Tici man, no zilajiem graudiņiem nekas nebūtu - tikai kuņģīti patīrītu;))) Visu bērnību esmu kaklu skalojusi ar to, i kādu malciņu netīšām norijusi, i dzīva un vesela (katrā ziņā salīdzinoši veselāka par daudziem mana vecuma cilvēkiem) vēl šobaltdien;)
Uzsvars bija uz "nolikt pie vietas";) Mani koju kaimiņi - jauns un visnotaļ īpatns pārītis, toč nebija nolikuši esenci. Pie kam pudelē ar galīgi švaku korķi. Sīkais uzlēja uz rokas. Bet nu arī prāts - nolikt to esenci plauktiņā, tieši bērna acu augstumā! Labi, ka vēl tā beidzās.
Lielā daļā sadzīves traumu, ko gūst bērni, tikai vecāki ir vainīgi.