| Nesaprotu tos, kas pukst, ka sabiedriskais transports ir neerts, saspiests, smirdiigs un nez kaads veel. Es katru dienu tajā pavadu ap divām stundām, ar diviem autobusiem turp un tikpat atpakaļ. No rīta snauduļoju, klausoties mūziku, vakarā lasu grāmatu, braucot. Protams, man ir pluss - ar abiem transportiem braucu no galapunktiem, tāpēc gandrīz vienmēr sēžu. Bet tas ir laiks, kurā varu palasīt, padomāt, paklausīties mūziku, pasnaust... ja būtu pats pie stūres - tā būtu papildus slodze pie darba klāt. Un tiem, kas saka, ka smird sabiedriskajos transportos - neesat bijuši cūku fermās vai kautuvēs. Vai mēbeļu ceha lakotavā. Lūk, tur smird. |
Cilvēki smird.. lielākā daļa sabiedriskajos transportos. Vai tā ir alkoholiskā elpa 2 metru attālumā, vai 2 mēnešu nemazgāšanās, vai lētā tabaka, vai svaigi saķertās zivis.. vai vakardien saķertās zivis..
Un cilvēki smird arī pēc uzvedības. Lielākā daļa ir nomākti, sērīgi, bēdīgi, domīgi.. un daļa netur to sevī.
Reti kurš, pirmo reizi ticis pie sava auto, kādreiz pāriet atpakaļ uz sabiedrisko transportu. Tā ir morāla trauma.