Man ir patīkami kontaktēties ar cilvēku, neatkarībā vai viņš ir krievs vai latvietis. Tikmēr kamēr es runāju krieviski, ja kādu vārdu aizmirstu automātiski saku to latviski. Tā kontaktēties ar cilvēku, lai viņš saprot mani, es viņu, viss ir labi.
Šodien trolejbusā runāju pa mob-tel, pretī sēdošā vecā kundze, sāka konkrētu frīstail-morāli man virsū bērt. Lieki teikt, ka es momentā izkāpu ārā - kastrātiska būšana.
Mana istaba ir ieguvusi jaunu -divējādu krāsu. Orandža - zaļa. Taga man ir smuka zaļa sija un ap logu ir zaļš, kā arī uz sienās tivas paralēlas līnijas zaļas. Kad viss būs nožuvis, sakāršu pie sienām savus mišus, medwedj, plates, maziņž un biedrus -šmiedrus.
Uz slēdža gozējās uzraksts- Lai top gaisma!!
Kā saka Onka Staļins - Ir cilvēks, ir problēma - Nav cilvēka, nav problēmu.
Tad nu arī laikam man jāielien kādā klusākā eža alā, lai mani mazliet liek mierā.
Saldējums ar piparmētru mērci - Vaibrobite dūc?