Es par to pašu ko Lepele: moš nivajag ar jūru pīties....
Bet lai arī cik man nepatīk atsaukties uz savām psiholoģijas zināšanām, varu teikt tikai to, ka cik Tu esi iecerējis dzīvot, tik arī nodzīvosi. Es, piemēram ieplānoju sev kādus 70 gadus. Visus darbus ieplānoju tādus ko lidz 70 var veikt. Pēc šiem 70 gan būs sūdīgi, jo nebūs ko darīt - ne jau pa sīkumiem un sadzīviski, bet vispār...
Veel viena metode - pielietot dzenu attiecībā arī uz šo jautājumu - priecāties par katru dienu un baudīt priekšnojautas par to cik laba būs nākošā diena.

Bet ja tu atmetīsi pakavus - vari mājās nenākt!

Da nebija tas Pesimistiskais Posts. Mieru, tikai mieru :)

Nizinu ko Tu biji iecerējis, bet sanāca kā Tu vēlējies - Es Satraucos.
Ieplāno savu vietu savu bērnu dzīvēs - ij būsi vajadzīgs ne tikai man, bet arī mazuļiem. Tā jau tās vecmāmiņas ilgi dzīvo - jo ir kādam vajadzīgas.