Pamēģināšu drusku sakārtot pats sev galvu un uzrakstīt, to ko zinu par konfliktu.
Nekādā gadījumā nevaru pretendēt uz objektivitāti un informācijas precizitāti, viss zemāk sarakstītais ir tikai subjektīvs viedoklis, jo pārbaudīt izlasīto man nav ne laika, ne vēlēšanās.

Sākās viss ar sarežģīto Osetijas vēsturi. Principā šajā teritorijā, oseti, nokāpuši no kalniem, pilnībā sāka dzīvot tikai 19. gadsimtā - kad Osetija kļūst par Krievijas Impērijas daļu. 1922.gadā Staļins izveido Ziemeļosetiju, kas kļūst par Krievijas Federācijas daļu, un Dienvidosetiju - kas tiek atdota Gruzijai. Gruzīņi neprotestē un kopš tā brīža uzskata Dienvidosetiju par savu zemi.
Ziemeļosetijā dzīvo ap 440 00 osetu, Dienvidosetijā - ap 70 000. Starp citu - aptuveni 1988. gadā es dažas nedēļas biju Ordžinikidzē (tagad Vladikavkaz) - Ziemeļosetijas galvaspilsētā.
1990. gadā, kad visa ex USSR vārijās, arī oseti sāka runāt par nacionālo neatkarību. Tika uztaisīts referendums Dienvidosetijā, un paziņots, ka izveidojas neatkarīga Dienvidosetijas republika, kas atdalās no Gruzijas. Atbildot Gamsahurdija 1990. gada 11. decembrī paziņoja, ka tiek likvidēts Dienvidosetijas autonomais apgabals, un šī zeme ir vienkārši Gruzijas daļa. Drusku pašaudījās, gruzīņi parādīja zobus, un konflikts gruzdēja klusi līdz 2004. gadam.
2004. gadā neatzītās Osetijas Republikas vadība iesniedza lūgumu Krievijas Valsts Domei, lai Dienvidosetiju apvieno ar Ziemeļosetiju un uzņem Krievijas Federācijas sastāvā. Lūgums nav pieņemts - bet nav arī noraidīts joprojām. Protams, Gruzija diezgan asi reaģēja - un atkal visi drusku pašaudijās.
Krievija ir ļoti ieinteresēta iegūt Dienvidosetijas teritoriju, tāpēc palīdz, kā spēdama. Reģionā ir ļoti daudz Krievijas naudas, jebkurš osets var dabūt Krievijas pilsonību - vajag tikai palūgt. Un rezultātā lielākā daļa Dienvidosetijas iedzīvotāju ir Krievijas pilsoņi.
1994. gadā, lai noregulētu Gruzijas un Abhāzijas konfliktu Krievija izveidoja miera uzturēšanas spēkus - principā, tā ir Krievijas armija, kuru ieveda konfliktu zonās gan Abhāzijā, gan Osetijā - lai stāv starp konfliktējošām pusēm un neļauj attīstīties kautiņam. Ir noslēgts speciāls līgums par šo spēku darbību starp Gruziju un Krieviju. Gruzija šos miera uzturētājus regulāri apvaino par ieroču piegādi osetiem un provokācijām.
Šogad Gruzija pasludināja pamieru, bet oseti turpināja apšaudīt gruzīņu ciemus. Pēc Gruzijas ziņam - īpaši neganta apšaude bijusi tieši pirms 8. augusta. Versijas ir dažādas - vien ir tāda, ka tas bija veids, kā izprovocēt gruzīnus uz aktīvu darbību tieši Olimpiādes sākumā, lai visa pasaule redz, kādi šie agresori. Provocēšana izdevās un 8. augustā Saakašvili paziņoja, ka ieviesīs "konstitucionālo kārtību visā Gruzijas teritorijā" un gruzīņu armija devās uz Dienvidosetiju.
Sākās kara darbība, kurā aktīvu dalību ņēma Krievijas "miera uzturētāji". Cik saprotu - kalni un armiju izkārtojums, kā kārtainajā mīklā, rada lielu bardaku un daudz civilo upuru. Krievija nolēma parādīt zobus, un daži aviouzlidojumi notika Gruzijas teritorijai ārpus Dienvidosetijas - kas noveda pie tā, ka Saakašvili pasludināja, ka Gruzija ir kara stāvoklī ar Krieviju.
Pēdējās ziņas , ko lasīju - ka Gruzija pasludina, ka izved karaspēku no Dienvidosetijas. Krievija to noliedz, saka, ka gruzīni neaiziet.
Manuprāt, visas trīs konflikta puses ir vienādi pastrādājušas, lai karš notiktu. Pielikuši daudz pūļu. Tiesa, vienīgais, kam karš ir izdevīgs, ir Krievija. Jāsaka, ka tas ir izteiksmīgs "melno polittehnoloģiju" prasmīgas pielietošanas rezultāts.
Bet sliktākais - kā vienmēr, kad cīkstas politiķi, cieš iedzīvotāji.