![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
aborigens on 2026.01.02 at 14:12
Cik bieži ir jāmaina ūdens pelmeņiem (joks)
aborigens on 2026.01.02 at 14:12
aborigens on 2026.01.02 at 00:07
Cibas tradīcija par mēnešiem, tomēr ir labākais veids kā kopsavilkt gadu bez pārspīlējumiem un nobīdēm:
Es gribu prieku no publikācijas nevis to pretīgo savelkošo kunkuli.
Sapias vina liques et spatio brevi spem longam reseces.
satiku savu progresīvo draudzeni, kura teica, ka viņai besī visa šī histēŗija, cilvēki šķiet nojūgušies.
Neizbrīnīšos, ja eitanāzijas optimālais vecums kādā brīdī izrādīsies 40.
Gatavojoties jūnija intensīvajam svc pamēģināju šodien noiet 40 km, jo bažījos, ka tas būs pāri maniem spēkiem.
Izlasīju "Tu dzīvosi mūžīgi, ja kāds mākslinieks tevī iemīlēsies" un uzreiz iedomājos par ctulhu
var izveidot ne tikai elkus bet arī velnus - uzskatot, ka ļaunums koncentrējas vienā punktā, parādībā, priekšmetu kategorijā tipa "Mobijā Dikā".
Vernole uz Lecce caur Acquarica di Lecce, Acaya un Merine.
Viņš, protams, bija izcils dažādu laikmetu sabiedrību diagnostiķis, taču tai pašā laikā arī absolūts racionālists.
Šis, iespējams, būs ļoti riskants minējums un tomēr: jo iecietīgākas kļūst lielās kristīgās konfesijas, jo neiecietīgāka kļūst sekulārā politika?
Kopā šajā nednogā esmu gulējusi 10 stundas, bijusi uz diviem pasākumiem, pie ārsta un uz diviem dievkalpojumiem.
Naktī viss ir tik jēgpilni.
Es gribu prieku no publikācijas nevis to pretīgo savelkošo kunkuli.
Sapias vina liques et spatio brevi spem longam reseces.
satiku savu progresīvo draudzeni, kura teica, ka viņai besī visa šī histēŗija, cilvēki šķiet nojūgušies.
Neizbrīnīšos, ja eitanāzijas optimālais vecums kādā brīdī izrādīsies 40.
Gatavojoties jūnija intensīvajam svc pamēģināju šodien noiet 40 km, jo bažījos, ka tas būs pāri maniem spēkiem.
Izlasīju "Tu dzīvosi mūžīgi, ja kāds mākslinieks tevī iemīlēsies" un uzreiz iedomājos par ctulhu
var izveidot ne tikai elkus bet arī velnus - uzskatot, ka ļaunums koncentrējas vienā punktā, parādībā, priekšmetu kategorijā tipa "Mobijā Dikā".
Vernole uz Lecce caur Acquarica di Lecce, Acaya un Merine.
Viņš, protams, bija izcils dažādu laikmetu sabiedrību diagnostiķis, taču tai pašā laikā arī absolūts racionālists.
Šis, iespējams, būs ļoti riskants minējums un tomēr: jo iecietīgākas kļūst lielās kristīgās konfesijas, jo neiecietīgāka kļūst sekulārā politika?
Kopā šajā nednogā esmu gulējusi 10 stundas, bijusi uz diviem pasākumiem, pie ārsta un uz diviem dievkalpojumiem.
Naktī viss ir tik jēgpilni.
neraate on 2026.01.01 at 21:22
Rīga ar svētku gaismiņām sniegputenī tik skaista! Vecrīgas tunelī džekiņš tik skaisti spēlēja klarneti, ka atkal sāku raudāt
Dienvidu tilta estakāde (tā, kas uz Krasta ielu) putenī šausmīgi briesmīgi drausmīga, aizžmiedzu acis un aizturēju elpu cik ilgi varēju
otrdien no rīta braucu uz darbu pa sniegu (no mājām) un Dienvidu tiltu, naktī aiz šausmām nevarēju aizmigt. rīt atkal agrā braukšana (sevis žēl, bet jāņem tie laiki, kuros vispār tieku, ja reiz piedāvā) bet lai arī Sniegs, gan jau šonakt gulēšu kā susuriņš.
Dienvidu tilta estakāde (tā, kas uz Krasta ielu) putenī šausmīgi briesmīgi drausmīga, aizžmiedzu acis un aizturēju elpu cik ilgi varēju
otrdien no rīta braucu uz darbu pa sniegu (no mājām) un Dienvidu tiltu, naktī aiz šausmām nevarēju aizmigt. rīt atkal agrā braukšana (sevis žēl, bet jāņem tie laiki, kuros vispār tieku, ja reiz piedāvā) bet lai arī Sniegs, gan jau šonakt gulēšu kā susuriņš.
neraate on 2026.01.01 at 16:40
es vairs nekad negribu šitā justies
Viena no spēcīgākajām atmiņām saistībā ar cilvēkiem man bija 2012. gadā, kad manai māsai bija astoņpadsmit - deviņpadsmit gadu, un viņa studēja Stokholmā.
Viņa man rakstīja skaipā, un mēs dažreiz tērzējām cauru nakti.
Viņa studēja par upēm. Šīs ziņas, un man skaips bija ieslēgts cauru nakti un dienu, kā tādi spīgulīši vizēja uz datora rīku sijas. Viņas vārds mirkšķinājās, un tad bija tāda sajūta, it kā maza gaismiņa glāstītu pakausi. Māsa bija ļoti labsirdīga un kādu brīdi dzīvoja sieviešu klosterī Latgalē.
Taču viņai bija otra puse, tā grēcīgā un izvirtusī, un tās dēļ viņa arī aizgāja bojā. Viņai bija tieksmes uz sievietēm, un tās viņa ar lūgšanām necentās apspiest. Viņas iespējas ballēties līdz ar pilngadības sasniegšanu strauji pieauga. Viņai arī bija tieksme uz domām par pašnāvību.
Kaut kā šī kombinācija noveda viņu kapā. Viņa vienmēr teica: “Netērējiet naudu manis apglabāšanai, lai es esmu vismaz labs mēslojums rozēm”. Vai arī, kad viņa stopēja cauri Eiropai, viņa teica: “Svarīgākais ir saskaņota apakšveļa. Lai maniakam un morga darbiniekam prieks, ja nu tā Dievs būs lēmis”.
Un tā viņas dvēsele deviņpadsmit gadu vecumā devās prom. Viņas dvēselei bija apriebusies šī grēcīgā dzīve, un viņa atstāja šo Zemi.
Kad tas notika, es aiz sērām nonācu Rīgas Austrumu slimnīcā un gandrīz mēnesi slimoju ar plaušu karsoni. Man bija tik dziļas, dvēseliskas skumjas, ka cilvēks, ar ko man bija paredzēts būt kopā un mācīties saprast šo pasauli, ir prom.
Es lasīju dažādas grāmatas: “Šokolādes Jēzus”, “Svina garša”, un citas latviešu autoru grāmatas par smagiem notikumiem, pēc kuriem cilvēki kaut ko ir sapratuši un izķepurojušies. Es tobrīd labi sapratu tos laulātos pārus, kuri vēlas dzīvot kopā līdz mūža galam un negrib dzīvot vieni pēc partnera nāves. Taču viņa bija TIKAI māsa, kāpēc es tā pārdzīvoju?
Bībelē teikts, ka ķermenis ir dvēseles templis. To nebūs postīt ar alkoholu/narkotikām/cigaretēm/plastiskām operācijām un daudz ko citu.
2012.gadā es biju vienpadsmit gadus jau pats regulāri sastapies ar depresiju, apātiju, taču es biju atradis garīgumu, kaut ko, ko es priekš sevis saucu par patieso, kosmisko Kristu, kas ir brīvs no korupcijas cilvēku baznīcā, kam šis viss ir tikai viena liela skola. Es biju ieguvis mieru, pat ja regulāri pats slimoju. Dvēseles dziļumos es zināju, ka es satikšu īstos cilvēkus, kas man palīdzēs saprast savu slimību, es ar gribasspēku un darbu tikšu galā.
Māsai bija katoļu mācītāji pieejami, klostera māsas, psihiatri un psihologi. Viņa nerunāja par savām pašnāvības domām. Viņa teica, ka es esmu viņai otrs tuvākais cilvēks aiz mātes, tāpēc viņa nevienam citam nestāsta. Viņai pietiek, ka divi cilvēki zina.
Tomēr viņas rīcība – alkohola lietošana un iešana “meitās”, tā arī nekad nebeidzās. Kad tas viss notika, es tikai raudāju. Jo tā bija viņas izvēle. Prasīt palīdzību vai nē. Es neko ietekmēt nevarēju. Es varēju uzklausīt, bet viņa runāja reti. Jo formāli viss bija labi – studijās sekmes labas, darbs papildus studijām arī atradās, viņas ķermenis spēja izpildīt to, ko apkārtējie no viņas gaidīja.
Viņa bieži rakstīja dzeju par to, cik slikti viņa patiesībā jūtas, taču to rādīja tikai pašiem tuvākajiem draugiem, kuri to uztvēra kā melanholiskas, sapņainas, jaunas meitenes skumjas, ka viņa vēl nav atradusi savu princi zirgā?! Es nezinu. Bet viņa man nekad neteica, ka kāds viņu būt sapratis labāk par mammu un mani.
Viņai bija attiecības ar puišiem arī, taču tās viņa uzskatīja par īslaicīgām un maznozīmīgām iepretim attiecībām ar meitenēm. Es biju pirmais, kurš uzzināja, kad viņa zaudēja nevainību, un tieši tas, ka viņai tas šķita “nu, svarīgs notikums, bet ne super svarīgs”, mani sarūgtināja ļoti. Viņa neapzinājās savu vērtību. Savas dzīves vērtību.
Viņai patika ceļot, patika daba, Īrija, patika lūgšanas, baznīcas mistērijas, kristīgā meditācija un kontemplācija. Viņa valkāja arī kristiešu gredzenu “Īsta mīlestība gaida”. Taču tā arī nesagaidīja. Viņai apnika? Nezinu, kas viņā salūza, bet viņai apnika cerēt, ka viņa sagaidīs.
Es arī valkāju šādu gredzenu un sagaidīju. Vismaz sievietes “jā” uz bildinājumu es sagaidīju.
***
Kopš 2012. gada pagājuši jau trīspadsmit gadi. Taču sarunas ar viņu sešpadsmit stundas no vietas liecināja, ka mēs bijām dvēseles radinieki kaut kādā nozīmē. Viņa burtiski varēja apsēsties ar mani pie virtuves galda, sākt ap deviņiem no rīta dzert tēju un attapties divos naktī. Mamma mums uztaisīja pusdienas un vakariņas, taču mēs tikai runājām.
Par visu. Viņā bija kaut kas no revolucionāres. Viņa gribēja iet piketos un mainīt pasauli. Taču viņa vienmēr atkārtoja “es neesmu labs cilvēks, man vēl daudz jāmācās”. Varbūt šķīstītavā viņa iemācījās to, ko vajadzēja.
***
Es labi atceros, ka bērnudārzā man bija draudzene, ar ko mēs kopā dziedājām latviešu estrādes dziesmas un dziesmas no populārām filmām. Mums bija pieci gadi. Es ļoti sēroju, kad viņa netika tajā pašā skolā, kur es. Viņa man bija vienīgā draudzene/draugs bērnudārzā. Es neatceros viņas vārdu vai uzvārdu, taču tās sajūtas, kopā dziedot, ir palikušas vienmēr.
Kad meklēju sievu, man bija svarīgi, lai viņa gribētu un mācētu dziedāt duetā.
***
Šobrīd manam literārajam mentoram ir sešdesmit deviņi gadi. Martā paliks septiņdesmit. Viņš mani konsultē jau vienpadsmit gadus. Es viņam novēlu labu veselību, taču tas nav manās rokās ietekmēt viņa dzīves ilgumu citādi. Tāpēc es noteikti pūlēšos pabeigt iesākto grāmatas manuskriptu tuvāko gadu laikā.
***
Pirms trim gadiem es iepazinos internetā ar kādu rumāņu pareizticīgo priesteri. Viņš gribēja ar mani spēlēt kopā stratēģiskās datorspēles. To mēs arī kādu laiku darījām, taču tad man parādījās vairāk privātskolēnu un spēlēm vairs nebija laika.
Viņš savas dienas pavada kopjot savu ļoti veco un slimo māti. Par to viņš no pašvaldības saņem naudu kā kopējs, kaut jebkurš kristīgs cilvēks koptu savu māti, ja būtu tāda vajadzība, man gribētos domāt. Viņš ir ļoti zinošs vēsturē, kultūrā. Rumānijā esot vēl zemāks dzīves līmenis nekā Latvijā. Man ir vienmēr prieks ar viņu sarakstīties vai sarunāties, jo viņš izstaro šo mieru, pārpasaulīgo mieru kā patiesi ticīgs cilvēks.
***
Šogad novembrī es sāku gatavoties tam, ka februārī man būs Rīgā jādarbojas kādā ļoti lielā skolā un jāvada matemātikas stundas. Lai meklētu mieru un stabilitāti, es mēdzu klausīties mantras, meditāciju mūziku un pats sūtīt labas domas, kur uzskatu par vajadzīgu.
Youtube man piedāvāja kanālu, kur kāds jaunietis no Amerikas aizbrauca uz Japānu, iestājās Zen Budistu vīriešu klosterī un dzīvo kā mūks jau kādu laiku. Šis mūks par sevu (brīvprātīgo darbu) ir sev uzlicis atbildēt uz interesentu jautājumiem noteiktu minūšu skaitu nedēļā. Man jautājumu nebija, taču es viņam uzrakstīju pateicību, ka viņš dod padomus, kā tikt galā ar to dzīvi, kāda ir Rietumu civilizācijas lielpilsētās.
Viņš uzsāka ar mani sarunu, un tā nu ir sanācis, ka viņš teica, ka saprot, kāpēc es meklēju vēl vairāk miera, gatavojoties darbam skolā. Viņš novēlēja man veiksmi un teica, ka ir ieintriģēts, ko es varēšu iemācīt, ar savu personību esot par paraugu šiem
7. – 8. klases bērniem.
Mans darbs šajā skolā beigsies pēc divarpus gadiem. Tad es sākšu strādāt atkal privātskolā ar mazākām bērnu grupām.
***
Dzīvē mums blakus ik pa laikam ir patiesi labvēlīgi, labsirdīgi cilvēki. Kosmiskā mērogā katra saskare ar šādu cilvēku ir kā acu mirkļa desmittūkstošdaļa. Vai es paspēju pateikt: “Paldies, ka Tu esi! Paldies par visu, ko Tu dari! “ pirms acis ir aizvērušās man vai otram cilvēkam?
Viņa man rakstīja skaipā, un mēs dažreiz tērzējām cauru nakti.
Viņa studēja par upēm. Šīs ziņas, un man skaips bija ieslēgts cauru nakti un dienu, kā tādi spīgulīši vizēja uz datora rīku sijas. Viņas vārds mirkšķinājās, un tad bija tāda sajūta, it kā maza gaismiņa glāstītu pakausi. Māsa bija ļoti labsirdīga un kādu brīdi dzīvoja sieviešu klosterī Latgalē.
Taču viņai bija otra puse, tā grēcīgā un izvirtusī, un tās dēļ viņa arī aizgāja bojā. Viņai bija tieksmes uz sievietēm, un tās viņa ar lūgšanām necentās apspiest. Viņas iespējas ballēties līdz ar pilngadības sasniegšanu strauji pieauga. Viņai arī bija tieksme uz domām par pašnāvību.
Kaut kā šī kombinācija noveda viņu kapā. Viņa vienmēr teica: “Netērējiet naudu manis apglabāšanai, lai es esmu vismaz labs mēslojums rozēm”. Vai arī, kad viņa stopēja cauri Eiropai, viņa teica: “Svarīgākais ir saskaņota apakšveļa. Lai maniakam un morga darbiniekam prieks, ja nu tā Dievs būs lēmis”.
Un tā viņas dvēsele deviņpadsmit gadu vecumā devās prom. Viņas dvēselei bija apriebusies šī grēcīgā dzīve, un viņa atstāja šo Zemi.
Kad tas notika, es aiz sērām nonācu Rīgas Austrumu slimnīcā un gandrīz mēnesi slimoju ar plaušu karsoni. Man bija tik dziļas, dvēseliskas skumjas, ka cilvēks, ar ko man bija paredzēts būt kopā un mācīties saprast šo pasauli, ir prom.
Es lasīju dažādas grāmatas: “Šokolādes Jēzus”, “Svina garša”, un citas latviešu autoru grāmatas par smagiem notikumiem, pēc kuriem cilvēki kaut ko ir sapratuši un izķepurojušies. Es tobrīd labi sapratu tos laulātos pārus, kuri vēlas dzīvot kopā līdz mūža galam un negrib dzīvot vieni pēc partnera nāves. Taču viņa bija TIKAI māsa, kāpēc es tā pārdzīvoju?
Bībelē teikts, ka ķermenis ir dvēseles templis. To nebūs postīt ar alkoholu/narkotikām/cigaretēm/plastiskām operācijām un daudz ko citu.
2012.gadā es biju vienpadsmit gadus jau pats regulāri sastapies ar depresiju, apātiju, taču es biju atradis garīgumu, kaut ko, ko es priekš sevis saucu par patieso, kosmisko Kristu, kas ir brīvs no korupcijas cilvēku baznīcā, kam šis viss ir tikai viena liela skola. Es biju ieguvis mieru, pat ja regulāri pats slimoju. Dvēseles dziļumos es zināju, ka es satikšu īstos cilvēkus, kas man palīdzēs saprast savu slimību, es ar gribasspēku un darbu tikšu galā.
Māsai bija katoļu mācītāji pieejami, klostera māsas, psihiatri un psihologi. Viņa nerunāja par savām pašnāvības domām. Viņa teica, ka es esmu viņai otrs tuvākais cilvēks aiz mātes, tāpēc viņa nevienam citam nestāsta. Viņai pietiek, ka divi cilvēki zina.
Tomēr viņas rīcība – alkohola lietošana un iešana “meitās”, tā arī nekad nebeidzās. Kad tas viss notika, es tikai raudāju. Jo tā bija viņas izvēle. Prasīt palīdzību vai nē. Es neko ietekmēt nevarēju. Es varēju uzklausīt, bet viņa runāja reti. Jo formāli viss bija labi – studijās sekmes labas, darbs papildus studijām arī atradās, viņas ķermenis spēja izpildīt to, ko apkārtējie no viņas gaidīja.
Viņa bieži rakstīja dzeju par to, cik slikti viņa patiesībā jūtas, taču to rādīja tikai pašiem tuvākajiem draugiem, kuri to uztvēra kā melanholiskas, sapņainas, jaunas meitenes skumjas, ka viņa vēl nav atradusi savu princi zirgā?! Es nezinu. Bet viņa man nekad neteica, ka kāds viņu būt sapratis labāk par mammu un mani.
Viņai bija attiecības ar puišiem arī, taču tās viņa uzskatīja par īslaicīgām un maznozīmīgām iepretim attiecībām ar meitenēm. Es biju pirmais, kurš uzzināja, kad viņa zaudēja nevainību, un tieši tas, ka viņai tas šķita “nu, svarīgs notikums, bet ne super svarīgs”, mani sarūgtināja ļoti. Viņa neapzinājās savu vērtību. Savas dzīves vērtību.
Viņai patika ceļot, patika daba, Īrija, patika lūgšanas, baznīcas mistērijas, kristīgā meditācija un kontemplācija. Viņa valkāja arī kristiešu gredzenu “Īsta mīlestība gaida”. Taču tā arī nesagaidīja. Viņai apnika? Nezinu, kas viņā salūza, bet viņai apnika cerēt, ka viņa sagaidīs.
Es arī valkāju šādu gredzenu un sagaidīju. Vismaz sievietes “jā” uz bildinājumu es sagaidīju.
***
Kopš 2012. gada pagājuši jau trīspadsmit gadi. Taču sarunas ar viņu sešpadsmit stundas no vietas liecināja, ka mēs bijām dvēseles radinieki kaut kādā nozīmē. Viņa burtiski varēja apsēsties ar mani pie virtuves galda, sākt ap deviņiem no rīta dzert tēju un attapties divos naktī. Mamma mums uztaisīja pusdienas un vakariņas, taču mēs tikai runājām.
Par visu. Viņā bija kaut kas no revolucionāres. Viņa gribēja iet piketos un mainīt pasauli. Taču viņa vienmēr atkārtoja “es neesmu labs cilvēks, man vēl daudz jāmācās”. Varbūt šķīstītavā viņa iemācījās to, ko vajadzēja.
***
Es labi atceros, ka bērnudārzā man bija draudzene, ar ko mēs kopā dziedājām latviešu estrādes dziesmas un dziesmas no populārām filmām. Mums bija pieci gadi. Es ļoti sēroju, kad viņa netika tajā pašā skolā, kur es. Viņa man bija vienīgā draudzene/draugs bērnudārzā. Es neatceros viņas vārdu vai uzvārdu, taču tās sajūtas, kopā dziedot, ir palikušas vienmēr.
Kad meklēju sievu, man bija svarīgi, lai viņa gribētu un mācētu dziedāt duetā.
***
Šobrīd manam literārajam mentoram ir sešdesmit deviņi gadi. Martā paliks septiņdesmit. Viņš mani konsultē jau vienpadsmit gadus. Es viņam novēlu labu veselību, taču tas nav manās rokās ietekmēt viņa dzīves ilgumu citādi. Tāpēc es noteikti pūlēšos pabeigt iesākto grāmatas manuskriptu tuvāko gadu laikā.
***
Pirms trim gadiem es iepazinos internetā ar kādu rumāņu pareizticīgo priesteri. Viņš gribēja ar mani spēlēt kopā stratēģiskās datorspēles. To mēs arī kādu laiku darījām, taču tad man parādījās vairāk privātskolēnu un spēlēm vairs nebija laika.
Viņš savas dienas pavada kopjot savu ļoti veco un slimo māti. Par to viņš no pašvaldības saņem naudu kā kopējs, kaut jebkurš kristīgs cilvēks koptu savu māti, ja būtu tāda vajadzība, man gribētos domāt. Viņš ir ļoti zinošs vēsturē, kultūrā. Rumānijā esot vēl zemāks dzīves līmenis nekā Latvijā. Man ir vienmēr prieks ar viņu sarakstīties vai sarunāties, jo viņš izstaro šo mieru, pārpasaulīgo mieru kā patiesi ticīgs cilvēks.
***
Šogad novembrī es sāku gatavoties tam, ka februārī man būs Rīgā jādarbojas kādā ļoti lielā skolā un jāvada matemātikas stundas. Lai meklētu mieru un stabilitāti, es mēdzu klausīties mantras, meditāciju mūziku un pats sūtīt labas domas, kur uzskatu par vajadzīgu.
Youtube man piedāvāja kanālu, kur kāds jaunietis no Amerikas aizbrauca uz Japānu, iestājās Zen Budistu vīriešu klosterī un dzīvo kā mūks jau kādu laiku. Šis mūks par sevu (brīvprātīgo darbu) ir sev uzlicis atbildēt uz interesentu jautājumiem noteiktu minūšu skaitu nedēļā. Man jautājumu nebija, taču es viņam uzrakstīju pateicību, ka viņš dod padomus, kā tikt galā ar to dzīvi, kāda ir Rietumu civilizācijas lielpilsētās.
Viņš uzsāka ar mani sarunu, un tā nu ir sanācis, ka viņš teica, ka saprot, kāpēc es meklēju vēl vairāk miera, gatavojoties darbam skolā. Viņš novēlēja man veiksmi un teica, ka ir ieintriģēts, ko es varēšu iemācīt, ar savu personību esot par paraugu šiem
7. – 8. klases bērniem.
Mans darbs šajā skolā beigsies pēc divarpus gadiem. Tad es sākšu strādāt atkal privātskolā ar mazākām bērnu grupām.
***
Dzīvē mums blakus ik pa laikam ir patiesi labvēlīgi, labsirdīgi cilvēki. Kosmiskā mērogā katra saskare ar šādu cilvēku ir kā acu mirkļa desmittūkstošdaļa. Vai es paspēju pateikt: “Paldies, ka Tu esi! Paldies par visu, ko Tu dari! “ pirms acis ir aizvērušās man vai otram cilvēkam?
When you drink alcohol although you might be a bit over the top and mildly sinful, but at least you are not inhibited by crippling anxiety that obscures the TRUTH and is also sinful.
aborigens on 2025.12.30 at 10:13
Mosab Hassan Yousef is an American author and former militant who defected to Israel in 1997, thereafter working as an Israeli spy for the Shin Bet until he moved to the United States in 2007. His father is Hassan Yousef, a co-founder of the Palestinian Islamist organisation Hamas. A New York Times bestselling author, he is known for his outspoken criticisms of Hamas, the pro-Palestinian movement and Islam's treatment of non-Muslims.
aborigens on 2025.12.29 at 21:05
Izskatās, ka par Izraēlas veikto Somālilendas atzīšanu no Latvijas medijiem ziņo tikai jauns.lv, Delfi.rus. un liepājniekiem.lv
honeybee on 2025.12.28 at 19:04
Tavs lielākais prieciņš:
a) kādam kaut kas izdevās
b) kāds pelnīti dabūja ciest
Tavs lielākais kreņķis:
a) kāds mēģināja izdarīt labu, bet ne tā, kā tu saproti labu
b) kāds mēģināja izdarīt kaut ko nejauku
a) kādam kaut kas izdevās
b) kāds pelnīti dabūja ciest
Tavs lielākais kreņķis:
a) kāds mēģināja izdarīt labu, bet ne tā, kā tu saproti labu
b) kāds mēģināja izdarīt kaut ko nejauku
Jackson Lamb brining down Claude Whelan was easily one of the highlights of my year.
eos on 2025.12.28 at 03:41
Es diezgan daudz laika pavadu sociālajos tīklos, dodot cilvēkiem padomus lietās/diagnozēs, ar kurām es esmu ticis galā. Es
to uztveru par brīvprātīgo darbu.
redditā
r/autism
r/ ADHD
r/ detrans (tiem, kas pārstāja gribēt būt transseksuāļi un nu meklē izeju)
r/ asexuals (tiem, kas mēģina saprast, vai aseksualiāte ir iedzimta vai traumas dēļ izveidojusies)
r/ healthygamer (tiem, kam bijusi/ir atkarība no datorspēlēm)
r/ latvia (tiem, kas vēl dzīvo Latvijā)
Šajās brīvlaika nedēļās secinu, ka cilvēku pateicība par maniem padomiem katrā no soc. tīkliem atšķiras.
Aizvien vairāk nākas domāt par teicienu "nebaro pērles cūkām".
Visvairāk tas saistās ar upura sindromu. Ja cilvēks čīkst, bet neuzņemas atbildību par savu dzīvi, viņam, patiesībā, palīdzību nevajag.
Ar laiku mans bs detektors šādus čīkstētājus atpazīst aizvien labāk, taču ne vienmēr.
Visbiežāk ir vērtīgi dot dzenbudisma tipa atbildes uz jautājumiem. Tas jautātāju izsit no līdzsvara, respektīvi, toksiskās domāšanas pašam par sevi.
to uztveru par brīvprātīgo darbu.
redditā
r/autism
r/ ADHD
r/ detrans (tiem, kas pārstāja gribēt būt transseksuāļi un nu meklē izeju)
r/ asexuals (tiem, kas mēģina saprast, vai aseksualiāte ir iedzimta vai traumas dēļ izveidojusies)
r/ healthygamer (tiem, kam bijusi/ir atkarība no datorspēlēm)
r/ latvia (tiem, kas vēl dzīvo Latvijā)
Šajās brīvlaika nedēļās secinu, ka cilvēku pateicība par maniem padomiem katrā no soc. tīkliem atšķiras.
Aizvien vairāk nākas domāt par teicienu "nebaro pērles cūkām".
Visvairāk tas saistās ar upura sindromu. Ja cilvēks čīkst, bet neuzņemas atbildību par savu dzīvi, viņam, patiesībā, palīdzību nevajag.
Ar laiku mans bs detektors šādus čīkstētājus atpazīst aizvien labāk, taču ne vienmēr.
Visbiežāk ir vērtīgi dot dzenbudisma tipa atbildes uz jautājumiem. Tas jautātāju izsit no līdzsvara, respektīvi, toksiskās domāšanas pašam par sevi.
"Kādā sapnī Viņš bija pie gudra vīra ar sirmu bārdu. Vīrs teica, ka Viņš ir ieradies uz šo planētu kā polārpētnieks uz Antarktīdu. Apkārt ir ledus un okeāns. Tie ir cilvēki un cilvēku kultūra. Taču viņš ir ieradies, lai pētītu planktonu un mikroorganismus, kuri ir okeāna dzelmē. Viņš sēž un sēdēs visu mūžu savā laboratorijā, apkārt nebūs nevienas dzīvas dvēseles, vien saule pie debesīm, kura, kā viņš reiz sapratīs, arī ir mākslīga, un viņš visu mūžu pētīs likumsakarības, kāpēc pie tādiem sākuma nosacījumiem – pie tāda DNS, pie tādas ekosistēmas, pie tādas “ūdens” kvalitātes ir izveidojusies tāda cilvēku civilizācija, kāda tā ir 19. – 21.gs uz planētas Zeme. Viņš būs antropologs, bioloģijas filozofs, cilvēces psihoanalītiķis, taču tā arī nekad nesajutīs patiesu siltumu. Siltumu viņam būs jāiemācās radīt pašam. Viņu neviens nemīlēs, izņemot Dievu un sevi, un arī tas būs jānopelna.
Viņš šajā sapnī klausījās vārdos un juta, ka tie kā lāstekas sasalst virs viņa galvas. Nekurienes vidū, starp putniem, kas nelido, starp okeānu, kas neaizsalst, visaukstākajā, lietainākajā un visaugstākajā kontinentā. Dzīve -80 C grādos ir tik skaista, cik redzīgas ir acis.
Visas viņa slimošanas ar depresijām pusaudža gados bija nieks pret to, ko viņam bija jāiemācās. Visi viņa līdzcilvēki nomirs daudz agrāk par viņu. Zeme zem viņa kājām izkusīs, un viņam būs jābēg kalnos, lai saglabātu stabilu pamatu.
Viņš nemirs ilgi, ilgi. Paaudzes nomainīsies, taču tās viņš uzlūkos kā mikroorganismus akvārijā, kas paši nezina, cik īsa un iepriekš paredzama ir viņu dzīve. Viņš vēros, vēros, līdz sāks atpazīt cilvēka dabu, kas nemainās cauri gadu tūkstošiem. Tikai tā viņš pavirzīsies savā darbā uz priekšu, sāks just gandarījumu par esību pilnīgā vienatnē.
Citi cilvēki uzskatīs, ka viņa darbam nav jēgas. Ka viņš dzīvē neko nav sasniedzis. Viņam nebūs draugu, domubiedru vai līdzgaitnieku. Arī pēc viņa aiziešanas no šīs dzīves nekas nemainīsies, un viņa atstātās liecības tiks izmantotas iekuram.
Taču tās nedegs, un cilvēki brīnīsies, kur viņš atradis tādu papīru uz kā rakstīt, kas nedeg krāsnī. Šo nekam nederīgo papīru tad izmetīs gružu kastē un par to aizmirsīs tikpat ātri kā par viņu."
Viņš šajā sapnī klausījās vārdos un juta, ka tie kā lāstekas sasalst virs viņa galvas. Nekurienes vidū, starp putniem, kas nelido, starp okeānu, kas neaizsalst, visaukstākajā, lietainākajā un visaugstākajā kontinentā. Dzīve -80 C grādos ir tik skaista, cik redzīgas ir acis.
Visas viņa slimošanas ar depresijām pusaudža gados bija nieks pret to, ko viņam bija jāiemācās. Visi viņa līdzcilvēki nomirs daudz agrāk par viņu. Zeme zem viņa kājām izkusīs, un viņam būs jābēg kalnos, lai saglabātu stabilu pamatu.
Viņš nemirs ilgi, ilgi. Paaudzes nomainīsies, taču tās viņš uzlūkos kā mikroorganismus akvārijā, kas paši nezina, cik īsa un iepriekš paredzama ir viņu dzīve. Viņš vēros, vēros, līdz sāks atpazīt cilvēka dabu, kas nemainās cauri gadu tūkstošiem. Tikai tā viņš pavirzīsies savā darbā uz priekšu, sāks just gandarījumu par esību pilnīgā vienatnē.
Citi cilvēki uzskatīs, ka viņa darbam nav jēgas. Ka viņš dzīvē neko nav sasniedzis. Viņam nebūs draugu, domubiedru vai līdzgaitnieku. Arī pēc viņa aiziešanas no šīs dzīves nekas nemainīsies, un viņa atstātās liecības tiks izmantotas iekuram.
Taču tās nedegs, un cilvēki brīnīsies, kur viņš atradis tādu papīru uz kā rakstīt, kas nedeg krāsnī. Šo nekam nederīgo papīru tad izmetīs gružu kastē un par to aizmirsīs tikpat ātri kā par viņu."
methodrone on 2025.12.27 at 17:19
Like it's the saddest thing, bet es tagad saprotu, kaapeec paariem peec beernu piedzimshanas ir gruuti. Jo pirms beerniem, juus viens otru saprotat. Labi - viirieshi, sievietes, bet vienalga - juus esat kopaa jo jums ir kopiigas intereses un liidziigs gars. Juus vieno pasaule un darbs un izklaides un idejas.
Bet liidz ko piedzimst beerns, taa vismaz sievietes dziive dramatiski mainaas, un vinja pati arii. No aarpuses vienkaarshi izskataas, ka vinja tagad vnk njemaas ar beernu, like visu laiku, vinju ziida, un doma apar visaadaam beernlietaam, un ciinaas ar general beernu atstaato haosu. Teeti protams arii to dara, bet ja vien tu neesi stay at home teetis, tad visticamaak mamma visu dara pa 70-90%.
Tagad, kad esmu stay at home mom, no manas ieprieksheejaas dziives nav palicis nekas. Un ja pienjem, ka dziives apstaaklji veido cilveeku kaut kaadaa meeraa, tad es esmu diezgan citaadaaks cilveeks. Visu manu laiku aiznjem beerni, man nav citu intereshu (un es to nesaku kaut kaa slikti, jo mani interesee mani beerni).
Long story short, mana psihe ir kaut kas pavisam cits, ko viirietis nemaz nespeej aptvert. Piemeeram, es R visu laiku meegjinu varbuut paaraak nonshalanti, bet paust, par ko mani ir padariijusi 4.5 gadu ilgaa ziidiishana. It sevishkji 2 stundu bedtime beigaas, vai kaarteejaas neguleetaas nakts laikaa. Vinjsh nekad nesapratiis, ko noziimee buut touched out vai mentally drained.
Veel viens ass kontrasts ir beernu nekaartiiba un tantrumi - mana psihe pie taa ir pielaagojusies, un i am just rolling with it mostly. Bet R tas katru reizi naakas gruuti, jo pieaugusho tantrumi vinja darbaa ir daudz izturamaaki. Un tad es uz vinju dusmojos, ka man vienai ir jaapanes shii nekaartiiba un tantrumi, tikai taapeec ka es pie taa esmu vientuliigi pieradusi, kameer vinjsh to nespeej iztureet un kaut kur nozuud. Es vinju nevainoju pie taa, jo zinu kaa tas juutaas, es taa varbuut jutos motherhood saakumaa, and it is a genuinely desperate feeling. Bet tajaa pasha alaikaa es juutos tik vientulja tajaa ka man vienai tas viss ir jaanes.
Long story short, man biezhi shkjiet ka mums ir divas dazhaadas dziives un vinjsh nekad nesaprot/nesapratiis kaa es juutos, par ko es vinju nevainoju, but still it feels freaking lonely. Varbuut senaakos laikos, sievietes vareeja suudzeeties citaam sievieteem - savaam mammaam, vecmaaminjaam, maasaam - jo sieviete sievieti, maate maati saprot pilniibaa. Bet muusdienaas ir tikai izolaacija.
Mans gada tops: IZOLAACIJA.
Bet liidz ko piedzimst beerns, taa vismaz sievietes dziive dramatiski mainaas, un vinja pati arii. No aarpuses vienkaarshi izskataas, ka vinja tagad vnk njemaas ar beernu, like visu laiku, vinju ziida, un doma apar visaadaam beernlietaam, un ciinaas ar general beernu atstaato haosu. Teeti protams arii to dara, bet ja vien tu neesi stay at home teetis, tad visticamaak mamma visu dara pa 70-90%.
Tagad, kad esmu stay at home mom, no manas ieprieksheejaas dziives nav palicis nekas. Un ja pienjem, ka dziives apstaaklji veido cilveeku kaut kaadaa meeraa, tad es esmu diezgan citaadaaks cilveeks. Visu manu laiku aiznjem beerni, man nav citu intereshu (un es to nesaku kaut kaa slikti, jo mani interesee mani beerni).
Long story short, mana psihe ir kaut kas pavisam cits, ko viirietis nemaz nespeej aptvert. Piemeeram, es R visu laiku meegjinu varbuut paaraak nonshalanti, bet paust, par ko mani ir padariijusi 4.5 gadu ilgaa ziidiishana. It sevishkji 2 stundu bedtime beigaas, vai kaarteejaas neguleetaas nakts laikaa. Vinjsh nekad nesapratiis, ko noziimee buut touched out vai mentally drained.
Veel viens ass kontrasts ir beernu nekaartiiba un tantrumi - mana psihe pie taa ir pielaagojusies, un i am just rolling with it mostly. Bet R tas katru reizi naakas gruuti, jo pieaugusho tantrumi vinja darbaa ir daudz izturamaaki. Un tad es uz vinju dusmojos, ka man vienai ir jaapanes shii nekaartiiba un tantrumi, tikai taapeec ka es pie taa esmu vientuliigi pieradusi, kameer vinjsh to nespeej iztureet un kaut kur nozuud. Es vinju nevainoju pie taa, jo zinu kaa tas juutaas, es taa varbuut jutos motherhood saakumaa, and it is a genuinely desperate feeling. Bet tajaa pasha alaikaa es juutos tik vientulja tajaa ka man vienai tas viss ir jaanes.
Long story short, man biezhi shkjiet ka mums ir divas dazhaadas dziives un vinjsh nekad nesaprot/nesapratiis kaa es juutos, par ko es vinju nevainoju, but still it feels freaking lonely. Varbuut senaakos laikos, sievietes vareeja suudzeeties citaam sievieteem - savaam mammaam, vecmaaminjaam, maasaam - jo sieviete sievieti, maate maati saprot pilniibaa. Bet muusdienaas ir tikai izolaacija.
Mans gada tops: IZOLAACIJA.
Ne tik slēpts kompliments biedrei K. par meitas virzīšanu uz debatēm, jo zinātnieki saka, ka
Posted byeos on 2025.12.26 at 21:36
Hiperboreja, [26.12.2025 19:01]
Kas uzlabos matemātikas sniegumu?
Vārdnīca un publiskās runas prasmes
Pamēģini, un tu redzēsi
Lai gan, kāda ir saistība?
Milzīga 💯
Hiperboreja, [26.12.2025 19:01]
☝️
Hiperboreja, [26.12.2025 19:01]
Tā darbojas cilvēka prāts
Hiperboreja, [26.12.2025 19:02]
Katrs burts = skaitlis
Katrs vārds = skaitlis
Tāda ir šīs realitātes daba
Hiperboreja, [26.12.2025 19:02]
☝️
Hiperboreja, [26.12.2025 19:03]
Bērns, kurš slikti runā = sliktas sekmes skolā
Hiperboreja, [26.12.2025 19:05]
Kamēr bērnam ir mazs vārdu krājums = viņš netiks uzņemts elites skolās, tā nenotiks
Hiperboreja, [26.12.2025 19:06]
Pat ja piedāvāsiet miljonu, viņi jūs šādās skolās neuzņems
Hiperboreja, [26.12.2025 19:06]
☝️
Hiperboreja, [26.12.2025 19:08]
Tu dari savu darbu = viņi paši piedāvās visu, viņi paši dos visu 💯
Hiperboreja, [26.12.2025 19:09]
Un ja viņi to nepiedāvā?
Hiperboreja, [26.12.2025 19:09]
VIŅŠ TO IZDARĪS PATS!
Hiperboreja, [26.12.2025 19:10]
Bērns ar "gludu mēli" var apburt jebkuru brokastīs
Hiperboreja, [26.12.2025 19:11]
Vai jūsu skolā māca publisko runu?
Hiperboreja, [26.12.2025 19:13]
Nē? Tad - tev ir nepareizā skola!
Nepareizās bites dabū nepareizo medu 🍯
Hiperboreja, [26.12.2025 19:14]
Tāpēc viņam nepadodas matemātika
Autors - telegram kanāls Hyperborea
Kas uzlabos matemātikas sniegumu?
Vārdnīca un publiskās runas prasmes
Pamēģini, un tu redzēsi
Lai gan, kāda ir saistība?
Milzīga 💯
Hiperboreja, [26.12.2025 19:01]
☝️
Hiperboreja, [26.12.2025 19:01]
Tā darbojas cilvēka prāts
Hiperboreja, [26.12.2025 19:02]
Katrs burts = skaitlis
Katrs vārds = skaitlis
Tāda ir šīs realitātes daba
Hiperboreja, [26.12.2025 19:02]
☝️
Hiperboreja, [26.12.2025 19:03]
Bērns, kurš slikti runā = sliktas sekmes skolā
Hiperboreja, [26.12.2025 19:05]
Kamēr bērnam ir mazs vārdu krājums = viņš netiks uzņemts elites skolās, tā nenotiks
Hiperboreja, [26.12.2025 19:06]
Pat ja piedāvāsiet miljonu, viņi jūs šādās skolās neuzņems
Hiperboreja, [26.12.2025 19:06]
☝️
Hiperboreja, [26.12.2025 19:08]
Tu dari savu darbu = viņi paši piedāvās visu, viņi paši dos visu 💯
Hiperboreja, [26.12.2025 19:09]
Un ja viņi to nepiedāvā?
Hiperboreja, [26.12.2025 19:09]
VIŅŠ TO IZDARĪS PATS!
Hiperboreja, [26.12.2025 19:10]
Bērns ar "gludu mēli" var apburt jebkuru brokastīs
Hiperboreja, [26.12.2025 19:11]
Vai jūsu skolā māca publisko runu?
Hiperboreja, [26.12.2025 19:13]
Nē? Tad - tev ir nepareizā skola!
Nepareizās bites dabū nepareizo medu 🍯
Hiperboreja, [26.12.2025 19:14]
Tāpēc viņam nepadodas matemātika
Autors - telegram kanāls Hyperborea
neraate on 2025.12.25 at 21:07
Ļoti gribētos vismaz pataustīt
https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/me
https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/me
lellīte, protams, ir fifīga, bet liela izmēra dāvanu tajā sēžot diemžēl nav iespējams iesaiņot :D dabūju zvanīt vīramātei un iet ciemos
neraate on 2025.12.24 at 16:44
šogad nekur nebrauksim. zirņus nopirku Mego (divas konservu bundžas un vienu burku, tikai jāuzsilda, visi izrādījās KOK, garšīgi tie, kas burkā, jau apēdām!), rupjmaizes kārtojumu mazos trauciņos (garšīgs! ar dzērveņu ievārījumu!), štovēti kāposti vienmēr stāv plauktā, iesāku mazsālīt divus Mārupes gurķus, pusi jau apēda, sagriezu skaistus sarkanus ābolus, nopirku divu veidu asinsdesu (Iecēnu busiņa džeks uzdāvināja uz svētkiem bērniem bērnu cīsiņus un mednieku desiņas, visi ēda, visiem garšoja, gandrīz jāiet pakaļ vēl un jācer, ka tur vēl būs), rupjmaizes kārtojums garšoja tikai vienam no bērniem, man gan ļoti! vīrs atnesa piparkūkas un pīrādziņus, taisīs rosolu. bija baigi garšīgi, tagad gribu pagulēt un vakarā uz Ganiņu Misi, bet vajadzētu uz veikalu tā diskrēti aiziet
ir kļūdas, šodien vairākkārt 'eksāmens te būtu beidzies', trīs reizes braucu no Krasta ielas uz Lāčplēša un tad 'krustojumā griezies pa labi' kamēr sanāca kā vajag un kur vajag un laba trajektorija un pārliecinoši, bet divas reizes braucot bez instruktora sapratu i ka ir kur augt, i ka lieli cilvēki ar tiesībām brauc kā lohi un galīgi nepārdzīvo :D
šodien kopumā braucu kādas trīs stundas un man vēl vakara pasaciņa un iespējams jāizkar veļa, bet es gribu tikai gulēt, siltu saldu tēju, pasēdēt klusumā un atiet un vannā. nu un vēl moš nokniebties varētu ja nebūtu jau beigta un pagalam :D
šodien kopumā braucu kādas trīs stundas un man vēl vakara pasaciņa un iespējams jāizkar veļa, bet es gribu tikai gulēt, siltu saldu tēju, pasēdēt klusumā un atiet un vannā. nu un vēl moš nokniebties varētu ja nebūtu jau beigta un pagalam :D
šorīt ar lellīti un vīru blakus uz Sarkandaugavu pēc bērna laimētās balviņas (vai tiešām netiksiet pirms svētkiem, bērniņš droši vien ļoti gaida savu balvu)* un tad pa to lielo pārvadu līdz VEFam un tad uz darbiņu (biju ļoti laicīgi!) un tad vakarā uz pulciņu vietu pēc bērniem, paspējām uz autobusu, paspēja pie vecmāmiņas eglīti pušķot, apēdu trīs mandarīnus un vajag fiksi iznevarēt jo man tūlīt būs braukšana un dzīve ir brīnišķīga, bet es drusku gribu atelsties. vakar ar lellīti uz patversmi aizvedām rotas, meikapu u.tml. (beidzot, centos aizvest jau vismaz gadu) un es atcerējos, ka esmu kaut kad (oktobrī?) nopirkusi Zsv dāvanas tēvam un vīram un kaut kur nogrūdusi. bērniem īsti nav. darba kolēģes nepareizi saskaitīju
*ja zin, tad gaida, man bija ne līdz balvai, bet izdarījām un tas būs brīnišķīgi
*ja zin, tad gaida, man bija ne līdz balvai, bet izdarījām un tas būs brīnišķīgi
methodrone on 2025.12.23 at 13:24
Ir ljoti jauki shogad nebraukt Ziemassveetkos uz Latviju. Ir jauki, laikam, satikt gjimeni, bet ir arii jauki bumbuleet maajaas bez vismazaakaa spiediena buut performingly festive.
Muusu pashreizeejais Ziemasveetku plaans, ir eest pieticiigi, pabraukaat ar mashiinu, apdaavinaat beernus, skatiities telljuku un sajuusminaaties par sajuutu, ka nekur nav jaabuut un nekas nav jaadara.
Mans vieniigais nelielais stress ir maasa ar viiru, kuri 25. buus ciemos, un piekopj striktu halalu - what even is that, it takes me back to my vegan days when I was a nuisance to everyone. Es domajau mees vienkaarshi uztaisiisim kaut kaadu lielopgaljas gabalu no vieteejaa asian butchers uz Seven Sisters Road un kaut kaadus riisus ar daarzenjiem, hope it does the trick. And i will not feel bad ja mans rasols paliks viss man pashai!
As for Jesus, jo vairaak es censhos, jo vairaak man ir massive resistance to church and religious gatherings. Like, gariigums parasti tiek nodibinaats cilveeka praataa ljoti individuaali, so jebkura cita staigaashana uz iestaadeem ir purely social purposes, and some people are just not social. Es veel aizvien half-heartedly gaidu, kad Jeezus kaut kad kaut kaa paraadisiies vienkaarshi manaa istaba aun pateiks "girl, dont worry - i'm real, and everything is fine, we got you, just keep doing what you're doing."
Muusu pashreizeejais Ziemasveetku plaans, ir eest pieticiigi, pabraukaat ar mashiinu, apdaavinaat beernus, skatiities telljuku un sajuusminaaties par sajuutu, ka nekur nav jaabuut un nekas nav jaadara.
Mans vieniigais nelielais stress ir maasa ar viiru, kuri 25. buus ciemos, un piekopj striktu halalu - what even is that, it takes me back to my vegan days when I was a nuisance to everyone. Es domajau mees vienkaarshi uztaisiisim kaut kaadu lielopgaljas gabalu no vieteejaa asian butchers uz Seven Sisters Road un kaut kaadus riisus ar daarzenjiem, hope it does the trick. And i will not feel bad ja mans rasols paliks viss man pashai!
As for Jesus, jo vairaak es censhos, jo vairaak man ir massive resistance to church and religious gatherings. Like, gariigums parasti tiek nodibinaats cilveeka praataa ljoti individuaali, so jebkura cita staigaashana uz iestaadeem ir purely social purposes, and some people are just not social. Es veel aizvien half-heartedly gaidu, kad Jeezus kaut kad kaut kaa paraadisiies vienkaarshi manaa istaba aun pateiks "girl, dont worry - i'm real, and everything is fine, we got you, just keep doing what you're doing."