2 k ā r t a i z v e s t s
aizveda, aizveda prom vakar ap 3 dienā no akademijas pagalma, nevienam neredzot, arī manu 2riteņ-brūno-bērīti. pat šeit tik šķietami noslēgtās vides sētsvidū nolaupa, nokniebj pavadiņu un aizšķūlē prom. kopā ar satrauktajiem kursa biedriem un turpat blakus stāvošo rektoru, kurš teicās redzējam vienu aizdomīgu jaunieti iepriekš un to, ka regulāri tiek nesti prom paklāji un tepiķi un ugunsdzēšamie aparāti, zvanījām, lai ziņotu. atbrauca pakaļ arī man. šoreiz trīs jauni, iznesīgi vīrieši tumšzilās formās. iesēdināja ērtas mašīnas aizmugurē, kur, jau iekāpjot, taucēja pavēderi viņējo īsmatu sieviete gados un, pat nepacēlusi acis, lasīja kādu krievu izdevuma izklaides žurnālu ar puspornogrāfiskām bildēm. otrā pusē nosēdās viens no jaunajiem, izskatīgajiem vīriešiem. priekšāsēdošie divi ieslēdza bezmelodijas ritmu mūziku un sākām braukt. nekad nebiju jutusies tik drošības ieskauta šajā aiz-tirgus rajonā, kur neatkarīgi no diennakts perioda ielu parādē klejo sadursmēs sadurstītie, kuriem krēslā acis kā hologrammas, kas vārtūmēs stāv kā brīdinājumi par dzīves noliegumu. fona dramatismu piešķīra tumšpelēkās rudens debesis, kas birdināja asaras pār bēdulīgo rajonu. gogoļa ielā, gluži kā filmās, mani sagaidīja un nosēdināja, lai uzklausītu un piezīmētu birokrātiskajai dokumentācijai nepieciešamās rindas. man pēc kāda laika būs savs šīs ierosinātās krimināllietas virzītājs, kurš man pa pastu atsūtīs zīmīti ar savu kontaktnumuru. es varēšu viņam zvanīt un nosūtīt bildes (vēlams ar daiļā 2riteņa attēliem). lai gan saprotams, ka prātīgāk būtu šodien aiziet uz latgalīti un aplūkot vai manējais tur negrozās un pārpirkt atpakaļ par 20 latu, taču tagad noskurinos un dziedējos psiholoģiski otrā rīgas galā.