Ir viena lieta, kad mēs mūsdienās radītās vai ģeneriskās/updeitotās bērnu grāmatās tā darām (kā, piemēram, mako ieraksta lapā). Tur tas ir loģiski, jo tās ir nespecifiskas grāmatas pa lielam bez savas vēstures; to nolūks ir mācīt to, kas ir tagad.

Bet bodlerizēt 100gadīgu autoru darbus (nāk prātā, piemēram, Dūlitls), tā vienkārši ir vēstures falsifikācija, kas, manuprāt, ir pilnīgi lieka un pat kaitīga.

Ja mēs bērniem mācām, kā domāt, tad mums nekas netraucē viņiem arī parādīt, kā domāja agrāk un pie reizes paskaidrot, kāpēc varbūt labāk ir nedaudz citādāk. Manuprāt, tas pat ir labi.