Klau, kad biju bērns, es to uztvĒru, kā ārkārtīgi smieklīgu stāstu, bez papildus iztēles kā ir kad samaļ cilvēku u.t.t.

Pieaugušie jau to lasot, ifno "laiž caur savu pieredzi" un šausminās. Bērnam tas vnk ir smieklīgi un bērns to arī pareizi uztver - kā joku, kā pasaku, kas nekad nav īstenība.

Man savulaik tētis teica, ka ārzemēs esot aizliegts rādīt "nu, pagaģī", jo esot ļoti vardarbīga. es vēl klausījos un domāju - ko tik tie pieaugušie neizdomā! Tas taču viss - pa jokam!