Pavisam mīklaini kārtainā eklēra gadījuma pēc, atkal tās sagadīšanās, ekzbicioniskuma kalngals, un cik silti un mīcoši, kā pa mīklu, kā pa mīklu mana dzīve iet!
Tā feini lipīgi un garšīgi, ar raugu un cukuru un ķimenēm un daudz daudz karameļu deserta.
Maģiskās zelta rokas pārtop par zelta ausīm un atkal un atkal sitas pret caur-logu skaistajām debesīm, tieši tādām pašām - no zemes-nevar-redzēt.
Ko tad nu tur var ko darīt, labi ka nelietiski.