Tas tomēr ir kaifs - nefanot par bumbiņspēlēm (hokeju, futbolu, basketbolu utt). Un uzzināt par lielas nācijas daļas bēdām tikai otrā dienā, pie kam esot totāli vienaldzīgs pret tām.
Nu nezinu, nezinu.. tajā visā kaut kas ir..
Ar visu drausmīgi neērto sēdēšanu un šodienas sāpošo balsi.. visas tās stundas vairāk redzēju savu 4 gadīgo Tarzānu, kur vēl jo aizgrābtāk skatījās hokeju un visu laiku pūta tauri un kliedza "Sarauj Latvija!"
Tiesa, kādas 2 reizes viņš arī pārprasījā, vai Latvija tiešām ir mūsējie?:))