Mans kādreizējais studiju biedrs Andris Pētersons uzaicināja uz sava grāmatas "Ievārījums un brīnumi" atklāšanu. Bez dažiem simtiem viesu sapulcējās vēl kādi četri bijušie kursabrieži. Vīri ap 40, lieli un pār.... tfu, nobrieduši. Vīpsnādāmi un irgodamies apspriedām grāmatas formātu - īsi stāsti un pārdomas,daļēji laikam autobiogrāfiskas. Galu galā,piecus gadus kopā gan studējām,gan kopmītnēs dzērām...
Ko var zināt, kas tur par mums sarakstīts.

Bija jauki un krāšņi - pūtēju kvintets, indiešu dejotājas, Īle dimdināja tamtamus...

Viesus cienāja ar pankūkām un ievārījumiem, vīnu un alu, dejoja bezgala seksīgas Turības karsējmeitenes... Uz viņām raugoties, mokoši gribējās kļūt par Turības mācībspēku.

 Mājup dodoties, sabiedriskajā transportā, izlasīju visu iespieddarbu. Klau, baigi labi, man patika. Iesaku.
 Andri, nāc Cibā, šitais formāts tev kā radīts (es viņam saiti uz šito iesūtīšu,varbūt vēl vienu saslimdināšu ar cibošanu).

Un pārņēma divējādas sajūtas - drusku ta ka atvieglojums,ka sevi neatradu nevienā sižetā,jo bijām mēs jauni, gāzām podus, kam vajag tagad to publicēt...
Un no otras puses - drusku ta ka vilšanās, ka neesmu nevienā sižetā. Laikam kā Herostatam gribas kumosiņu PR,kaut arī tāda iepalēka.

Vobšem - grāmatu iesaku, autor - raksti vēl :)