Es atkal eju gar brīvības pieminekli, histēriski smejos par melnajiem portfelīšiem, laistos ar minerālūdeni, bet viņš mani rausta aiz rokas un saka, ka jāpaskrienas, citādi nokavēsim pēdējo vilcienu.
Drīz, drīz..
Es jau sāku smaidīt + uzjautrināties tad, kad nevajag - cilvēks ūpis uzdarbojas
Beidzot jāaizrāpo līdz Nelsam vai Poluplastam, lai nopirktu āķus i auklas, lai beidzot istabu izknaģot varētu.
Analīzes, rentgeni un plates. Miša un olimpiskās spēles.
Šīsdienas atziņas - Mobilais, saplīst pat bez piepalīdzēšanas- tas viss ir iespējams, kolas pudeli glāze var saliet gan, bet pašu ietilpināt nevar.
Ja kāds pie šīs dziesmas lido virs Līvu laukuma brūnos velveta svārkos ar strīpainām zeķem, snieg sniegs lielām pārslām - tā neesmu es, bet ja kāds pie šīs dziesmas staigā pa ūdeni mūsu mīļajā Basteikalna kanālā un skaita, atslēgas - tā esmu es.
Man ir apsārtis deguns, no bezgalīgās šņaukāšanās.
Vibrobite dūc.