1991.gada maijs. Man bija - knapi 22 gadiņi, studēju vēsturniekos un jau interesējos par dzenu. Jau gadus divus- trīs kā lasīju, ko nu tolaik varēja sagādāt - plānas brošūriņas uz sūdīga papīra, samizdata kreisus tulkojumus...
Un izlasīju, ka planetārijā būs dzena skolotāja Do Am lekcija par Kwan Um skolu - tas ir Korejas dzen virziens, kurš visai plaši izplatījies Eiropā. Jāaiziet. Devos uz planetāriju, pirms lekcijas vēl iemetu kādu kokteilīti "Dieva ausī"...

Do Ams izrādījās dzimis polis, skūts jauneklis uz gadiem trīsdesmit. Andžejs vārdā - saņēmis inku - tātad diplomēts skolotājs. Runāja angliski, tulks šamo tulkoja krieviski - vispār bij diezgan laba lekcija, ar klasiskiem dzen izgājieniem... Žēl tik, ka publika bija eee... ar dīvainībām - kā jau parasti - tantes enerģētikas meklējumos, fanāti, kas nojūgušies pēc Rēriha metodes un meklē Gaismu no Austrumiem.
Beidzot lekciju Do Ams pateica, ka ir tāda iespēja - viņš novadīs divas dienas ilgu meditācijas pasākumu Arkādijas parka koka paviljonā. Nolēmu piebiedroties.
Interesanti, ka tās publikas - cilvēku trīsdesmit vidū, kas sapulcējās vecajā koka paviljonā - nebija Patiesības no Austrumiem meklētāju :). Pašlaik no toreizējiem ļautiņiem man prātā stāv tik Oļegs Onopčenko - tie, kas zin kaujas mākslu praktizētāju aprindas Latvijā, viņu noteikti pazīs.
Divas dienas sēdējām dzadzenā, staigājām pa apli, rokas salikuši, klanījāmies, Do Am mums pastāstīja slaveno koanu par kaķi, ko nevarēja sadalīt klostera mūki. Tā bija mana pirmā dzen praktika, pie kam skolotāja vadībā. Pavasaris, labs laiks, Do Am pelēkās tradicionālās drānās. Klusa meditācija mijas ar soļošanu pa apli, lai neaizmigtu...
Otrās dienas noslēgumā tika teikts, ka tie, kas vēlas, var pieņemt budisma pamata solījumu. Drusku pasvārstījies, nolēmu ka, kas jādara - jādara.
Un tā pēc īsas cermonijas man izsniedza papīru ar Do Ama zīmogu, ka es esmu pieņēmis piecus pasaulīgā solījumus (ne mūku, bet vienkārša Sanghas (budistu draudzes) locekļa), un man piešķirts budistu vārds korejiski - Il Bop:

1. Es apņemos atturēties no dzīvības atņemšanas.
(tas nav - tev nebūs nokaut! Tas ir drīzāk - tev būs aizsargāt dzīvo.)

2. Es apņemos atturēties ņemt to, ko man nedod.
(Nu, kaut kas no - Tev nebūs zagt. Bet plašāk - te ir arī U-Vei iekšā, nedzīties ,mēli izkārušam, pēc tā, ko nevari iegūt)

3. Es apņemos atturēties no sliktas rīcības, izdabājot savam priekam.
(Visgrūtāk man ir izpildīt šo - esu visai baudkāra persona, bet ceru, ka nevienam neesu nodarījis pāri, rūpējoties par sevi.)

4. Es apņemos atturēties no meliem.
(Nu, te komentārus nevajag)

5. Es apņemos atturēties no vielām, kas atņem saprātu.
(No vienas puses - alkoholu dzeru, reizēm pat esu kādu zāli uzpīpējis. Bet ne reizi, nekad neesmu bijis stāvoklī, kad otrā dienā neatceries, ko esi darījis un nekad nav bijis jākaunas par savu rīcību reibumā.)

Uz šī papīra ir datums - 1991.gada 10. maijs. Nesen izvilkām to no drazām un ielikām rāmītī pie sienas - lai paziņām būtu iemesls pasmiet par "sertificētu budistu".