Pirmajā variantā savu izvēli atrasties nedrošā un dzīvību apdraudošā situācijā jau ir izdarījuši visi 6 potenciālie upuri. Pārmijnieks nerisina morālas dabas jautājumu par "tiesībām izlemt", jo lēmums jau ir bijis. Pārmijnieka jautājums ir tikai, kuru porciju no tiem, kas de facto izvēlējušies nomirt, atstāt dzīvus, kuru ne. Teiksim, ja man būtu šāda situācija un tas 1 cilvēks būtu mans bērns vai vīrs, es, ļoti iespējams, izglābtu vienu, nevis 5 (personiskās jūtas mierīgi var pārsist statistiku). Pieļauju, ka līdzīgu jautājumu risina arī, teiksim, ārsti - operāciju zāle ir viena, tas, ka cilvēki ir nonākuši kritiskā situācijā, nav ārsta vaina, līdz ar to ārsta izvēle par to, kuru operēt, nav morāla, bet citu apsvērumu vadīta (piemēram, labāk operēt bērnu nekā večuku, labāk operēt stiprāko vai, tieši otrādi, vājāko, labāk operēt nedzērāju nekā alkoholiķi - pa lielam statistika + cilvēka potenciālais noderīgums droši vien).