Atkal kino, kārtējais pietam.
Bet piestaigāšana uz "Kabuki" man iet vareni pie sirds, es pat nospriedu, ka tur varētu dzīvot un neiet ārā vispār, ja man par brīvu dotu ēst. Tur pat toletē skan mīlama mūziciņa, nerunājot par madraci, kuru es novietoti iekš " slīdošās letes" vispirms no vidus uz augšu paceļot, piekārtu pie griestiem luminescējošos 3-apļu akvārijus, kuros nebūtu zivju, tikai brubulīši, jo zivīm man tā liekas tur ir varen garlaicīgi, jo tur pat nav ūdensaugu. Shame. Un vēl varētu tur dzīvot daži kadri no manas sērijas, un viņiem arī varētu par brīvu dot ēst, mēs varētu reklamēt moš restorānu, tad mans plāns varētu virzītie suz priekšu. Kaut uz 5 dienām.
Tika nospriest jau, ka 8.jūlijs tiks svinēts tieši tur. Ņamm suši - tas ir mans dzīves sauciens
Tātad ieejot jau iepriekšminētajā toletē, kur skan itin piemīlīga mūziciņa un mēģinot novilkt bikses izrādās, ka es sēžot mājās uz grīdas un aizšujot nejaušo ieplēsumu esmu piešuvusi klāt apakšbiksi. Vērienīgi patizli, bet diezgan lādzīgi. Sanāca tāpāt, ka pie šuvējas man mērot bikses ar spraužamajām kniepadatām arī piesprauda nelaimīgās apakšbikses klāt un es kādas 2 minūtes mēģināju atkabināties. Bet diezgan pozitīvi un pasmaidoši!
Manam kaķim joprojām ir ļoti īss apakšžoklis. Plānoju iesaukai "Žoklis" atrast piemērotu personu-nēsātāju arī skolā.
Cheers!