešiem nebija reāli.

Šogad konkursā uz ģimnāzijām ņem vērā iestājpārbaudījumu, matemātikas un latviešu valodas CE.

Pirms 2 gadiem cita skolniece tika iekšā RVKĢ kā gandrīz pēdējā ar 50% iestājpārbaudījumā, 80+ abos CE. Toreiz vēl bija angļu valodas CE, kurā arī viņai bija 80+ %.

***

Jūnija pašās beigās būs rezultāti.

"The researcher paraphrased his message like this: “Isn’t it amazing that we are the last generation of humans who will need to think about procreating biologically?"

https://www.theguardian.com/books/2026/may/31/are-mind-children-the-future-of-reproduction

Outrage content
Plikais karalis
7 deadly sins
Juunijs <3

Ko viņa ieteica kā jaunāko latviešu vīrieša rakstīto latviešu prozu.

Tā ir grāmata par seksu, alkoholu un mēģinājums uzrakstīt lubu
romānu no vīrieša skatpunkta.

Ja tas ir labākais, ko 2024 - 2026.gadā kāds latviešu vīrietis ir uzrakstījis prozā,
tad ir ļoti, ļoti švaki.

Tad es kā latviešu literatūras skolotājs varu teikt, lai studenti lasa
"Zīmogs sarkanā vaskā" par viduslaikiem Latvijā.

Ja kāds cibā šo ir lasījis, man interesē viedoklis, kāpēc tā NAV makulatūra?

Šodien priekšpēdējā nodarbība, gatavojot skolnieci uz ģimnāziju iestājpārbaudījumu 9.klasē, otrdien.

Viņa nāca tikai vienreiz nedēļā no februāra līdz aprīlim. Maijā nāk 2x nedēļā.

Izmēģinājuma darbā dabūja 57%. CE, ko otrdien rakstīja, novērtē sevi ar ap 82%.

Šodien risinājām no zaļās grāmatiņas B daļas uzdevumus, un apmēram 80 minūtē (iestājpārbaudījums ir 150 minūtes garš)
viņa saka, ka galva vairs nestrādā.

Bēdīgi, ka atklājam to tikai tagad, 5 dienas pirms. Ja viņa būtu nākusi biežāk, mēs to būtu atklājuši
agrāk. Tad es viņai iemācītu dziļo elpošanu, un, kā atslābināties piecu minūšu laikā. Kā kaut mazliet atpūsties.

150 minūtes bez pauzes ir garš laiks, ņemot vērā, ka skolā viena stunda ir 40 min, no kurām reti kad ir jārisina visas 40 min.

Tāpēc vieglāk ir skolēniem, kas katru gadu piedalās matemātikas olimpiādēs un konkursos, kur arī risināšanas laiks ir vairāk nekā 40 minūšu.

Viņi vairāk ir pieraduši pie garas risināšanas. Viņi nogurst lēnāk.

***

Es uzskatu, ka tieši tāpēc šim iestājpārbaudījumam ir jāgatavojas no septembra vai janvāra. Ir jāiet uz sagatavošanas kursiem, ko organizē RV1Ģ.
Vēl ir jāiet uz konsultācijām skolā.

Uztrenēt noturību var pamazām to audzējot mēnešu vai gadu laikā.

Is it just me.. vai arii pasaule kopsh visas taas ai chatbot pictures and slops juutaas kaa black mirror for real? I'm a gonna go all Rust mentally on this shit.

Šodien kursa darba aizstāvēšana.

Tiešām daudz nezināmo. Uz CV divas skolas pat neatbild. Diezgan augstprātīgi.

Man vajag skolu uz nākamā gada pavasari, kur man ļautu mācīt 12.klasi. Jo bakalaura darbā vajadzīgs, ka pētu, kā skolēni saprot atvasinājumus
un integrāļus 12.klasē.

Šobrīd varu turpināt meditēt, lūgties un cerēt, ka lietas iegrozīsies tā, ka mani kāds ieteiks, atbrīvosies kāda vieta vai notiks cita veiksme.

Maijā cerēto 4 darba interviju vietā ir apaļa nulle. Laikam jau tomēr tik ļoti tos skolotājus nevajag.

Pat nezinu, kāpēc tāds rūgtums. Latvijā daudzās citās jomās daudz kas notiek uz blatu pamata, kāpēc lai izglītība būtu izņēmums.

***

Es 2014. gadā, kad sāku matemātiku mācīt, dabūju neredzīgus bērnus, bērnus no palīgskolām, bērnus no nelabvēlīgām ģimenēm, vardarbīgus bērnus utt.

Kāpēc lai es gribētu tagad, 12 gadus vēlāk, iet vājā skolā un atkal sastapties ar tādiem bērniem, kurus citas skolas neņem, kuri ir tik izlaisti, ka knapi
velkas uz 4? Es tikko 3,5 mēnešus jau tādā skolā biju.

Kāpēc man ir sajūta, ka manu 12 gadu pieredzi privātstundu darbā tās direktores vietnieces, kas skolā darbojas kā HR (darbinieku atlase), nenovērtē?

Darba pieredze privātskolā man ir gadu.

Kāpēc lai es gribētu iet kaut kādā ģedovščinas sistēmā strādāt, kur grūtās klases iedod jauniņajiem (rekrūšiem), un vieglās sadala tie, kas skolā strādā jau 10+
gadus? (Tā ir ačģārna sistēma, jo grūtās klases būtu jāņem tām skolotājām, kas prot ar šīm klasēm tikt galā, arī LU tā saka)

Es esmu redzējis, kā šāda sistēma samaļ jaunas skolotājas, un viņas pēc gada vai diviem ar beigtiem nerviem aiziet no skolas.

Vai tad gribēt cilvēcīgus darba apstākļus ir greznība darbā, kas oficiāli ir otrais Latvijā izdegušo darbinieku ziņā (aiz medicīnas personāla)?

Mani kursabiedri strādā tajās skolās, ko paši pabeidza. Es skolu pabeidzu pirms 17 gadiem, tajā ir citi darbinieki, kas mani neatceras.

vakar bijām ballītē, kur ietusēju ar draudzenes vecākiem un tagad ļoti gribu uz teātri. par Freimani un par Rītiņu un iespējams vēl kaut ko