Īstenībā - Valmiera, tas būtu lieliski. Vienai, bet lieliski. Varbūt pat ar obligāto literatūru padusē un mūziku ausīs. Un varbūt pat tieši no Valmieras uz Madonu. Tas būtu jauki. Vismaz kaut kas nebijis.
A īstenībā uz Slovākiju negribas braukt. Nezinu kaut kāda apātija pirmsmiega kārtējā. Bet autobuss velk.
Ā tak vēl apdrošināšana. Fui. Kautkādi plāni jāsastāda, lai atcerētos, bet negribu. Nevajag man to visu - ja atcerēšos, tad būs arī labi, a atcerēšos, ja gribēšu atcerēties, tad arī lai tā paliek.