Tā laikam bija "īpaši daudz " ķīmijas klase, jo blakus telpā ar vienu aci ( ar otru mēģināju pavedināt klases audzinātāju) ieraudziju milzummilzo skapi. SKapi kurš vismaz 2x pārsniedz manu augumu, divdurvju skapis, kurš no augšas līdz apakšai pilns ar pudelītem un kolbām, salīdzinoši mazām un lielām, kipa aparātu, daudz, daudz pulverien, pēc skata garšīgajiem, zilajiem šķidrumiem. Nu vai.
Beidzot tiko savā mīļotajā dušā, likās, ka neesmu tur bijusi vismaz 3 nedēļas, apnika jau vecmammas vanna pat. sēdēju un ēdu klementīnus+ berzu no rokām nost derību atliekas - ar resno marķieri dažus eksbicioniskus vārdus.
Šodien skolotāja ģeometrijā bija ļoti dusmīga uz mani, jo es klusām klausījos Franz Ferdinant un nepildīju uzdevumus. Viņa izskatās mēģināja piezvanīt man uz telefonu( tā saucamo mammas), bet es paguvu to laicīgi izslēgt + uz Īriju viņai negribējās zvanīt. Edz kā! Toties vācu valodas skolotāja, par katru ceunu, sen kāroto 2 iebāza žurnālā, un sporta skolotājs arī 2 par basketbolu, jo viņam nepatīk, ka es dziedu korī, līdz ar to neeju uz Vienu sporta stundu nedēļā. No rītdienas sasparojos, neļaušu tiem bojāt man budustāvokli.
Imants Dirbe - mans nākošais vīrs, ir vienkārši APBUROŠSIDEĀLSMĪLĪGSJAUKS...
Taisīšu priekšplānaizmugurenprofilen foto viņa!