Nevaru noklusēt par Cibas pārdošanu. Ko jūs satraucaties? Nedomāju, ka katru lapu pārbāzīs ar baneriem - uz tiem mūsdienās neko daudz nopelnīt nevar. Drīzāk būs dažādi SMS pakalpojumi - par jauna Cibiņa piereģistrēšanu, par lietotāja privilēģijām, par iespēju izdzēsties un atjaunoties galu galā.
watt dara ļoti pareizi, jo cik saprotu - projekts prasa tādus dzelžus un trubu sakariem, ka nebūt nav tik viegli to turēt vienam. Un tad ir divas iespējas - pamest maizes darbu un pašam mēģināt biznesu uzsākt - vai atdot noorganizētu un plaukstošu pasākumu kādam, kam biznesa vadīšana ir profesija. Nu jā, vēl ir trešā iespēja - format c:. Paspēlējāmies un pietiek.
Protams, ka tas rada bažas - ja nu jaunais īpašnieks nopublicēs "Latvijas Vēstnesī" un "Vakara Ziņās" visus jūsu privātos postus? Vai varbūt aizliegs rakstīt vispār, un turēs Cibu kā muzeja eksponātu. Vai ieliks katrā postā obligātu "Wiiiiiiiiiiii", ar kura izņemšanu būs jāmaksā nauda... Var vēl citus paranoiskus variantus izdomāt. Bet ticiet man - neviens nemaksās naudu, lai nokautu to, ko pats nopircis.
Tiem, kas raud par Cibas Gaišā Tēla komercializāciju - brauciet uz Baltkrieviju. Tur komercializāciju aizliedz likums un Lukašenko. Vai rakstiet savas dienasgrāmatas uz pašaudzētu bambusu lapām ar sirds asinīm - lai riebīgo biznesmeņu netīrās ķetnas neapgāna domu lidojumu.

Skatoties uz benzīna cenām, nāk atmiņā otrā pasaules kara laiks. Tad, lai taupītu degvielu, mašīnām tika piekārti gāzu ģeneratori. Tajos sameta koka sprunguļus, tie karstumā izdalīja deggāzi - un mašīna lēnām, bet lēti brauca kur nu vajadzēja.
Dāvinu biznesa ideju - sāciet atkal ražot šos ģeneratorus.
( palasīties )

Šodien ar putnelis, kazjamaksis un karlisons bijām manā bijušajā darbavietā - apskatījām, kā Jūraslīča teritorija tagad izskatās, kas mainījies manā muzejā, ko tagad Jūrmalas pilsētas muzejs apsaimnieko. Pa tiem gadiem, ko muzejā neesmu kāju spēris, daudz nav mainījies. Ja neskaita nodegušo galveno ēku.
Nostaļģija - aplūkot tos pašus eksponātus, gandrīz tai pat kārtībā, kā es tos pirms gadiem padsmit saliku... Virvju darbnīca, tīklu būda, klēts ar vāgūzi, mazā zvejnieku mājiņa un pirts - viss tik pazīstams, kā otras mājas. Gadus desmit taču tur pavadīju.
Godīgi samaksājām ieejas naudu. karlisons iegāja ar brīvbiļeti - visiem vecajiem kolhoza darbiniekiem ir brīvbiļetes muzejā. kazjamaksis arī par brīvu ienāca, jo pārāk maziņš maksāšanai.
Kad kazjamaksis iekāpa laivā, ko viņa vectēvs un karlisons jūrā braukuši - tas bija aizkustinoši. Vispār - no manas ģimenes muzejā kādi pārdesmit eksponāti - omas tamborējumi, divas laivas, laivu motors...

Vakar un šorīt pievērsu uzmanību tām banku kartiņu reklāmām, kas autobusu pieturās salīmētas. Drūmi purni (par sejām saukt negribētos) un aicinājumi nēsāt vairāk keša kabatās, lai garnadžiem zaļāka dzīve.
Laba kampaņa...

Pirms 25 gadiem nomira Vladimirs Visockis.
( RIP. )

Iedvesmojoši. Izdomājiet kādu preci, kura NEVAR "tikt izmantotaa spīdzināšanai vai citai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai". Un es apņemos izdomāt vismaz vienu veidu, kā var.