susure šodien uzdeva man jautājumu - kādas grāmatas es uzskatu par labām. Sāku domāt un apjuku. Bet tad sapratu, ka vaina nav atbilde, bet jautājumā - grāmatas ir tik dažādas. Dažādi žanri, stili, daiļliteratūra un enciklopēdijas, zinātniskie darbi, avoti, krimiķi un fantastika, pasaku grāmatas un pornogrāfiski stāsti... Katrs savā nozarē - un labas grāmatas ir katrā žanrā un nišā. Labs krimiķis nu nekādi nekorelējas ar labu zinātnisko darbu par viduslaiku Japānu.
Tā uz sitiena - labu grāmatu (precīzāk - autoru) saraksts manā gaumē:
Krievu krimiķi - Akuņins un Buškovs.
Ārzemju krimiķi - Čeizs (Kristi par manierīgu, kaut gan viņas īsie stāsti un miss Mārpla rullē).
Krievu fantastika - Lukjaņenko - viss bez izņēmuma, Max Fraijs.
Ārzemju fantastika - tā, kas Science fiction - Azimovs, Harisons, Pols Andersons, Šeklijs, vispār - šī ir tēma, kas ir mans jājamzirgs - tāpec iemīļotos autorus var simtiem bērt.
Fantastika, tā kas Fantasie - Hovarda Konans.
Ironiskā fantastika - Pratčets ir ārpus konkurences.
Literatūra par un ap dzenu - Alans Vats, Sudzuki.
Latviešu literatūra - hmmmmm.... Vilis Lācis (nopietni), Aleksandrs Grīns, Zariņš, Immermanis... Berelis :)
Vispār atzīšos - nelasu latviešu literatūru, kaut kā tai izdevies mani atstumt. Varbūt būtu jāatsāk? Ko ieteiksiet?
Dzeja mani visai maz interesē. Reizēm varu kādu uzrakstīt, bet lasīt nav intereses.
Nelaime tā, ka pēdējos 15 gadus pārsvarā lasu krieviski izdotās grāmatas - un pārsvarā fantastikas žanrā. Un jūtos labi - jo šai žanrā ir viss -sākot no antiutpoijas un depresīviem dzīves jēgas meklējumiem - līdz izklaidējoši ironiskiem un aizraujošiem tekstiem.