| Aiz loga tumsā zied ievas - smaržo... Vardes jomkā kurkst kā trakas - un pāri visam ik pa brīdim balta zibeņu atblāzma, kā kāds nakti ar zibspuldzi mēģinātu iemūžināt. Atvēru logu, lai ievu smarža un svaigais gaiss guļamistabā ienāk.... Jāiet laikam man ar gulēt. |