“Ēst ar plastmasas galda piederumiem ir kā sekss ar prezervatīvu”
Sava labākā 2016 gada citāta tradīcijas ietvaros sāku attīstīt teoriju par darba pārrunām. Var vilkt paralēles ar deitinga patterniem, bet var arī uzreiz salīdzināt ar seksa akta tipažieriju. Nu tur kāda ir gaisotne, kāds interjers lokācijas vietai, noskaņojums, sarunas veids, neverbālie žesti utt. Pagaidām es konkrēti viļos kā cilvēki noslēdz sarunas. Vieniem var acīs redzēt, ka prāts jau citur, steiga, jābūt kaut kur (ļoti nesmalki, manuprāt, kur profesionalitāte?), citi sāk noraut teikumus un palikt nervozi. Šķiet īpaši vīriešiem problēmas ar beigu procesa līganumu vai savaldi. Ja godīgi, man lielākoties uzreiz pāriet vēlme tādos uzņēmumos strādāt.
Interesanti. Šovakar patirzāšu šo tematu ar draudziņiem, nez ko šie par šo domā.