mans stāsts ir skumjš :)
biju sacerējusies, ka beidzot rajonā ir kārtīga mājas virtuve, kur glābties, kad ir bads un nav laika. pa mājām slimojot, aizvilkos pēc spēcinošām pusdienām. pirmais iespaids bija dīvains - vitrīnā uz letes bija acīmredzami ilgi stāvējuši salāti, un tiem blakus zupas, kas izliktas siltas, bet atstātas ilustrācijai uz visu dienu, tātad pārvilkušās ar neizskatīgu plēvi. tādi skati apetīti nerosina, bet norakstīju uz švaku plānošanu. ok, ko te var pasūtīt no siltajiem ēdieniem? pelmeņi, vareņiki un teļa gaļa podiņā. diez vai pelmeņi te būs kas īpašs, jo maz ticams, ka gādīgas sirmmāmiņas rokām taisīti tepat virtuvē, gan jau saldēti no bāzes, un nevar zināt, vai trāpījušies tādi garšīgāki vai negaršīgāki nekā tie, kas man pašai mājās ledusskapī. vareņiki saldi, tātad lai iet teliņš. podiņā bija a) vārīti kartupeļi, b) daudz kunkuļainas baltās mērces, c) viens brokolis un d) mazliet gaļas, toties par to proporcionāli vairāk kaulu.
secinājums - šī noteikti nav vieta ēšanai. šī ir vieta vienīgi dzeršanai.