r o m a i n
ja, vakar tad nu biju uz to la nuit juste avant les forêts izradi. ta ka francu valodas zinasanu pakape man nav ta augstaka, precizak sakot, ta ir iesaceju limeni, tad saturiski bija gruti izsekot monolog-stastijumam, ko sniedza romain duris vai drizak to varetu salidzinat ar tadiem ka stastijuma uzplaiksnijumiem, kas veidojas skatisanas laika, mana galva mijoties ar citam domam; toties man bija lieliska vieta loza, pavisam tuvu skatuvei un vareju nodoties ar asinim nogrimeta un kliba aktiera profesionalo iemanu un zale sedoso skatitaju reakcijas verosanai; sanikusa bezpajumtnieka tels un ta ikdienas piezemetas realitates atspogulojums varetu teikt tika pasniegts loti ticama un parliecinosa izteiksme. dazas tuvaksedosas sievietes birdinaja asaras un pec laika atkal skali smejas, domajams stasta aizkustinajuma rezonanses del. pec izrades pie aktieru un personalizejas (ta ka mani pazinas strada saja teatri, tad mes ari izmantojam so izeju) staveja rinda kadas 6 satrauktas jaunkundzes, kas nu laikam gaidija aktieri dodamies ara un iespeju ar vinu parunaties un glaimot. apsveicnajusies ar citiem, kas taja vakara stradaja, mes gan ilgi neuzkavejamies pec izrades un speciali negaidijam iespeju satikt duris, jo bus vel citas iespejas, ja velesimies. toties nomierinajam jaunkundzes, kas nepacietiba saka mums uzdot jautajumus par aktieri.  gan jau vins naks, vel atgustas pec izrades, gan jau..