Mani bērnībā mācīja, ka lai uzzinātu cik tālu zibsnī zibeņi, pēc gaismas zibšņa jāskaita... Cik aizskaitīsi līdz skaņas blīkšķim - tik tālu negaiss spārdās. Nez, cik tur pareizi tas ir - gan jau ka trz varētu izrēķināt atšķirību starp gaismas ātrumu un skaņas ātrumu kilometros/sekundē...
Atceros, ka bērnībā, omīte (lai viņai vieglas smiltis) neļāva negaisa laikā turēt vaļā logus, neļāva skatīties televīziju un klausīties radio - lai neiesper. Tas gan netraucēja lodveida zibenim reiz ieripot darbarīku šķūnītī, uzsprāgt un izdedzināt visu šķūnīti no iekšpuses. Lai arī tur nebija ne radio, ne TV kastes.
Mūsu mājai joprojām nav zibensnovedēja, bet apkārt augsti bērzi pasargā no spērieniem.