laikam velk uz gada beigām
piektdienā, pēc pusdienām un pusdienu jogas laiks iedzert baltvīnu un vēl mazliet pastrādāt.
nopirku biļetes ziemas brīvdienām uz LV, visu izolāciju ieskaitot (domāju izolēties, strādāt un atslābt reizē).
korons, šmorons, bet ja mēs drīkstam sākt rezumēt gada kopsavilkumu, laikam sūdzēties it nemaz nedrīkst.

ar uzšāvēju (laikam jau nevar vairāk par uzšāvēju saukt) esam nodzīvojuši vairāk nekā gadu vienās telpās un pat ar visu koronu un vienam otra redzēšanu 24/7 kopš februāra (nu neviens, neviens taču uz šo neparaktstijās, jedritvai!) saticīgi. izklaidējamies mājās, lēnām liekot kopā viņa dizainēto skapi, ko viņš speciāli dizainēja nišai aiz manas muguras (kad sēžu 'darbiņā'), dzerot džintoniku, ēdot austeres, hostojot ik nedēļas gan viņa, gan manus draugus.

mana bumbiņas izjūta tenisā ir varen attīstījusies, lūk, aizrautīgi spēlēju gan ar draugiem, gan ar paziņām, gan ar kolēģiem. ne sūda elitārisma un joprojām neesmu nevienu profesionālu spēli pa internetu skatījusies un ziniet, pie kājas! yes i am a fake player!

2020. gadā esmu palicis par cietumu ekspertu (lūdzu, pirms reakcijām, cietumi ir stulbi un tikai vairo ciešanas, varam padiskutēt privāti sīkāk par to ko es tieši daru). man piešķīra cieto līgumu, es esmu iemācījies to, ko nozīmē strādāk nevis daudz bet efektīvi (tik ļoti labs darba/brīvā laika balanss man dzīvē nav bijis nekad), vēl gan nav izdevies pa īstam sākt tērēt savas visas uzkrātās atvaļinājuma dienas (ah tā lūk ir dzīve, kad zini, ka tev ir +/- 2 mēneši apmaksāts atvaļinājums gadā).

ai zajebis, bet nu, ja varētu vienu lietu, tad lūdzu uz ballīti ar sasvīdušiem ķermeņiem un dejām, ritmisku mūziku, dzērieniem un narkotikām. un jā jā, pēc tam kaut vai 10 dienas neiet ārā no mājās.