Katru svētdienu nosolos sev - iešu gulēt laicīgi. Rīt taču jāceļas agri... Un katru svētdienu aizmiegu ne agrāk par 1.00 naktī. Un kā sekas - drusku sāpošas acis, miegs nāk. Riebīgās pirmdienas.
Pie kam vēl marta beigās būs jāgriež pulkstenis stundu uz priekšu (laikam uz priekšu?) - t.i. jāmostas stundu agrāk. Cūcība.