mīlīgākais moments visā bija sadziedāšanās beigas šorīt, kurās ārā metošo apsargu apstāvēts sareibis Sirmais diriģēja spontāni savākušos apm 50 cilvēku korīti.
Bet visādi citādi pārgurums pāri visam. Drošvien jau, ka bija skaisti bez gala, pilnīgi žēl, ka cītīgi gāju uz visiem mēģinājumiem un nepaklausījos no malas. Vienīgi bišķi saskābums par beigās piekabināto noslēdzošo gandrīz popsu. Varjaubūt, ka saliedēšanu tas izveic lieliski un pēc 100 gadiem tāda vai citādāka Dvēseles dziesma nonāks pūtvējiņu vietā, bet pagaidām tas tāds pasaakumu nonivelējošs piestiķējums.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: