Iepirku šodien (nu jā, vakar, sestdien) mate tēju, kalabašu (ķirbja trauciņu) un bombilju (metāla salmiņu ar sietiņu galā). Izdomāju, ka jāpagaršo, ko dzer Argentīnas un Patagonijas gaučo pie saviem ugunskuriem.
Uzlēju biezumiem verdošu ūdeni, iesūcu... Apdedzināju muti, mēli, kaklu un kuņģi. Šķidrums bija verdošs un ellīgi rūgts - kas vidējs starp čefīru un vērmeļu tēju. Nobrīnījos par gaučo čuguna kuņģiem, un nolēmu palasīt, ko saka speciālisti.

Izrādās, ūdenim jābūt 70-80 grādus karstam, ne verdošam. Kalebašā ieber 2/3 mate biezumu, saber tos pie vienas sieniņas 45 grādu leņķī, samitrina ar ūdeni līdz izveidojas mitra masa. Pēc 2-3 minūtēm pielej ūdeni, ieliek bombilju un izsūc radušos mate. Pēc tam pielej vēl ūdeni. Un vēlreiz izsūc, un atkārto. 5-6 reizes.
Pilnīgi cita garša! Nav vairs rūgts, garšo pēc zaļās tējas, nedaudz jūtams dūmu aromāts. Un pēc dzeršanas jūties mundrs. Apgalvo, ka mate netraucē aizmigt, atšķirībā no kafijas un tējas. To vēl redzēsim.