l a r s
ta ka katru otrdienu mums ka tadiem burzujiem te majas nak sieviete - anna - majkalpotaja, kas apkopj dzivokli un sagludina dazas drebes, tad, lai gan esmu apslimusi un pratigak butu atstat sevi pec iespejas veseligaka miera un arsteties no nospiedosa klepus majas, tomer nespeju justies erti, gulsnat, kad kads cilveks (it ipasi ne savejais) tuvuma strada un rosas, tadel tas 3 stundas ar aizsmakumu balsi devos uz kino kasi blakus pompidou centram jautat vienu bileti uz pedejo lara fon trira filmu melaholija. pec filmas iesakuma nopriecajos, ka bus daudzsolosi, tacu beigas man skita, ka man pilnigi pietiktu tikai ar pirmo dalu, kura jau, manuprat, diezgan smalka, intuicijas sajutu veida tika atkalts filmas vestijums; otra dalas narativs, tikai to atkartoja un mazliet maksligais (fantastiskais) tiesums jau man lika vilties. tacu lars jau var darit ka tik, nepretendeju uz objektivu kritiku. sodien programma majas dziedeties ar drauga atsutito youtube linku ar pilnu tarkovska nostalgiju. nuu gan, man pec melanholijas nakas nostalgija.