| Aizdomājos par veselības apdrošināšanu. Tā ir norma lielajos uzņēmumos, darba devējam uz vienu cilvēku izmaksā ap 10 ls mēnesī - smieklīga summa, ja salīdzinām ar citām izmaksām (darba vieta, aprīkojums, nodokļi, alga utt). Bet dzirdēts, ka privātpersonai ne caur darba vietu nopirkt saprātīgu apdrošināšanu nemaz nav tik viegli. Laikam sāls ir apgrozījumā - ja darba devējs apdrošina visus savus 100-200 vai cik nu viņam ir darbinieku, tad darījuma summa ir pietiekoši pievilcīga, lai apdrošinātājs dotu atlaides. Bet privātais ir viens. Vai divi. Nav vērts. Un pie tam privātais apdrošinās pirms reāli ieplānotiem tēriņiem medicīnai - vesels cilvēks neapdrošinās. Un tagad jautājums - a ko dara brokeri? Kāpēc nesavākt klientu baru, vairākus simtus, un nenest kā vienu darījumu apdrošinātājam, iegūstot tās pašas atlaides? Klientam labi - nestrādājot krutā firmā, apdrošināšana ne sliktāka, brokerim labi - savs procentiņš no darījuma, apdrošinātājam labi - apgrozījums pieaug.
Laikam tur ir kādi pazemes akmeņi, par ko nezinu. |
Nezinu kā tas izskatās tagad un turpmāk, jo par 2008. gadu es vēl arvien neesmu saņēmis ne santīma. Pat par uzkrājošajā apdrošināšanā ieguldīto. Kas nozīmē, ka valsts netur savus solījumus. Un ja tā darīs arī turpmāk, tad apdrošinātājiem ir cerība uzvārīties.