Šodien ar
putnelis,
kazjamaksis un
karlisons bijām manā bijušajā darbavietā - apskatījām, kā Jūraslīča teritorija tagad izskatās, kas mainījies manā muzejā, ko tagad Jūrmalas pilsētas muzejs apsaimnieko. Pa tiem gadiem, ko muzejā neesmu kāju spēris, daudz nav mainījies. Ja neskaita nodegušo galveno ēku.
Nostaļģija - aplūkot tos pašus eksponātus, gandrīz tai pat kārtībā, kā es tos pirms gadiem padsmit saliku... Virvju darbnīca, tīklu būda, klēts ar vāgūzi, mazā zvejnieku mājiņa un pirts - viss tik pazīstams, kā otras mājas. Gadus desmit taču tur pavadīju.
Godīgi samaksājām ieejas naudu.
karlisons iegāja ar brīvbiļeti - visiem vecajiem kolhoza darbiniekiem ir brīvbiļetes muzejā.
kazjamaksis arī par brīvu ienāca, jo pārāk maziņš maksāšanai.
Kad
kazjamaksis iekāpa laivā, ko viņa vectēvs un
karlisons jūrā braukuši - tas bija aizkustinoši. Vispār - no manas ģimenes muzejā kādi pārdesmit eksponāti - omas tamborējumi, divas laivas, laivu motors...