Ir jau cilvēkam viss iekšā, visādu vēlmju spektrs, jautājums ir tieši par to, ko katram sevī ar viņām darīt. Un informatīvajā troksnī, kas pasaulē arvien pieaug (nu, ja es dzīvotu meža būdiņā... Bet es dzīvoju banāli un strādāju banāli — pilsētā) ir [arvien] grūtāk noorientēties, ko darīt. Vai zaļumballē fanotāji vai hokejā fanotāji, es lielu atšķirību neredzu, btw :))) Bet izsmalcināti, ar vēsu prātu veikt cilvēka cieņu pazemojošas darbības tomēr ir kaut kas cits. Man šķiet, Fjodora Mihailoviča Dostojevska daiļradē šie jautājumi ieņem būtisku vietu, jau pirms 100-150 gadiem, tā kā kad tas ir sācies ir slidens jautājums... Bet varbūt ne būtisks. Būtiskākais, ka, manuprāt, pilsētas vide ir slima un veselāka nekļūst.