c i k ā d e s
iekāpt gultā, iesildīt. izslēgt naktslampu. klausīties caur atvērtu logu kā sienāži lapotnēs silda tumšu vasaras vakaru. sapīties palagos. grāmata zem spilvena. nekas nelīdz. bezmiega acīm ieskatīties tumsā. ielaisties domās.
[o, мама, мама, я больше немагу один спать по ночам. жара, ночь, кровать моя, а я.. а я так молод (..) это внутри голодголодголод (..)]
pasaule un mainīgie mākoņi jūrā iet. neprātīgi kā sveloši motorolleri traucas. zina, ka aiz sēkļa seko dziļākas vietas, tāpat brien, jo mīl taču. un mīl tur kaut kur pie itālijas. bazilikas vai vidusjūru ar oleandru smaržu. olīvu un citrusu kokus, ligustru audzes. viss vienalga kā tur viss saucas. galvenais, ka saule pie debesīm vietā. karsta un apaļa kā pica - mozzarella un treileri, furgoniņi, izkārta veļa starp slēģiem. tur vietējais vīriņš svēpē un kūpina logā. savilktas grimases tumšas ciabattas krāsā. ar puslauztām skumjām un aizžņaugtām pēcpusdienām noraugās kā laivas pret klintīm sitas, kad kāps krastā pakaļ un vedīs jūrā.